Atziņas, pārdomas....

Miscellaneous

Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 09:49

Pēdējais piliens...
Ja klints vissīkākajā plaisā nepārtraukti pilinātu ūdeni, tā beigu beigās sašķeltos un sabruktu. Būtu vajadzīgi miljardiem pilienu un miljoniem gadu, bet vienalga – viens piliens, kas ne ar ko neatšķiras no visiem pārējiem,būtu liktenīgais – būtu tas, kurš salauza klinti. Ja šo pilienu varētu noķertun saglabāt, tas kļūtu ievērojamākais no visiem, lai gan ne ar ko īpašu neatšķīrāsun arī darīja to pašu, ko citi.

Mēs katru dienu pasakām simtiem vārdu, noplēšam pa ducim joku, izsakām pa pāris komplimentiem un reizēm arī kādu aizskaram, pasakot kādu sīku, mazmazītiņu nejaucībiņu. Mēs to darām reti, neesam jau nekādi nejaucēni.Tad kādu dienu aizcērtas durvis, noskan soļi, birst asaras un mēs esam neizpratnē – kas noticis? Tas taču bija nevainīgs joks, pavisam gandrīz ne maz ne indīga piezīme sievai, vīram, kolēģim, draugam...

Jūs atceraties multeni par kazlēnu, kas mācēja skaitīt līdz 10? Viņam bija uzdevums precīzi saskaitīt līdz desmit zvērus, kas šķiet, kāpa uz kuģīša. Ja viņš kļūdītos, kuģītis nogrimtu. Viņš nekļūdījās. Labi, ka tā.

Ir sajūta, ka mēs vairs nemākam skaitīt līdz 10, ka mēs pat necenšamies to darīt, ka mums vairs nav svarīgi, kas notiek ar kuģīti vai klinti - mēs tikai pilinām un pilinām. Viens otram, svešiem cilvēkiem komentāros Internetā, pārdevējai veikalā, klientam bankā, mīļotajiem brokastīs, sev algas dienā...

Viens piliens jau neko nespēj, ja vien tas nav pēdējais. Tas,kuru neviens nav redzējis un ielicis viņu slavas muzejā par to, ka salauzis klinti. Varbūt tas tāpēc, ka visi pilieni ir vienādi?
Last edited by sansanich on 18 Jan 2010, 09:52, edited 1 time in total.
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 09:51

Inita
Man arī ir dažas atziņas, kas lasot Alķīmiķi ir ļoti iespiedušās atmiņā.
*********
Ja tu ķeries pie kāršu spēles pirmo reizi, vari būt gandrīz drošs, ka uzvarēsi. Tā ir iesācēja veiksme. – Kāpēc tā notiek ? – Tāpēc, ka pastāv spēks, kas vēlas, lai tu īstenotu savu Likteni. Tas rosina tavu apetīti ar panākumu garšu.
*********
Pasaules dvēseli baro cilvēku laime un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums. Viss kalpo vienam. Ja tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai tev palīdzētu.
*********
(..) cilvēki akli tic pasaules lielākajiem meliem.
- Un kādi ir pasaules lielākie meli?
- Tie ir vārdi: dzīvē pienāk brīdis, kad mēs vairs nevaram ietekmēt to, kas ar mums notiek, un mūsu dzīve nonāk likteņa varā.

P.Koelju
Citas Koelju atziņas http://tikainesakinevienam.lv/tag/alkimikis/
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 09:51

Trīs lietas, kas jāvēl sev pašam un citiem: veselība, prieks un draugi.
Trīs lietas, kas katram jāvalda sevī: raksturs, mēle un uzvedība.
Trīs lietas kas katram ir jāattīsta sevī:labestība, drosme un cilvēkmīlestība.
Trīs lietas, no kurām jāvairās: nežēlība, augstprātība un nepateicība.
Trīs lietas, kas katram jāapbrīno: dabas skaistums, bērni un veci cilvēki.
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 09:53

Noveeleejums sev un citiem...

Mirdzumu acīs un mirdzumu dvēselē.
Veselību pašiem un veselus mīļos.
Laiku- zvaigžņu skaitīšanai un
laiku rīta bučai.
Mazus brīnumus ikdienā un
lielus brīnumus sirdī.
Eņģeli uz pleca un
mīļus cilvēkus blakus.
Mīlestību pret sevi un
mīlestību pret pasauli aiz loga...
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 09:54

Demix
Ja Tev liekas, ka visa pasaule pret tevi pagriezusi muguru - padomā vai tā nav tava mugura, kas pagriezta pret visu pasauli!!!

