ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Travelling With Dogs

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby Spigana » 14 Mar 2018, 15:48

Es pat pa kalniem Mio laidu brīvi skriet un pie pavadas ņēmu vien tad, kad pretī nāca cilvēki vai dzīvnieki, bet jāskatās no suņa. Savukārt staigāšanai pie pavadas jums noteikti vajag jostu, pie kuras piekabināt pavadu. Es aizbraucu bez un šausmīgi to nožēloju, tagad pa lv takām esmu izmēģinājusi un pilnīgi cita iešana.

Par Reinas ātrumu nezinu, bet Mio ir kačāts puskurts, neesam sastapušas mazus suņus, kas turētu līdzi ātrumā vai izturībā. :kanepe: Bet varam kādreiz pamēģināt palaist kopā mežā, tad jau redzēs.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby lauva » 14 Mar 2018, 15:57

tas,ko iemācījāmies no pagājušās vasaras ceļojuma pa Horvātiju:
-sunim vajadzīgi zābaciņi, ja ir plānots doties pa ļoti akmeņainu ceļu, kuram ir daudz izciļņu, etc. Plus,ja ir karsts. Lielam sunim ir diezgan viegli noberzt ķepas un viss pārgājiens ir kaķim zem astes, jo suns paiet nevar, laiza ķepas, par karstu, lai pārvietotos, etc. Zābaciņi mūsu gadījumā netika lietoti ļoti bieži, bet bija labi apzināties,ka tie somā bija.
-lielam sunim var uzlikt savu mugursomiņu, lai nes savu ūdeni un bļodiņu. K9 iemauktiem var pievienot speciālas mugursomas.
- ceļojot ņemam līdz saliekamo suņu gultu, lai var normāli atpūsties. Man, visamaz, tas bija un ir svarīgi, ņemot vērā ka man ir seniors, kuram patīk ceļot (10 gadi).
-elementāra aptieciņa, pret-kukaiņu pilieni.
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Veteran
Veteran
 
Posts: 2588
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby ash » 14 Mar 2018, 16:58

kalnos suni var no pavadas atlaist tikai tad, ja tas turas tuvumā un ir ātri piesaucams - nacionālā parka uzraugi mēdz uzrasties pilnīgi negaidīti, mēs līdz šim esam tikuši cauri ar brīdinājumiem, un patiešām tā vairs nedaram (vairāk gan drošības apsvērumu pēc, bet mums medību suņi un tur drusku savādāka specifika). ja dosieties īsākos pārgājienos, tad tās ir zemākas sarežģītības takas, līdz ar to jārēķinās arī ar patstāvīgu citu apmeklētāju klātbūtni. protams, ir pārgājienu maršruti, kur ir arī jākapj pa kāpnēm, ja dodas tādos, tad soma noteikti noderēs, lai suni uznestu pa kāpnēm.
piekrītu padomam par zābaciņu iegādi, mums gan nebija ne zābaciņu, ne vajadzības pēc tiem, bet esam kalnos pāris reizes sastapuši suņus ar noberztām ķepām.
ja ceļojums vasarā, tad padomājiet par to, ka francīšiem tas īsais deguns un jāskatās kādi ir laika apstākļi, mēs esot Slovākijā esam piedzīvojuši arī +30 un man, siltummīlim, jāatzīst, ka kalnos kāpt bija grūti.
Image
Image
User avatar
ash
Champion
Champion
 
Posts: 946
Images: 3
Joined: 06 Apr 2011, 13:07

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby Bonny Rain » 14 Mar 2018, 19:14

Aha, man ir karabīne, ar kuru es varu pavadu pie siksnas piekabināt. Tā vienmēr ir līdzi suņa kārumu somai. Tā kā, ja būs nepieciešams, to izmantosim.
Par tiem zābaciņiem vienu brīdi iedomājos. Bet ceru, ka nebūs baigi karsti. Par karstumu neesmu arī es baigi sajūsmā. Ne pārāk labi panesu karstu laiku. It kā lasīju gan, ka drīzāk jo augstāk kalnos, jo aukstāks paliek. Bet par savainošanos, pat nezinu. Es dodu priekšroku labi sagatavotiem un pārdomātiem ceļojumiem. Tā kā vēl par to padomāšu.
Takas noteikti izmantosim tikai tūristu iecienītas. Veselības nianšu dēļ (vīram) nevaram atļauties atrasties tālu no civilizācijas. A ja nu kas - negribas riskēt ar dzīvību. Tā kā arī takas izvēlēsimies tādas, kuras var iziet maksimums 4 stundu laikā. Cik noprotu, tur ir labi apzīmētas takas un arī kartes var dabūt. Man galvenais neuzrauties uz takām, kur nedrīkst ar suņiem. Kaut kur lasīju, ka tādas Tatros arī ir.
Tā kā man mazsunīts tomēr, tad gultiņu mēs ņemsim viņas pašas līdzi. Nu neko jau daudz vietas tā neaizņem. Protams, barība, ūdens, trauciņi, maisiņi, dokumenti. Jāsāk domāt arī par pirmās palīdzības aptieciņu. Un noteikti jādomā par pret - ērču / blusu līdzekli.

