Labvakar,

ir plāns uz pāris gadiem pārvākties uz Zviedriju un, protams, suni ņemt līdzi. Jautājums tiem, kas to jau ir pieredzējuši vai jau dzīvo Zviedrijā, kādas tur ir prasības?
Internetā atradu, ka vajag būt vakcinētam (ir), Eiropas pasei (ir), mikročipam (ir) un analīzēm pret trakumsērgu (būs, kad nāks tuvāk pārvākšanās brīdis). Vai ir vēl ar kaut ko jārēķinās, kādas tur tieši ir prasības utt?
Negribētos ticēt, bet radinieki Ziemassvētku ballē, stāstīja, ka suni ņemot karantīnā, nekur internetā šādu informāciju gan nevaru atrast.
Būšu priecīga par jebkādu informāciju un padomu. Paldies!

http://www.pvd.gov.lv

Iedzīvotājiem un uzņēmējiem > Informācija iedzīvotājiem > Ceļotājiem - privātpersonām > Mājas (istabas) dzīvnieku pārvietošana > Suņu, kaķu un sesku nekomerciāla pārvietošana starp Eiropas Savienības dalībvalstīm

Paldies. Padalos ar pieredzi tiem, kas arī varbūt plāno braukt uz Zviedriju:
dienā, kad braucām prom, devāmies pie vetārsta, kur suni attārpojām (tā nav obligāta prasība, bet drošības labad izdarījām, lai arī nekur īpašu atzīmi par šo procedūru vetārsts neveica), vetārsts novērtēja vispārējo veselības stāvokli un suņa pasē veica ierakstu, ka suns ir vesels. Kopumā Zviedrijai prasības ir tādas pašas kā Latvijā: jābūt visām potēm, čipam un derīgai ES pasei.

Kāpjot uz prāmja neviens sunim nepievērsa uzmanību, neprasīja ne pasi, ne kaut ko citu, tikai tā starpcitu palūdza, lai uzrādam, ka mums ir suņu kaijīte. Uz prāmja ir maza kastīte, kur sunim nokārtoties, bez mums ceļoja vēl kādi 3-4 suņi.

Zviedrijā neviens arī nepievērsa īpašu uzmanību, ka mums ir suns.

Tagad lasu, ka itkā iebraucot vajadzēja deklarēt, ka mums ir suns, bet esam jau krietni tālu no Stokholmas, tādēļ to darīsim vasarā, kad brauksim uz šejieni atkārtoti.

Paldies Dylan! Noderēs

Jums suns bija pie pavadas un bez uzpurņa? Vai būrī?

Dylan wrote:Paldies. Padalos ar pieredzi tiem, kas arī varbūt plāno braukt uz Zviedriju:
dienā, kad braucām prom, devāmies pie vetārsta, kur suni attārpojām (tā nav obligāta prasība, bet drošības labad izdarījām, lai arī nekur īpašu atzīmi par šo procedūru vetārsts neveica), vetārsts novērtēja vispārējo veselības stāvokli un suņa pasē veica ierakstu, ka suns ir vesels. Kopumā Zviedrijai prasības ir tādas pašas kā Latvijā: jābūt visām potēm, čipam un derīgai ES pasei.

Kāpjot uz prāmja neviens sunim nepievērsa uzmanību, neprasīja ne pasi, ne kaut ko citu, tikai tā starpcitu palūdza, lai uzrādam, ka mums ir suņu kaijīte. Uz prāmja ir maza kastīte, kur sunim nokārtoties, bez mums ceļoja vēl kādi 3-4 suņi.

Zviedrijā neviens arī nepievērsa īpašu uzmanību, ka mums ir suns.

Tagad lasu, ka itkā iebraucot vajadzēja deklarēt, ka mums ir suns, bet esam jau krietni tālu no Stokholmas, tādēļ to darīsim vasarā, kad brauksim uz šejieni atkārtoti.

Man gan visas reizes gan attārpošana, gan pretērču apstrāde ir ierakstīta sunim pasē (pietam dažādi veti, dažādos Lv nostūros) un arī zāļu izvēle bija pakārtota viņu atzītajam. Vēl pirms 2,5 gadiem bija prasības uz abām šīm lietām, neesmu dzirdējusi, ka kaut kas būtu mainījies, bet nu neesmu arī sekojusi tam līdzi, bet katru reizi to tomēr ievēroju.

Jūs braucāt ar auto vai bez?
Lielākoties mums arī nekas nav ticis pārbaudīts, izņemot vienu reizi suņa pasē īpašnieku apskatījās un salīdzināja ar pasažieriem, bet arī tajā reizē neko citu nepārbaudīja.