Dari neiespējamo,lai sasniegtu iespējamo!!!

Šie divi man pēdējā laikā ļoti patīk :)
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 09:54

“Vārdi ir pielādētas pistoles”
/Ž. P. Sartrs/

Mūsu pasaule, civilizācija viscaur balstās uz vārdiem. Ar vārdiem tiek būvētas sienas, noteiktas robežas, pieteikti kari, vārdus mēs dodam lietām, cilvēkiem, sajūtām. Cilvēki nevar domāt bez vārdiem. Vārdi ir lielākā pasaules vara ietekmīgu cilvēku rokās un, dažkārt, vienīgā vara bezspēcīgajiem.

Nav vārdu, kas spētu cilvēkam pieskarties fiziski un tādā veidā nodarīt sāpes, bet jebkuru fizisku sāpju cēlonis vienmēr būs pateikti vārdi. Skaļi vai domās, bet plāni vai pavēles nodarīt pāri vienmēr būs izskanējuši. Tā visi konflikti sākas, noris, turpinās ar vārdiem, kurus cilvēki vērš viens pret otru, kā draudot pavērsuši pistoles stobru, gatavi veikt izšķirošo šāvienu.

Šis šāviens tad arī būs lodes cienīgs vārds. Vai teikums. Tādi vārdi, kas pasaka, ka tevis mīlēts cilvēks tevi nemīl vai ienīst, tādi vārdi, kas pasaka, ka tavai dzīvei zudusi jēga, kas sagrauj tavus sapņus, vai tie vārdi, kas liek zaudēt ticību un cerību, trāpa tieši mērķī un tur, kur neviena lode nekad nespētu trāpīt. Tādas lodes var sāpēt daudz vairāk, mocīt daudz spēcīgāk, un, gluži kā ar īstām lodēm, brūces var nekad nesadzīt.

Visu savu dzīvi mēs aizvadām kā uz pulvermucas. Pret tevi vērsti vārdi rēgojas no izkārtnēm, avīzēm, grāmatām, apkārtējiem cilvēkiem. Visur tev seko pret tevi pavērsti ieroči. Dažkārt šī pulvermuca sprāgs, sākas apšaude. Tādos gadījumos cilvēki paceļ balsis, sāk kliegt vai, ja uzbrucējs ir bijis kaut kur uzrakstīts un izlasīts, sākas niknas pārdomas un monologs.

Un tad pienāk brīdis, kad šī uguņošana apsīkst vārdu trūkuma dēļ vai arī citu vārdu dēļ. Jo ir arī mierinošie vārdi, tādi, kas kā balts palags pārklājas visam pāri, tādi, kas liek sajust dzīvību un visam uzziedēt. Tie ir vārdi, kas liek cilvēkam pasmaidīt un sajust siltumu nākam no iekšpuses, ne vairs kaut kur ārā. Tas liek sajust cerību.

Vārdiem ir neiedomājama, prātam grūti aptverama vara, kas nākusi jau no valodas rašanās brīža. Un tā kā tie, nenoliedzami, var būt pielādētas pistoles cilvēku rokās, tie var būt arī vairogi un glābēji. Vārdi dod mums varu un liek justies atbildīgiem par to, dodot ilūziju, ka cilvēks valda pār pasauli. Tas viss tikai tāpēc, ka mēs mākam runāt.
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 09:55

Kas ir cilvēcība un kā būt cilvēkam?
Viss sākas ar piedzimšanu. Līdz ar pirmo smaidu cilvēks atklāj mīlestību, līdz ar pirmajām asarām iepazīst rūpes. Vēlāk cilvēks saprot, kas ir vilšanās, nodevība un cietsirdība, taču viņš nepārstāj mīlēt un rūpēties.
Šīs divas "māsas" viņu nekad nepamet, gan liekot ciest, gan sagādājot patiesus laimes mirkļus. Šīs divas "māsas" ir iespējams rūpīgi paslēpt, taču nav iespējams tās iznīcināt.