Spigana, Reina ar izskatās visai smuki uzpumpējusies. Nu galīgi ne pēc franču tusnīša. Tāda slaida, garkājaina (cik nu francūzis var būt garkājains). Es visu laiku smejos par Reinas kurta vidukli. Nu nekādi nesanāk viņu uzbarot, lai izskatās mazliet standartīgāka. Nu kā francūzim pieklātos.
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 327
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby Spigana » 14 Mar 2018, 22:23

Vieglās tūristu takas nebūs gluži tik augstu kalnos, lai būtu īpaši vēsāks, tā ka atkarībā no datumiem, kad braucat, ticami, ka ar karstumu būs jārēķinās.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby ligakrista » 14 Mar 2018, 22:42

Lasu un siekalojos. Kalni ir mana aizraušanās jau 24 gadus... Ja viss notiks kā plānots - būs mums suns no Slovākijas audzētavas - arī kalnu pārgājienu var ieplānot pirms suņa paņemšanas un tad pēc pāris gadiem jau kopā. Dienvidvācijas Alpu takās gana suņu, parasti bez pavadas, bet visi, ko esmu satikusi - vietējie.

Lai foršs ceļojums!
ligakrista
Junior
Junior
 
Posts: 141
Joined: 07 Jan 2018, 19:56

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby ash » 14 Mar 2018, 23:46

Jā, ganu suņus mēs arī esam sastapuši, gan Tatros, gan Alpos un Balkānos, un tie vienmēr bez pavadām
. :kanepe: bet uz tiem jau noteikti citi noteikumi attiecas :rej:
Jā, kalnos jo augstāk, jo vēsāk, bet līdz tam vēl jāuzkāpj ;)
Image
Image
User avatar
ash
Champion
Champion
 
Posts: 946
Images: 3
Joined: 06 Apr 2011, 13:07

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby Felix_PS » 15 Mar 2018, 07:16

Šveices Alpos reti gadās satikt suni pie pavadas. Noteikumi gan vietām it kā it, lai nemedītu citus dzīvniekus, bet tur kalnos ir cita pasaule - sniegs baltāks, debesis zilākas un cilvēki - laimīgāki. Nevar salīdzināt ar Cīrihes kantonu, kur reti kādu suni redzu bez pavadas un par manu brīvo zvēru vēl izvalba milzīgas acis - kā mēs tā, šitādu govi nepiesietu vedam staigāt. :kanepe:
Image
User avatar
Felix_PS
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 446
Joined: 07 Aug 2014, 12:14

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby madja » 15 Mar 2018, 19:09

Spīgana kāda Tev tā josta galugalā ieviesās? Mēs ar uz kalniem.

Citiem atvaļinājuma plānotājiem iesaku aizbraukt uz Siguldu, kamēr vēl nav sezona sākusies, paskatīties, kā ar vietējiem pauguriem. Man pa tām trepēm pēc ziemas mēle bij pār pleciem, kamēr sardele blenza vislaik atpakaļ ar "nukovarvilkties"
Image
Image
User avatar
madja
Veteran
Veteran
 
Posts: 1773
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby ligakrista » 15 Mar 2018, 20:53

lauva wrote:tas,ko iemācījāmies no pagājušās vasaras ceļojuma pa Horvātiju:
-sunim vajadzīgi zābaciņi, ja ir plānots doties pa ļoti akmeņainu ceļu, kuram ir daudz izciļņu, etc. Plus,ja ir karsts. Lielam sunim ir diezgan viegli noberzt ķepas un viss pārgājiens ir kaķim zem astes, jo suns paiet nevar, laiza ķepas, par karstu, lai pārvietotos, etc. Zābaciņi mūsu gadījumā netika lietoti ļoti bieži


Vai nav tā, ka pie zābaciņiem iepriekš jāpieradina?
ligakrista
Junior
Junior
 
Posts: 141
Joined: 07 Jan 2018, 19:56

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby lauva » 16 Mar 2018, 11:49

