NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI LOLOJUMDZĪVNIEKU NEKOMERCIĀLAI PĀRVIETOŠANAI UZ DALĪBVALSTI NO CITAS DALĪBVALSTS

7. pants

Atkāpe no nosacījuma par vakcinēšanu pret trakumsērgu attiecībā uz jauniem I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekiem

1. Atbilstoši šā panta 2. punktam dalībvalstis, atkāpjoties no 6. panta b) punkta, var atļaut nekomerciāli pārvietot no citas dalībvalsts uz savu teritoriju I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekus, kuri ir:
a)jaunāki par 12 nedēļām un nav vakcinēti pret trakumsērgu; vai
b)no 12 līdz 16 nedēļas veci un ir vakcinēti pret trakumsērgu, bet vēl neatbilst III pielikuma 2. punkta e) apakšpunktā noteiktajām derīguma prasībām.
2. Šā panta 1. punktā minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja:
a)īpašnieks vai pilnvarotā persona sniedz parakstītu deklarāciju, ka lolojumdzīvnieki no dzimšanas līdz nekomerciālās pārvietošanas laikam nav bijuši saskarsmē ar tādu sugu savvaļas dzīvniekiem, kuras ir uzņēmīgas pret trakumsērgu; vai
b)lolojumdzīvnieki ir kopā ar māti, no kuras joprojām ir atkarīgi, un māti pavadošā identifikācijas dokumentā var konstatēt, ka māte pirms to dzimšanas ir vakcinēta pret trakumsērgu atbilstoši III pielikumā izklāstītajām derīguma prasībām.
3. Komisija ar īstenošanas aktu var pieņemt noteikumus par šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto deklarāciju formu, izkārtojumu un tajās lietotajām valodām. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Spigana wrote:Man parādīja ļoti interesantu likumu pēc kura sanāk, ka tomēr pastāv iespēja atvest kucēnu no citām valstīm normālā vecumā, nevis gaidot idiotisko laiku, kad trakumsērgas pote oficiāli ir stājusies spēkā:

NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI LOLOJUMDZĪVNIEKU NEKOMERCIĀLAI PĀRVIETOŠANAI UZ DALĪBVALSTI NO CITAS DALĪBVALSTS

7. pants

Atkāpe no nosacījuma par vakcinēšanu pret trakumsērgu attiecībā uz jauniem I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekiem

1. Atbilstoši šā panta 2. punktam dalībvalstis, atkāpjoties no 6. panta b) punkta, var atļaut nekomerciāli pārvietot no citas dalībvalsts uz savu teritoriju I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekus, kuri ir:
a)jaunāki par 12 nedēļām un nav vakcinēti pret trakumsērgu; vai
b)no 12 līdz 16 nedēļas veci un ir vakcinēti pret trakumsērgu, bet vēl neatbilst III pielikuma 2. punkta e) apakšpunktā noteiktajām derīguma prasībām.
2. Šā panta 1. punktā minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja:
a)īpašnieks vai pilnvarotā persona sniedz parakstītu deklarāciju, ka lolojumdzīvnieki no dzimšanas līdz nekomerciālās pārvietošanas laikam nav bijuši saskarsmē ar tādu sugu savvaļas dzīvniekiem, kuras ir uzņēmīgas pret trakumsērgu; vai
b)lolojumdzīvnieki ir kopā ar māti, no kuras joprojām ir atkarīgi, un māti pavadošā identifikācijas dokumentā var konstatēt, ka māte pirms to dzimšanas ir vakcinēta pret trakumsērgu atbilstoši III pielikumā izklāstītajām derīguma prasībām.
3. Komisija ar īstenošanas aktu var pieņemt noteikumus par šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto deklarāciju formu, izkārtojumu un tajās lietotajām valodām. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Bet tagad jautājums: vai kāds reāli ir šo darījis un ticis cauri birokrātijai? Kādā valodā der iesniegums? Cik ilgi tādu izskata? Nesanāk tā, ka atļauju ievest dod jau pēc tam, kad karantīna beigusies?

Sisija wrote:Šie nosacījumi ir spēkā, ja tādu izņēmumu pieļauj konkrētā valsts, kurā plāno ievest dzīvnieku.
Kas attiecas uz Latviju, cik zinu, šāds izņēmums nav paredzēts :