Četru gadu vecumā es iemācījos braukt ar velosipēdu. Ak, šis mazais dzeltenais velosipēds ar trīs platajām plastmasas riepām! Nevienu dieniņu nevarēju bez tā iztikt. Kādu laiku tas bija manas dzīves rāmis. Atceros, kā tētis ienāca virtuvē un skumīgi mani mierināja, sakot, ka nu jau jāmācās braukt ar divriteni. Šis niecīgais grausts jau tāpat esot bijis man par mazu. Viņš tam nejauši esot pārbraucis pāri.Vēl šodien kā acu priekšā redzu šo skatu – pagalmā guļ mana trīsritenīša krustām šķērsām izlocītais dzeltenais rāmis, mana bērnības pasaule.

Kas ir piesardzība? Cilvēki šo īpašību iemācās pielietot jau pēc, tā teikt, pirmā rāmja bojāejas, piemēram, pēc pirmās vilšanās cilvēks sāk pasargāt savu mīlestību. Un tā viņš pats sevi sargā, pasargā, nosargā, līdz apzog pats savu dzīvi, pazaudēdams miljoniem iespēju.

Man mājās ir suņuki. Viņi ēd visu. Labprātāk viņi izvēlas kartupeļus ar krējuma mērci, viņi pat ēd vecāmammas štovētos kāpostus, dārza ķiršus un banānus. Viņi nekad nebaidās nodegustēt kādu jaunu, manis gatavotu "joku". Es cienu savus suņukus, jo viņi nedara tā kā citi suņi. Vai tas nebūtu garlaicīgi katru dienu ēst vienus un tos pašus kraukšķīgos "spilventiņus" ar jēra gaļu tikai tāpēc, ka televīzijā saka, ka tā vajag? Šajā gadījumā es par saviem suņukiem nestāstu tā pat vien, aiz bezdarbības. Šo piemēru varu tieši attiecināt uz cilvēkiem, kuri baidās dzīvot citādi, nekā pārējie.

Arī kļūdīties ir cilvēcīgi, un tas nav nekas nosodāms. Ja nu tomēr ir sanācis smagi kļūdīties, nevajadzētu aizmirst par iespēju beidzot atbrīvot savas divas "māsas" no mūžīgās slēpšanās, jo tajās ir spēks, kas palīdz visam nokārtoties pašam no sevis.

Mana vecāmamma man ir teikusi, ka nav tādu nevienam nevajadzīgu cilvēku. Manuprāt, tas ir ļoti viegli pierādāms, veicot kādu eksperimentu. Sausā vasaras laikā dārzā vai uz palodzes vajag iestādīt puķi. Kad tā sāk vīst, to ir nepieciešams apliet, lai tā nenokalst. Tas, kurš aplej puķi, atbrīvo savas rūpes no mūžīgās slēpšanās. Rūpes ir cilvēcība, tās ir nepieciešamas puķei. Matemātiski šī teorēma skaitītos pierādīta, taču ir vēl kāda būtiska problēma. Cilvēkam pašam ir jāapzinās sava vērtība. Atbrīvojot rūpes un mīlestību, rodas cilvēcība, ar kuru var apliet ne tikai puķes.
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 09:55

Visi mēs esam dzirdējuši "Apstājieties un ieelpojiet rožu smaržu". Bet vai bieži mēs savā ātri mainīgajā dzīvē atrodam laiku, lai pievērstu uzmanību apkārtējai pasaulei? Tik ļoti mēs esam iegrimuši savos darbos, domās par karjeru, auto vadīšanai ceļu satiksmē vai dzīvē vispār, ka neievērojam apkārt sev esošos cilvēkus.
Man ne mazāk kā citiem piemīt šis trūkums, bieži atslēdzos no jebkādām apkārtējās dzīves izpausmēm, īpaši, kad braucu ar mašīnu pa pārpildītajām ielām. Tikai tad, ja pēkšņi notiek kas negaidīts, uzmanība tiek pievērsta apkārtnei.
.. un tā reiz es sapratu, ka jāatrod laiks, lai redzētu to, kas patiešām notiek mūsu acu priekšā... sapratu, ka tieši šis moments ir viss, kas mums ir. Bet vēl svarīgāk, saprast, ka tieši šis moments ir vienīgā iespēja, lai mainītu savas dzīves ritējumu.
..otrkārt mērķi, kurus mēs sev izvirzām var tikt sasniegti vienīgi pateicoties ticībai saviem spēkiem un uzticoties blakus esošajiem cilvēkiem, pat tad, ja liekas, ka tas ir nepārvarams šķērslis.
..atļaujiet sev iet lēnāk, dodiet sev laiku, lai patiesi ieraudzītu īstenību. Izmantojiet šo mirkli un mēģiniet saskatīt to, kas patlaban notiek ap Jums tieši tagad, šajā vietā. Citādi varat palaist garām, ko patiesi vērtīgu...
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 09:57

murkata
Lai arī kā nebūtu jāskrien tam vienam latam pakaļ, nedrīkst aizmirst sapņus un savu dvēsli nospiest uz ceļiem. citādi nav jēgas nekur skriet, jo tas kura dēļ viss tiek darīts, proti, tu pats, jau ir miris...
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 09:57