Mēs tos zābaciņus nopirkām, jo nebija citas izvēles, suns vienkārši nevarēja vairs normāli pārvietoties. Un tas bija labākais pirkums ceļojuma laikā. Neko, nekur neradinājām, uzmaucām zābaciņus uz ķepām un devāmies tālāk, un suns bija ļoti atvieglots un priecīgs par šādu risinājumu. Drīz atkal dosimies kalnos un ņemsim zābīšus līdz, just in case. Šoreiz gan nopirksim kvalitatīvākus. Zābīši vietu somā neaizņem nemaz.
Plus tiem,kuriem suņi skrien bez pavadām, iesaku izgatavot kaklasiksnas ar saimnieku informāciju uz tām, ne tikai piekariņus. Pagājušo gadu vienu noklīdušu mednieciņu atradām, bet saimniekus gan nē. Ja suns nav tāds,kurš no saimnieka tālu iet, tad jau ok, bet ja ir bizonis, kurš kādus 100m radiusā deso apkārt, tad labāk par šādām lietām padomāt, pat jau liekas,ka 'mans gan jau ka nē'. Plus, mani ļoti uzrunāja Spīganas variants ar GPS kaklasiksnu sunim.

Pēc manas pieredzes, siksna ap vidukli ir mazo suņu variants, mans teļš, krītot pa nogāzi, mani teju ar paķēra līdz. Viņam tas kritiens nekas nebūtu, man droši vien būtu bijis kaut kas lauzts.
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Veteran
Veteran
 
Posts: 2588
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby ash » 16 Mar 2018, 14:09

lauva wrote:
Pēc manas pieredzes, siksna ap vidukli ir mazo suņu variants, mans teļš, krītot pa nogāzi, mani teju ar paķēra līdz. Viņam tas kritiens nekas nebūtu, man droši vien būtu bijis kaut kas lauzts.


jā, par šo gan nebiju iedomājusies, ka tas varētu būt bīstami.
par saimnieka atrašanas informāciju gan piekrītu, ka ļoti svarīgi. mums reiz uz takas priekšā izleca tā jocīgā kaza ar melnajām svītrām gar acīm, kaza pa nogāzi prom, suns pakaļ, es tik muti noplātīju. suns pārnāca pēc kāda brīža, par laimi, bija pratis atrast ceļu atpakaļ. bet žetonu ar vārdu un telefona nummuru kā reizi tad arī pazaudēja. un žetons bija ļoti kārtīgi pie kaklasiksnas sprādzes piestiprināts.
Image
Image
User avatar
ash
Champion
Champion
 
Posts: 946
Images: 3
Joined: 06 Apr 2011, 13:07

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby Spigana » 16 Mar 2018, 14:23

Man ļoti patīk variants, ka info iegravē uz kaklasiksnas sprādzes - tad pazudīs tikai tad, ja siksnu pavisam noraus. Un vēl jāatceras, ka gravēt vajag ar visu valsts kodu priekšā un vēlams divus telefonus.
Un gps trakeri ceļojumiem ir vienkārši ģeniāls izgudrojums, mani nervi ir sajūsmā. :kanepe:
Ā, un vēl man gribējās piebilst, ka es vairs nekad kalnos neiešu ar suni bez iemauktiem; pavada pie kaklasiksnas bija murgaini.

Madja, man māsa iedāvāja šitādu kā bildē. Kur konkrēti pirka, nezinu, bet bieži esmu šo redzējusi pa sakarīgām naudiņām. Man šķiet ērta un forša, somiņu dēļ mēdzu izmantot arī treniņos. Vienīgi man šķiet, ka ražotājs ir aiztaisīšanau ačgārni izdomājis - it kā paredzēts, ka mīkstā daļa uz vēdera, bet sprādze uz muguras. :jaut: Es gan lieku otrādi un priekšā vienkārši piekabināju mazu karabīni, kur pavadu iemaukt.
Image
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby lauva » 16 Mar 2018, 14:31

man liekas,ka tagad, kad visiem ir tas telefons un internets ir pieejams teju visur, GPS trakeris ir ļoti labs izgudrojums!

mani vēl uzrunāja šādas kaklasiksnas:
Image

un, protams, Spīganas minētais variants:
Image

ja liek siksnu, tad tikai pie iemauktiem, tad arī nelaimes gadījumā, ja suns pa kaut kurieni jāvelk augšā, būs vieglāk un netraumēs tik daudz to lopiņu. Saku pēc pieredzes. Jau atkal, jo lielāks suns, jo izturīgāka un kvalitatīvāka materiāla pričendāli jāizvēlas, lai neplīst un nesairst nepiemērotos brīžos.
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Veteran
Veteran
 
Posts: 2588
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby madja » 16 Mar 2018, 14:51

Spigana wrote:Kur konkrēti pirka, nezinu, bet bieži esmu šo redzējusi

redzējusi tā,ka LV veikalos/ Ķīpsalā jeb jāsūta no amazonēm u tml? Es pavisam biju paspējusi aizmirst,ka gribu šādu ceļojumam ieviest, bet man ir vēl 6 nedēļas laika.