Šai te suņu kastītei mans vienmēr iet ar līkumu, jo tā vienmēr ir bijusi piedir**a.. Apbrīnoju suņu saimniekus, kuri pat metru no norādes nav spējīgi pēc sevis sakopt. Un vēl vairāk man "patīk" tie, kas uz klāja var pēc sevis nesavākt.. un tad pārējiem no kauna bez maz zemē jāielien, jo pasažieriem bez suņiem ir pilnīgi vienalga, kurš to tur ir atstājis.

Zviedrijā suņu ir visur, tā pat kā zirgi uz ielām nav retums Tāda vismaz mums pieredze

beebee wrote:Jums suns bija pie pavadas un bez uzpurņa? Vai būrī?

prasības ir, ka jābūt uzpurnim Beeeet... neteiktu, ka tam ļoti kāds piekasās. Vienu reizi gan man informatīvi apkalpe liftā teica, ka vajadzētu, bet arī ne tā, ka bez maz jāskrien pakaļ. Līdzi gan ir vienmēr, ja trāpīsies neiecietīgāka apkalpe, tiks arī lietots Pasažieri gan mēdz neiekāpt pie mums liftā un izvēlas gaidīt nākamo

Mēs braucām bez auto. Auto īrējām Stokholmā, lai dotos tālāk. No ostas uz autonomu braucām ar taksometru, viņiem pret suni arī nebija iebildumu (man gan bija līdzi autosēdekļu pārvalks, jo zināju, ka brauksim), bet šķiet, ka taksistam nebūtu iebildumu arī, ja tāds nebūtu.

Par uzpurni uz prāmja neko nebiju dzirdējusi/lasījusi. Bija norāde, ka jābūt pavadā un tas tika arī izpildīts.

Manam sunim arī tā kaste ne-īpaši patika, tur bija samesti ļoti daudz izsmēķi un diezgan pretīgi smirdēja. Lielās darīšanas viņš izdarīja naktī uz ārējā klāja, kad neviena apkārt nebija un ko arī smuki savācām.
Brauciena laikā bijām uzgājuši panorāmas kafejnīcā, kur sākumā sunim nepievērsa uzmanību, bet vēlāk pienāca klāt un teica, ka suns nav atļauts nevienā no prāmja kafejnīcām/restorāniem. Bet manam sunim īpaši nav problēmas būt vienam, tādēļ viņš tika aizvests uz kajīti. Kas jauki: kuģa veikalā var iegādāties suņu kārumus, kas tika īpaši novērtēti no Dillija puses.
Visādi citādi brauciens ar prāmi tika pārdzīvots normāli, nekādas īpašas nepatikas pret kuģi nebija.

Zviedrijā īpaši vēl noteikumus neesmu izpratusi, izskatās, ka mēs esam vienīgie, kas vāc suņu kakas, lai arī te ir speciālas komposta atkritumu tvertnes. Saimnieki arī nav ļoti draudzīgi, ir tādi, kas ļoti, ļoti atvainojas un prasa vai suņi var padraudzēties. Acīmredzot, viņiem tā nav norma, ka suņi tusē kopā.

Man par tām prasībām visu izskaidroja Terion, Miera ielas klīnikā. Neko par pretērču apstrādi man arī neteica. Bet es neko neesmu par to lasījusi, iespējams, ka tiešām noteikumi mainījušies. Vasarā brauksim uz Latviju, kur Dilans attiecīgi arī tiks potēts, tad arī prasīšu vēlreiz. Šobrīd tam, ka man šeit ir suns, neviens nepievērš uzmanību.
Esmu dzirdējusi, ka šeit suņiem veterinārie pakalpojumi ir dārgi, tāpēc citi savus suņus apdrošina, kas arī ir dārgi.

Alpina wrote:

Man gan visas reizes gan attārpošana, gan pretērču apstrāde ir ierakstīta sunim pasē (pietam dažādi veti, dažādos Lv nostūros) un arī zāļu izvēle bija pakārtota viņu atzītajam. Vēl pirms 2,5 gadiem bija prasības uz abām šīm lietām, neesmu dzirdējusi, ka kaut kas būtu mainījies, bet nu neesmu arī sekojusi tam līdzi, bet katru reizi to tomēr ievēroju.

Attārpošana (pie tam ar diezgan konkrētu preparātu) ir obligāta iebraucot Somijā un Norvēģijā. Zviedrijai tādu nevajag.

Robins wrote:
Attārpošana (pie tam ar diezgan konkrētu preparātu) ir obligāta iebraucot Somijā un Norvēģijā. Zviedrijai tādu nevajag.

Te tad arī parādās iemesls tam, jo mēs Zviedrijai tikai cauri braucām

Cik zinu, apdrošināšana ir vēlama!
Vai izstāžu suņiem vēl kas nepieciešams bez reģistrēšanās zviedru klubā?