Mēs izjūtam lietas, kas notiek mums apkārt, bet aizveram uz tām acis, tomēr mēs viņas jūtam! Mēs nespējam izzināt paši sevi, nespējam noteikt savu saistību un dzīves mērķi. Mēs dzīvojam citu cilvēku pasaulē un tiecamies pēc citu cilvēku ideāliem, pazaudējot sevi pašu. Mēs maz domājam par to, kas mums ir nepieciešams, jo to, kas tas ir, mums ir uzspiedusi sabiedrība, tā vienmēr kaut ko uzspiež un vēl pieprasa mūs tam pakļauties. Mēs nepamanam daudzu lietu būtību, jo mums ir iedotas gatavas atbildes, bet mēs jūtam, ka kaut kas mēdz būt nelāgi, tas mūs sarausta un mēs neapzinamies, kur rast risinājumu, jo mēs cīnamies paši ar sevi. Cīnamies, jo nespējam paskatīties uz tām lietām, kas patiesībā priekš mums būtu svarīgākas par to, ko no mums prasa citi. Tā ir cīņa ar sevi, cīņa par to, lai pierādītu, ka mēs varam būt tādi, kādus tā mūs vēlas redzēt, un tanī pat laikā, kaut kas mūsu iekšienē kliedz! Mums vienmēr ir teikts, ka jābūt gudriem, bet vai iemācoties citu cilvēku vēsturi un atkārtojot viņus ir gudrība? Gudrībai vajadzētu būt tādai, kurā tu pats rodi atbildes, nevis atbildes, kuras tev ir dotas, kaut vai atbilde par to kā veidot dzīvi, kā vispār dzīvot, vai atbilde par to, kam mums dzīvē ir jākļūst? Mēs neizbēgami dzīvojam ilūzijās un dažkārt tiecamies panākt to, kas nemaz neesam, iekšēji mēs to jūtam, bet mūsu inteliģence pieprasa citu. Mūsu liktenis un labsajūta no tā ir atkarīgi, vai nu mēs daram to, ar ko esam apspiesti, vai daram to, ko saka darīt mūsu sirds un saprāts, bet saprātu mēs neklausam, jo mēs dzīvojam ar prātu un apziņu, tomēr prāts ir tikai instruments un ja instrumenti sāk vadīt mūs, mēs nevaram būt saprātīgi un kārtējo reizi sapinamies. Kad piedzimstam, mums ir skaidrs saprāts, bet mācoties mēs kļūstam nesaprātīgi, mums liekas, ka esam saprātīgi, bet kāpēc tad mēs neredzam to, kas mums patiešām ir svarīgs? Mūsu prāts uztver tikai to informāciju, kas mums ir nepieciešama, nepieciešama mūsu labsajūtai un drošības sajūtai, tas mūs sargā, sargā un reizē aizstāv mūsu ilūziju par to kādiem mums jābūt, bet ilūzija ir tikai ilūzija, turklāt tā ir balstīta uz citu cilvēku stereotipiem, un nenoliedzami, mēs šinī pasaulē gribam būt tādi, kas atbilst sabiedrības interesēm. Tas viss ir jauki, bet ja cena par to, lai sabiedrībā tu tiktu vērtēts augstāk ir tavi centieni būt tam, kas tu neesi, vai ir vērts cīnīties? Mēs jau to daram kādu laiku, un kaut ko tomēr esam sasnieguši, ir pagājis laiks un ir grūti kaut ko mainīt, mēs ar bailēm un nepārliecinātību skatamies uz jaunām lietām un kārtējo reizi ielūkojamies savā prāta, bet tur nekā nav, nav nekā sava, tas mūs sargā un veikli uzbur ainiņu - visīstākos melus, mēs tikai iztēlojamies, un tas nostrādā kā tablete pret galvassāpēm. Mēs gribam izrauties, bet tas nestrādā! Mēs baidamies! Mēs esam gatavi dzīvot nākotnē vai pagātnē, lai tikai mums nebūtu jādzīvo šeit! Jo tieši šeit mēs jūtamies nedroši. Un tad tu nonāc situācijā, saproti, ka laiks, ko esi pavadījis ir bijis veltīgs, tas viss ir bijis balstīts uz nākotni, uz ilūzijām, bet nākotni paredzēt nav iespējams un uz brītiņu ir iestājies tukšums. Laiks, ko esi pavadījis ir balstījies uz cerībām, ar tām un citām ilūzijām tu esi palaidis garām daudzus mirkļus, neesi viņus pamanījis. Un pamazām tu sāc saprast, ka dzīve notiek šeit, tu sāc izbaudīt un pamanīt lietas, kurām iepriekš nav bijusi nozīme. Tu saproti, ka dzīvot kāda dēļ ir bezjēdzīgi un, ka vienīgi tu pats esi tas, kas var mainīt lietu būtību. Tu sāc raudzīties uz lietām ar saprātu, sāc nojaust to patieso vērtību, būtību un skaistumu, tevi pārņem sajūtas, kādas tu iepriekš neesi izjutis. Tavs prāts pamazām pārtop par saprātu, tāpat kā tavas domas sāk pieņemt tagadni nevis raudzīties pagātnē vai nākotnē. Tu sāc pamanīt zīmes, kas tev ir visapkārt, tās liecina par tavu būtību tieši šobrīd, par to, kas tu esi. Ir jābūt vērīgam un ja tu spēsi sevī ieskatīties, tad spēsi apzināties, kas ir tava bagātība.
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 09:57