UPD. atradu simtseptiņpadsmit dažādus variantus, spēj tik izvēlēties :D

ja reiz te ir tēma,tad varbūt tepat arī pajautāšu par šo
Spigana wrote: es vairs nekad kalnos neiešu ar suni bez iemauktiem; pavada pie kaklasiksnas bija murgaini.

ne - kāpēc iemaukti,tas liekas skaidrs, bet - iemaukti per se mazam sunim.

protams, mēs nevaram salīdzināt raselu un korgiju, lai cik labās domās es nebūtu par Bertas tempu un lecīgumu... Bertai liekas,ka viņa ir nu ļooooti izveicīgs un elegants lops, līdz ar to skrienot pa mežu viņa (savās iedomās) lec no zariņa uz zariņu; faktiski,viņa nemitīgi klūp un gāžas.
kā jau augstāk minēju, bijām Siguldā, izstaigājāmies ap Vējupīti/Raganu katlu/Paradīzes kalnu, jo gribēju redzēt,kā vispār Bertai iet ar faktiskiem stāvumiem un trepēm (labāk nekā man). Bet.
normāli mēs staigājam ar šo Hurttas Polar vest - pilsētā un līdzenās pļavās ļoti labi saskatāma un ērta, bet kā var redzēt uz tāfeles- "izveicīgā" Berta, lecot uz baļķēna, gandrīz iebāzusi pakaļkājas vestē (man viņa vispār izskatās pēc tāda Vinnija Pūka,kas svempjas pie bitēm)
Puspastaigā vesti novilku,jo svarīgāk par redzamību man šķiet nenolauztas ekstremitātes, jo dēļ īsajām kājām, veste ir turpat pie zemes un var ieķerties zaru kaudzēs.

respektīvi,mans jautājums, Spīgana - kā ir ar iemauktiem mazam sunim mežā, viņa nevar nekur aizķerties, jeb dēļ konstrukcijas, jums tā nav problēma? uzdevu šo jautājumu kardiganu grupā, bet neviens man neko jēdzīgu neatbildēja.

es pieņemu,ka lielākoties man Berta būs brīvgaitā - Slovēnijā ir ļoti daudz,kur ļauts ar suņiem un pavada nav obligāta, vien jākontrolē suns. Berta ir kontrolējama un prom no mums vispār neiet, bet met lokus un es preferēju ar vienu acs kaktu vislaik sekot līdzi, kur viņa ir, košs materiāls ir labāks par brindle suni. Taču iemaukti/pavada būtu vēlami,ja nu ir sarežģītāki/bīstamāki posmi.

Bet kā to savienot ar "safety", nevaru saprast. varbūt es pārspīlēju ar domu,ka var aizķerties?

Image
Image
Image
User avatar
madja
Veteran
Veteran
 
Posts: 1773
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby Spigana » 16 Mar 2018, 19:52

Madja, pirms palaišanas no pavadas es vienmēr iemauktus ņemu nost, pārāk liels risks kaut kur ieķerties. Man gan tie iemaukti arī smuki ielokās kabatā un neko daudz vietas neaizņem, attiecīgi nav neērti šāds variants.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby Bonny Rain » 16 Mar 2018, 23:50

Mēs bijām tepat jūrmalas kāpās ar suni iemauktos. Bērns ar ragavām no kalna un sune pēc pieturēšanas skrien ragavām pakaļ, panāk pusceļā un tad jau skrien pa priekšu ragavām līdz lejai. Cilvēkiem ar vājākiem nerviem labāk neskatīties. Es pat drīzāk teiktu, ka mans mazais franču buldogs vienkārši lidoja. Kājas par īpaši garām laikam buldogiem nevarētu uzskatīt, bet šajā procesā, kas tika atkārtots ne vienu vien reizi, viņa vienmēr bija pirmā pirms ragavām. Un ne reizi nekur neaizķērās. Un vēl manējai ir tāda interesanta mode skrienot lēkāt kā tādam zaķim. Skrien skrien un tad tādi palēcieni pa vidu. Nu gazele bez maz vai stirnbuks - palēcās ar visām četrām un piezemējās arī uz visām četrām. Smieklīgi izskatās. Vienu reizi gan apvēlās, nu jeb precīzāk nomauca uz mutes. Kaut ko neaprēķināja un tā vietā lai piezemētos uz kājām, apmeta salto. Kā tas notika, tā arī nesapratu. Varbūt sniegs par dziļu izrādījās nekā viņai izlikās sākumā. Nu nekas, nopurinājās, uz mums ar izbrīnītām acīm paskatījās un pēc tam jau skrēja tālāk.
Mums tie iemaukti gan nav viegli kabatā nobāžami. Mums ir ļoti līdzīgi Ruffwear firmas iemauktiem. Ja nepieciešams, mierīgi suni varu paķert aiz iemauktiņiem un pacelt augšā. Domāju, ka tie noteikti būs līdzi ceļojumā. Nu un protams, arī parastās kakla siksnas. Es nopirku 2 no Collardirect. Uz vienas siksnas vārda tabuliņa ir uzmaukta virsū tā, ka pazudīs tikai kopā ar pašu siksnu. Ādas apaļsiksna.
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 327
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby lauva » 17 Mar 2018, 14:07

madja, Berta tāpat ķerās 'normālos' iemauktos? Es skatos uz to vesti un domāju,ka tur arī garkājains lops varētu sapīties. Viņai tā fizionomija tik interesanta,ka tur iemaukti varētu būt pat nepraktiski, tas gan. Lai gan tādi,kuri tieši aiz priekškājām beidzas un nostiprinas varētu būt ok, ne?
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Veteran
Veteran
 
Posts: 2588
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby madja » 17 Mar 2018, 14:38

lauva wrote:madja, Berta tāpat ķerās 'normālos' iemauktos? Es skatos uz to vesti un domāju,ka tur arī garkājains lops varētu sapīties. Viņai tā fizionomija tik interesanta,ka tur iemaukti varētu būt pat nepraktiski, tas gan. Lai gan tādi,kuri tieši aiz priekškājām beidzas un nostiprinas varētu būt ok, ne?


es no iemauktiem neko nesaprotu, abiem suņiem ir kaklasiksnas. vakar atcerējos,ka ir mums Bertai arī Rukka iemaukti, tādi mīkstie, bet izmantoju tikai,ja auto salonā jāsprādzē.

vēlme ko uzvilkt sunim pastaigā,lai ir redzams, man radusies kopš rudens, līdz ar to nav īstas pieredzes ar brikšņainu mežu vasarā, tikai teoretizēju.

un, es pieļauju,ka par daudz antropomorfizēju, bet, kā cilvēks,kam visas birkas griežas ādā,ja neesmu uzreiz izgriezusi, man šķiet,ka nelielam, nepūkainam un diezgan kaulainam sunim tāda iemauktu sprādze uz sāniem diez vai paliek nepamanīta. es nerunāju par parastu stundas pastaigu pa pļavu, bet gan ekspotīciju .

mēģināju par tēmu korgijs un iemaukti gūglēt, bet tiek apskatīti vien tādi aspekti kā vilkšana, izmaukšanās, nevis aktīvi pārgājieni.

iespējams jau,ka Spīganas ieteiktā iemauktu novilkšana ir jēdzīgākā opcija. vienīgi jānopērk šā vai tā
Image
Image
User avatar
madja
Veteran
Veteran
 
Posts: 1773
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: ceļojums ar suni pa Tatriem un citur Eiropā