Ja cilvēki Tevi mīl, vai tas nenozīmē, ka arī Tu mīli cilvēkus?!

Ja cilvēki Tevi nemīl, vai tas nenozīmē, ka arī Tu sevi nemīli?!

Ja Tev kaut kas ir, vai tas nenozīmē, ka Tev jādalās ar tiem, kam tā nav, bet tas nepieciešams tāpat kā Tev?!

Ja Tu neesi skaists uz iekšu, vai tas nenozīmē, kas Tu nevari tāds būt uz āru?!

Ja Tu neesi godīgs pret citiem, vai tas nenozīmē, ka nevari gaidīt, ka citi būs tādi pret Tevi?!
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 09:58

Vissvariigaakais ir dziivot tagadnee.Taa ir atsleega - domas veseliigai,dveeseliigai mentaalajai dziivei.Bet maaciishanaas ar to veel nebeidzaas - taa turpinaas,cik vien ilgi dziivojam.Visam ir dziljaaka jeega,likumsakariibas.Tas,ka patlaban saap ,nenoziimee,ka tas nepaarveertiisies laimee,priekaa vai pilniibaa veelaak.Jo saapei ir dziljaaka jeeega.Nekas nenotiek taa pat vien,kapriizaa veidaa,visam ir sava jeega.Taapeec ir jaabuut pacietiigiem,lai sagaidiitu to ko dziive nesiis ,kaa naakamo posmu ! Labas attieciibas izriet no taa kaads pats esi.Pasaule atspoguljojas tavaa spogulii.Kaads pats esi,taada tev ir pasaule.Jaaiemaacaas sev piedod,jaaiemaacaas sevi miileet.Dziivee gadas situaacijas ka vairs nespeejam apvaldiit savas emocijas .Tas aizsedz miilestiibu,speeju miileet.Tas nenoziimee noliegt to ka esi sliktu dariijis.Mees katrs kljuudaamies - tas jaaatdziist,nevis no taa jaavairaas vai jaanoliedz.Jaaatdziist un sev jaapiedod.Nekad neaizmirsti,ka tu nevari samaitaat citu muuzju kaa vien to ,kuru tu dziivo,un nevari dziivot citu muuzju kaa tikai to ,kuru tu esi samaitaajis.
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 09:59

Spindzele
Vārdi, kas dzimst sirdī, aiziet līdz otra cilvēka sirdij. Vārdi, kas dzimst uz mēles, neaiziet tālāk par otra cilvēka ausi.”
Šitas, tā iekrita sirdī!
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 10:00