Postby Bonny Rain » 09 Aug 2018, 12:49

Tad nu tā, mans ceļojums uz kalniem ir jau iegūlies atmiņā. Atskaitīšos, ja nu kādam noderēs.
Ceļojums bija 10 dienas. Jau gada sākumā pasūtīju naktsmājas caur booking.com. Man patīk saplānoti ceļojumi, kuros nav neparedzētu pārsteigumu. Booking.com ļoti labi var atrast piemērotas naktsmītnes. Es izvēlējos tādas, kuras ir pet friendly. Kā nekā suni līdzi ņēmu.
Tā kā man nepatīk braukt pa naktīm vai tumsā, plānoju ceļu maksimāli tā, lai nesanāktu braukt pa tumsu. Pirmajā dienā bija garākais ceļs no LV līdz pat Polijas lejasdaļai. Tīrais ceļš bija 12 stundas, ar visām apstāšanām nobraucām 16 stundas no 8 rītā līdz 23 pēc viņu laika. Protams, ka te bija arī braukšana pa tumsu, bet mērķis bija nonākt pēc iespējas tuvāk kalniem. Apstājāmies Čenstahovā. Pašā pilsētas centrā istabiņa ar savu nelielu virtuvīti un vannas istabu. Baidījos, kā sune izturēs garo ceļu. Bet izskatās, ka viņu tas nemaz neuztrauca. Galvenais, ka saimniece blakus. Iepriekš bija dažreiz gadījies tā, ka sune izvemjas, kad no savas pilsētas nonākam līdz Rīgai un tur pa korķiem grozamies. Bet ceļojuma laikā viss bija OK. Sunei ne reizi nepalika slikti.
Pēc labi gulētas nakts, pabrokastojām turpat istabiņā un uz priekšu tālāk uz zemajiem Tatriem. Pa ceļam aplūkojām Oravska Podzamok. Iekšā gan negājām, aprobežojāmies ar nelielu pastaigu pils apkārtnē. Un liekas, ka tur arī ar suņiem pašā pils teritorijā nelaiž. Papusdienojām un laidām tālāk līdz nākošajai naktsmītnei nelielā ciematiņā zem Liptovska Mara ezera. Ļoti klusa, patīkama vieta. Ar vienu izņēmumu - plkst.6 no rīta turpat aiz loga skaļi un ilgi zvanīja baznīcas zvani. 6 no rīta tas bija ... Vēl tajā vakarā pēc iečekošanās aizbraucām apskatīt stundas brauciena attālumā Banska Bystrica. Vakariņas pašā pilsētas centrā āra kafejnīcā. Tik relaksējoši un romantiski. Un, protams, izvēlējāmies nacionālo virtuvi - gnoči. Ļoti garšīgi. Sune gulēja turpat pie kājām un šķiet, nevienu tas netraucēja. Protams, pa ceļam uz Bansku Bystricu bija jābrauc pa kalnu ceļu līkumiem. Es kā par brīnumu, aizmirsu ceļojumā paņemt tabletes pret sliktu dūšu un uztraucos ne tikai par suni, bet arī par meitu, kas aizmugurē sēdēja. Bet viss bija normāli. Izturējām ceļu visi bez starpgadījumiem.
Trešā diena - Demanovska Cave of Liberty apmeklējums. Biju ļoti :aizsvilstas: . Alā nedrīkst iet ar suņiem pat tad, ja tie ir speciālā somā. Tiešām nesaprotu, kāpēc. Līdz ar to, vīrs dabūja palikt mašīnā ar suni. Tā kā man paredzēta vēl vienas alas apmeklēšana, nojaušu, ka arī tur nedrīkstēs. Tad nu sadalījām - vienā alā iešu es ar meitu, otrā - vīrs ar meitu. Alas apskate nozīmē kāpšanu pa trepēm augšā un lejā. Pret apskates stundas beigām jau palika smagi. Bet toties iespaidīgi. Pēc tam devāmies tālāk pa to pašu ceļu līdz stāvvietai pie Chopok virsotnes. Pacēlājus neizmantojām. Baigi sālīti izlikās. Protams, pēc pirmās pusstundas kāpiena jau vairs tā nelikās - bijām gatavi maksāt, lai tikai mūs aizvizina augstāk ar pacēlāju. Bet kas tev deva! Kase ir tikai lejā. Tad nu turpinājām rāpties tālāk vien pašu spēkiem. Sapratu to, ka plānojot savu ceļojumu, neņēmu vērā to, ka kalnos kāpt gluži nav tas pats, kas pa mūsu kāpām pastaigāties. Tas kāpiens augšā patiesībā ļoti nogurdina. Un tā kā mūsu fiziskā forma nebūt nav baigi sportiska, tad arī atpūtas brīžus ņēmām gana bieži. Mums paveicās ar laiku - ja LV visu šo laiku bija +30, tad kalnos bija tikai līdz +24 un tiešām, jo augstāk kāp, jo nemanāmi vēsāks paliek. Varbūt dēļ patīkamā vējiņa, bet karsts nebija. Līdz pašai Chopok virsotnei nesanāca uzkāpt. Pavisam nedaudz palika, bet man tajā vakarā vēl bija ieplānots Liptovska Mara ezera apmeklējums ar peldi, ceļš līdz nākamajai naktsmītnei un veikala apmeklējums. Pie Liptovska Mara piebraucām no Liptovsky Trnovec puses. Tur tā kā ir ūdens atrakciju parks. Kā izrādās, tad tā teritorijā atkal nedrīkst ienākt ar suņiem :aizsvilstas: . Labi, ka nonākot pie vārtiem satikām grupiņu ar cilvēkiem, kas gar žogu pa lauka malu ar savu suni nāca atpakaļ. Tā nu ejot gar žogu pa lauka malu nokļuvām līdz ezeram, kur iemērcām piekusušās kājas. Ūdens gan bija par aukstu manā skatījumā, lai peldētos. Bet gan jau ka varēja peldēties. Man pat Vidusjūra bija par aukstu :medos: . Stundiņu atveldzējoties pie ezera devāmies tālāk līdz mūsu nākamajai naktsmītnei Augstajos Tatros.
Atradu klusu vietiņu Nova Polianka - dzīvoklīti tieši pa vidu starp Tatranska Lomnica un Štrbske Pleso. Veikala apmeklējums beidzās ar to, ka vīrs palika mašīnā ar suni. Jau iegājām veikalā ar suni somā man uz muguras. Es kā pieklājīgs cilvēks, aizgāju apjautāties, vai drīkstam tā iet. Apsargs jau bija gatavs mūs laist iekšā, bet divas dāmītes informācijas stendā bija nepielūdzamas. :pagalvu: Mans monstrs mugursomā laikam ir baigi bīstams.
Cetrurajā dienā braucām uz Štrbekse Pleso, piektajā uz Tatranska Lomnica.
Štrbske Pleso atstājām mašīnu maksas stāvvietā un devāmies pa ceļu uz Vodopad Skok. Jo augstāk kāpām, jo patīkamāks palika. Sākumā likās, ka saule vienkārši cepina pakausi, bet uzkāpjot līdz pašam ūdenskritumam pat jaciņu vajadzēja uzvilkt. Vējš diezgan spēcīgs un droši vien pēc grādiem ap kādiem 20 tikai bija. Taka skaitās viegla, tur ir gan veci ļaudis, gan mazi bērni. Bet jau pašā ceļa sākumā mūsu acu priekšā viens tantuks nokrita un pārsita sev aci uz akmeņiem. Tā kā sapratām, ka kalnu kazas neesam un jāiet uzmanīgi. Ceļš ir maigi izsakoties akmeņains. Drīzāk es teiktu, ka jāiet ir no akmens un akmeni. Bet, kas ir pārsteidzoši, mans mazais buldogbērns šim bija kā radīts. Vilka mani uz priekšu. Un izskatījās, ka noguruši esam tikai mēs. Nonākot līdz ūdenskritumam un ejot tālāk, sapratām, ka esam baigie vārguļi. Ejot augstāk pa to taku var nonākt līdz kalnu ezeriņam, uzkāpt kalna virsotnē un nonākt atpakaļ pa otru kalna pusi. Bet nonākot līdz vietai, kur jāiet pa milzīgu akmens bluķi, pieturties pie ķēdes, nolēmām tomēr griezties atpakaļ. Nebūtu suņa un meitas, droši vien ietu tālāk. Bet skatoties, kā dažs labs ceļotājs tur minstinās, kaut kā īsti nelikās prātīgi doties uz priekšu. Un priekšā esot vēl grūtāk ejams ceļš. Tā nu griezāmies atpakaļ nesasnieguši virsotni, bet tik un tā gandarīti par paveikto. Pa ceļam satikām gana daudz musulmaņu tūristu. Kāpēc to pieminu? Neba man būtu kāda fobija. Viņiem gan laikam ir. Visi kā viens sieviešu kārtas pārstāvji un mazāki bērni izrādīja man neizprotamas bailes no mana asinssuņa, kas turklāt visu laiku bija īsā pavadā. Divi mazi puišeļi tā vietā lai atnāktu paglaudīt manu mazsunīti, pieskrēja klāt un sāka spārdīt grants akmentiņus, lai tie trāpa sunim. :apstulbis: :o Un neviens pieaugušais musulmaņu grupā neizskatījās kaut kādi traucēts šo vērojot. Pavācu suni aiz sevis aiz apstulbuma, tad tie mežoņi pārstāja spārdīties. Kaut kā labs iespaids par musulmaņiem nepalika.
Piektajā dienā pamostoties izrādās, ka līst lietus. Tad nu kalnu apmeklējumu atlikām uz pēcpusdienu un devāmies uz Dobšinska Ice Cave stundas braucienā. Atkal pa kalnu ceļiem. Šoreiz jau braucās labāk, kā pirmajā dienā un jūtos kā tāds sacīkšu braucējs. Kā jau nojautu, arī šeit aizliegts suni somā ienest alā. Jau rēķinājos ar to un paliku ārā ar suni kamēr vīrs ar meitu izbaudīja ledaini auksto alu. Esot bijis iespaidīgi. Pēc tam nožēloju, ka nesamaksāju papildus 10EUR, lai vīrs to varētu iemūžināt foto. Tad vismaz es arī varētu redzēt, kā tur izskatās.