Enzo
Priecājies...
...par savu bērnu, kas nemazgā traukus, bet skatās televizoru, jo tas nozīmē, ka viņš ir mājās un nav uz ielas...
...par ienākumu nodokli, jo tas nozīmē, ka Tev ir darbs...
....Par savandīto māju, kas jāuzkopj pēc viesībām, jo tas nozīmē, ka pie Tevis ir bijuši draugi..
...par apģērbu, kas kļuvis mazliet par šauru, jo tas nozīmē, ka Tev ir ko ēst...
...par ēnu, kas noraugās Tavā darbā, jo tas nozīmē, ka Tu esi saulē...
... par mauriņu, kas jānopļauj, logiem, kas jānotīra, notekām, kas jāsalabo, jo tas nozīmē, ka Tev ir mājas...
...par sūdzībām par mūsu valdību, jo tas nozīmē, ka mums ir vārda brivība...
...par sievieti, kas dzied baznīcā nepareizā meldiņā, jo tas nozīmē, ka Tu dzirdi...
...par mazgājamās un gludināmās veļas kaudzi, jo tas nozīmē, ka Tev ir drēbes...
...par nogurumu un sāpošajiem muskuļiem vakarā, jo tas nozīmē, ka esi strādājis...
... par modinātājpulksteņa zvanu rīta agrumā, jo tas nozīmē, ka Tu esi dzīvs...
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 10:00

Mikka
Viens no retajaime spamiem e-pastā, kas mani patika!

Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un80-os gados, esam nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu.
Nebija slepeno vāciņu zāļu pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās ciet.
Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē.
Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem un gultņiem no izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna, atcerējāmies, ka aizmirsām par bremzēm.
Pēc tam, kad vairākas reizes nācās ievelties dzelošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu. Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu, atgriežoties mājās tad, kad iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija.
Veselu dienu neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti iedomāties.
Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus, un neviens nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai un vienīgi mēs paši. Atceraties?
Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens nepalika resns, jo mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies.
No vienas pudeles dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju skatīties multeni, jo arī video mums nebija! Toties mums bija draugi.
Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām. Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem strautiņiem, sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un pļāpājām, par ko vien gribējām.
Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie durvīm vai vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši! Vieni paši cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs vispār izdzīvojām?
Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem.
Katrs kaut reizi ir pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika pieņemti komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos.
Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens puisis pasaulē nezin šīs spēles noteikumus!
Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā ar problēmām un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis.
Mums bija izvēles brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos, atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties. Ja esi viens no šīs paaudzes, tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās līdz tam laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret skrituļslidām, mobilajiem, zvaigžņu fabriku...

Un kā ir tagad? - kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz mikroviļņu krāsns;
- Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3 cilvēki;
- Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus;
- Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc, ka viņiem nav e-pasta adreses;
- Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona zvaniem tā, it kā joprojām atrastos darbā;
- Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un ej atpakaļ, lai to paņemtu;
- Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari – pieslēdzies internetam;
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 10:01

Laimīgs ir tas cilvēks, kurš apzinās, ka viņam pietiek ar to, kas viņam ir.

Laimīgs ir tas cilvēks, kurš apzinās, ka 9 no desmit lietām, kuras viņam sākotnēji šķiet būtiskas, patiesībā ir mazsvarīgas.

Prātīgs ir tas cilvēks, kurš apzinās, ka viņš nav augstāk vērtējams par citiem, balstot vērtējumu uz materiālajiem aspektiem.

Prātīgs ir tas cilvēks, kurš apzinās, ka smilškaste, kurā viņš spēlējas, nav pildīta ar vērtīgākām smiltīm kā citas smilškastes.

Inteliģents ir tas cilvēks, kurš apzinās, ka apgalvojuma patiesums ir atkarīgs no vērtēšanas kritērija.

Inteliģents ir tas cilvēks, kurš apzinās, ka piekāpšanās nav tas pats, kas padošanās vai zaudēšana.
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 10:02

Esmu sapratusi, ka laime ir tad, ja no rīta gribās iet uz darbu, bet vakarā – mājās. Kad tu zini, ka visur kur tu ej – tevi gaida, vai vismaz nav sarūgtināti par tavu esamību, kur nav lišķības, kur nepastāv meli. Cilvēkam būtu jāmacās no dzīvniekiem uzticību, patiesu mīlestību. Man liekas, ka tik “tīri” un uzticīgi mīlēt var tikai Viņi. Kāpēc cilvēks vienmēr grib izlikties labāks, nekā viņš ir? Kāpēc nevar klusi un mier/igi pateikt, ka balts ir balts, dzeltens ir dzeltens un melns ir melns. Kāpēc cilvēkam patīk sāpināt citu un gūt no tā baudu? Vai tiešām labāk saņemt dunci mugurā, nekā pļauku sejā? Dzīvnieks tikai tad kodīs, ja viņam dara pāri, tad kad viņam jāaizsargājas.Cilvēks var sāpināt un priecāties, ja citam sāp. Meli un krāpšana – arī sāpēs. Ja cilvēks krāpj citu, viņam ir attaisnojums: sirdij nepavelēsi, ar varu mīļš nekļūsi. Bet tad vismaz esi patiess un nespēpj to – kam negadās? Bet… kāpēc tad mēs sevi uzskatām par gudrākiem un attistītākiem par dzīvniekiem un saucam viņus par “jaunākiem brāļiem”??? – Viņi nekad nepiekrāps, nemelos, nenodos un nelišķos… Padomā par to, jo Dievs tev uzdavināja tik gudras smadzenes, … un nedari pāri citam, tad vēlāk nebūs jānožēlo un jāmeklē attaisnojums.
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 10:02

Ne pazemiba
pazemina
Ne augstpratiba
paaugstina.
Bet vienaldziba,
katrs zina,
Ta cilvecibu
nogalina.
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 10:02

vienkārši tāpat var dzīvot un mīlēt un sarunāties pats ar sevīm,par visādām muļķībām un gudrām lietām. vienkārši tāpat pasmaidīt svešiniekam un mīļotajam,mātei,bērniem, vienkārši tāpat bez vārdiem,klusējot un viņi tevi sapratīs. vienkārši domāt par sīkumiem un lielām lietām,pafantazēt. no rīta uztaisīt rīta kafiju un pasēdēt uz mājas lievenīša un klausīties putnu dziesmās un ieklausīties agrā rīta klusumā - vienkārši tāpat. un paliek viegli un labi un viss sliktais liekas ka projām aiziet. dārzā laidelējas žagatas - tas uz ciemiņiem vai jaunas ziņas saņemšanu - tā kādreiz sacīja vecmamma. vienkārši tāpat viss sakrīt,atnāk ciemiņi un aiziet. vai mēs mākam neko nesarežģīt? pateikt vienkāršas lietas otram? mīlēt uz nebēdu un nedomāt kas būs rīt,vai tā var - vienkārši,bez broblēmām? izbaudīt lietu karstā vasaras vakarā. gulēt slapjā zālītē un sajust kā viss smaržo. katram gadalaikam ir sava smarža - vienkārši neatkārtojama vasarai un ziemai,rudenim un pavasarim. vienkārši - zeme smaržo,pirmais asniņš. cik skaista smarža sniegam un aukstumam,salam, rudens krāsainajām lapām. tā vien gribās ierakties rudens sārtajās lapās un pagulēt - vienkārši tāpat, un izbaudīt to mirkli. liekas ka dzīve ir par īsu visam kam, un kad to saproti vai ir par vēlu? gribās vēl un vēl vienkārši tāpat, baudīt un baudīt. bērnu mīlestību un pieskārienus, smaidus un čukstus, vēlas naktis un vientulību, kaisli... vienkārši tāpat, bezgalīgi ilgi. tā lai apstājas laiks un mirklis ilgi,ilgi - vienkārši tāpat, uz nebēdu iedzert par smaidu,mīlestību,putniem debesīs,par savējiem un citiem,par naktīm gaišām un dienām īsām un vēl par tik daudz ko citu-vienkārši tāpat!
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Re: Atziņas, pārdomas....

Postby sansanich » 18 Jan 2010, 10:03

Tu vari paļauties uz likteni un domāt, ka tava mūža melodija jau sacerēta, bet neaizmirsti, ka katru skaņdarbu var nospēlēt tūkstoš veidos. Spēlē pats sava mūža pirmo vijoli, lai būtu noteicējs tam kā skan Tava melodija.
http://www.zennenhund.lv
FCI kennel BALTIC SAGA

Aitu un ganu suņi
User avatar
sansanich
Champion
Champion
 
Posts: 873
Joined: 15 Jan 2010, 15:49

Next

Return to Citi jautājumi

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 1 guest