Kad nonācām atpakaļ Tatranska Lomnica, lietus bija mitējies un stāvvieta bija bez maksas. Paredzēts ar pacēlāju nonākt līdz pašai virsotnei Lomnicky Štit. Bet kā izrādās tur biļetes izpārdotas jau 2-3 dienas iepriekš. Žēl. Tad nu nopirkām pacēlāju tikai līdz Skalnate Pleso. Pēc tam man paredzēts iet atpakaļ uz stāvvietu kājām apejot kalnam apkārt un nonākot citā ielajā, kur ir 2 skaisti ūdenskritumi - Obrovsky Vodopad un Vodopady Studeneho Potoka. Kasiere pie pacēlāja teica, ka tas ir 3 stundu gājiens. Nu, vai tad mēs nevaram 3 stundas un pa kalnu lejā noiet? Rezultātā 3 stundu ceļš mums gājās veselas 6 stundas. Nu, protams, pa ceļam redzējām "lidotājus", kas droši vien to ceļu 3 stundās noiet. Bet nu mēs tomēr nebijām kalnu kazas un ceļu mērojām mierīgā tempā pārdomāti soļojot no akmens smailes uz akmens smaili. Ceļa lielākā daļa ir akmeņi ar šķirbām pa vidu. Pāris vietās tomēr suni paņēmu rokās, kur tās šķirbas tādas prāvākas gadījās. Bet sune vispār malacis, ļoti mierīgi un pārliecināti lēkāja virzienā uz leju. Pret ceļa beigām jau sākām just nogurumu. Pat sune nu jau nevilka mani uz priekšu, bet brīžiem pat gāja ar mani vai pat aiz manis. Bet nonākot civilizācijas tuvumā, laikam mums atvērās 5 vai 10 elpa un dagājām līdz galam veiksmīgi. Ak, jā, protams, pat ja gribētu nonākt ar pacēlāju līdz pašai smailei, tur arī nedrīkst ar suņiem. Tā kā ar to ir jārēķinās.
Sestajā dienā nonācām Tatriem Polijas pusē Zakopanē. Tur bija manāmi karstāks. Jau pie +30. Bet tā kā virsotnē jau sāka ducināt pērkons, nolēmām pastaigāties pa pilsētu. Pusdienojām jaukā āra kafejnīcā pie kādas viesnīciņas. Sune veiksmīgi iekārtojās gulēt man blakus uz soliņa. Un nevienu tas neuztrauca. Nepatīkams pārsteigums bija tas, ka izrādās tur, kur bijām plānojuši doties pa kalniem pastaigāt, atkal nedrīkst ar suņiem. Šoreiz esmu neizpratnē - par ko? Slovākijas pusē visās kalnu takās var ar suņiem, bet Polijas pusē nedrīkst? Tā kā, ja kāds plāno no Polijas puses kalnus iekarot, stingri jāpiedomā vai jāmeklē vietas, kur to tomēr drīkst.
Septītā diena - Veļičkas sāls raktuves apmeklējums. Protams, ar suņiem ieeja aizliegta. Bet nebiju arī plānojusi, jo 3 stundas uz muguras nebūtu prātīgi nest suni. Tad nu suns ar vīru palika viesnīcas numurā. Bet šoreiz nepažēloju naudu un iemūžināju visu, ko vien varēju savā telefonā un vēlāk vīram visu atrādīju.
Astotā diena bija veltīta Krakovas apmeklējumam. Iekrita tieši svētdienā un vīra vārda dienā. Vienreiz jau bijām 2 gadus atpakaļ Krakovā apstājušies caurbraucot. Atradām stāvvietu lielveikalā Galeria Kazimierz. Bet pagājušo reizi izmirkām līdz apakšveļai, jo lija lietus. Bet lietussargi palika mašīnā. Šoreiz stāvvieta vispār bija bez maksas, jo svētdiena un lietus it kā neparedzējās. Bet te tev nu bija. Atkal lietus mūs pārsteidza. Bet tas mums netraucēja līdz pat vakaram staigāt pa Krakovas vecpilsētu un papusdienot āra kafejnīcā. Šoreiz lietus pat bija gaidīts, jo arī šeit bija pāri +30grādiem. Līdz ar lietu kļuva veldzējoši vēsāks. Vienīgais, kur netikām ar suni bija karaļa pils. Nekur gan zīmes neredzēju, bet apsargs piebrauca ar hoverbordu un teica, ka šeit ar suņiem nedrīkstot. Nu neko, labi, ka 2 gadus atpakaļ tur jau pabijām. Es tiešām īsti neizprotu, kāpēc daudz kur nedrīkst ar suni? Ko mans suns varētu tādu nodarīt, ka tur nedrīkst? Es taču aiz viņa savācu un nelaižu skriet bez pavadas. Arī pavada man īsa un suns nav mežonis.
Vakarā devāmies atceļā uz Varšavu nākamās naktsmītnes virzienā pašā Varšavas sirdī. Uzreiz teikšu, bez Tomtoma mēs būtu dziļā tūtā. Ar karti diez vai varētu atrast īsto nobraukšanu no Varšavas apvedceļa vajadzīgajā vietā. Un tur visi brauc uz 100-120km/h. Tā kā laika nav daudz, lai pētītu zīmes.
Devītā, priekšpēdējā diena bija visa veltīta Varšavas vecpilsētai. Karstums bija teju vai nepanesams. Ap pusdienlaiku atgriezāmies savā dzīvoklītī, kas atradās pašā vecpilsētā un nogulējām līdz vakaram, lai ar jauniem spēkiem turpinātu pilsētas apskati. Šķiet, ka sune bija priecīga par to, lai gan izskatās, ka viņa karstumu panes daudz labāk par mani.
Nu un pēdējā diena bija Varšava - mājas pārbrauciens. Šoreiz ar minimālām pieturvietām, jo tik ļoti gribējās ātrāk uz mājiņām. 10 stundas ceļā un mēs atkal esam Home Sweet Home.
Iespaidi paliks mūžiem atmiņā. Par kalniem labāki var būt tikai kalni!
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 327
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

PreviousNext

Return to Suņi ceļojumos

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 2 guests