Suns + kaķi

[OrlandoSeaHorse]

Pirms šīs kaķenes mums bija runcis, kas bija, pirms nonāca pie mums, izbaudījis dzīvošanu uz ielas, nu vienkārši fantastisks runcis bija

Nu ja. Tiri vai uzprasas secinajums, ka kakjus, pirms nem maja, vajag uz ielas pie -20 kadu bridi pasaldet, lai domasana aktivizejas. Sadistiski gan.

[emy]

Un tu vinam to lauj? Kas par mulkibam - aizkrit sirmis? Tas nozime, ka par svaku saki. Ja gardums nelidz, runa un nelidz, sauc un nelidz, rauj aiz siksnas un nelidz, tad sedi virsu!!! Sniegs un dubli? Nu, ja nepatikami, novartisieties abi, bet vai tad sita labak, ka suns atlaujas izlemt, ko riet, ko kost? Lidz kam ta var nonakt, zini, vel jau sis augs, tagad tikai 10 menesi, tadu pielikt pie vietas bus vieglak, neka 2 gadigu zveru. Un ne jau kakjim vins jaaudzina.

Nē-e. neļauju. Uz ielas iet siksnā un tur kur es gribu. Uz ielas arī nerej un neārdās. Rīgā, ejot caur sētu, kā traks meklē sētas kaķi un raujas pie tā, bet kost nekož un riet nerej.Uz ielas vienā reizē, kad palaidu bez siksnas, ieraudzīja kaķi un ienesās svešā sētā, kur vārti ciet. pa caurumu. Un tad nu man nācās diezgan piestrādāt, lai viņš tomēr pa to caurumu līstu atpakaļ Tā jau ļoti paklausīgs suns.

Tas asiņainais deguns bija pie māsas. Māsas kaķis šim iedeva pa degunu, kad pārāk skrēja pakaļ, bet tas nelīdzēja, jo spiedza nebalsī un nebija dabūjams prom no tā kaķa. Tajā situācijā gan es domāju, ka ar māsas kaķi sarastu, jo tas kaķis savādāks - viņam tie suņi zem astes pārāk neraustās un arī neuzbrūk. Es gan savējo novācu tik un tā nost, jo pārējie divi suņi saaktivizējās un man šķita, ka trīs uz vienu nav diez ko pareizi.

Bet totāli širmis aizkrīt pie mammas. Es esmu aiz čupra sapurinājusi. Visādus audzināšanas paņēmienus izmēģinājusi. Smieklīgākais bija ūdens krūze uz galvas. Viņam tas nestrādā. Spiedz (tieši spiedz. Šitādu skaņu no suņa pirmo reizi dzirdu) pie tām durvīm kā aptracis, aste kā pīķis gaisā. Un kaķis otrā pusē demonstrē savus paņēmienus. Vienreiz viņi satikās, kur stikla durvis pa vidu. Kaķis nesās nikns durvīs, suns sataisīja nenormālu trobeli. To redzot nav diez ko omulīgi iedomājoties, ja tās durvis nebūs. Un es īsti neesmu pārliecināta, kā suns reaģētu, ja kaķis viņam uzbruktu. Varbūt mammas bažām ir pamats, jo zobi viņam pamatīgi.

Laikam kaut kad pamēģināsim to metodi ar nagu apgriešanu un mazliet nomierinātu dzīvnieku salaišanu kopā. Kad nobriedīšu, tad pastāstīšu, kāds rezultāts. kaut kad jau viņiem būs jāsatiekas, jo laukos jau istabās nespundēsim...

[OrlandoSeaHorse]

Tev vinu nevis jasapurina, bet jatur tik ilgi, kamer beidz ardities un klausa uz 1 nevis uz 1-2-3. Acimredzot ne tas udens, ne purinasana nelidz. Tev vienkarsi japanak, ka suns klausa, nevis "ak, kads vins palaidnis, ka vins neklausa, ak, ka es tur neko nevaru padarit" TU nelauj vinam ardities pie stikla durvim! Pateici nedrikst, tad nedrikst, lai tur kaut 100 kakju sez un vaikstas! Es zinu, ka sis nebus ar mieru ta uzreiz izbeigt. Varbut pat zobus tev paradis, varbut pat iekamps (atkariba no ta, cik izlaidies jau ir), bet tev japanak paklausiba. Un par to izrausanos un kakja kersanu svesa seta - tev bail nemaz nav? Suns ta jauns un dumjs, bet tu varetu ari iedomat, ka svesas setas var but ari sargsuni, kas savu kakji neaiztiks, bet tavu suni gan var uz pusem parkost. Vai sita bizojot vins var zem masinas paklut. Ja ne taja reize, tad cita, diez vai vins skiro, ka si ir maza ielina, bet te - ar dzivu kustibu. Es savus nervus un naudas maku (vets ir dargs) saudzejot, savus sunus macu but klausigiem un vini, lai ari ir "daredevil" terjeri, nekad neko tadu neatlaujas. Ir iespejams klausigs terjers.

[Inese A]

Pirms šīs kaķenes mums bija runcis, kas bija, pirms nonāca pie mums, izbaudījis dzīvošanu uz ielas, nu vienkārši fantastisks runcis bija

Nu ja. Tiri vai uzprasas secinajums, ka kakjus, pirms nem maja, vajag uz ielas pie -20 kadu bridi pasaldet, lai domasana aktivizejas. Sadistiski gan.

Sadistiski izklausās, bet kaķiem tas tiešām iedarbojas, jo mūsu runcītis pirms tam bija īsts mājas despots, bet viņa saimniekam bija insults, un visā tajā baradkā runčuks bija izbēdzis un pazudis, līdz mēs viņu atradām miskastēs, tā kā saimnieki vairs paturēt nevarēja tad ņēmu pie sevīm, tas bija pilnīgi cits kaķis, kā samainīts - novērtēja gan mājas, gan ēdamo, gan mīkstu gultu, gan saimniekus

[Sisija]

Jums meitenes gan ir negatīva pieredze ar kaķiem . Sevi nevaru nosaukt ne īsti par suņinieku, ne arī par kaķinieku, man ļoti patīk gan vieni, gan otri (vēl jau no kāda zirga un akvārija arī neatteiktos ). Bet manās mājās NEKAD tādas lietas nenotiek. Galvenā kuce un arī galvenā kaķene mājās esmu es, un ar to viss ir pateikts .

[emy]

OSH, ir, ir man bail. Tāpēc tagad staigā siksnā. Tā sēta gan bija Rīgas centra daudzstāvu māja, kas treknajos gados uzbūvēta un sargsuņi šajā rajonā 100% nav nevienas mājas sētā. Puika vispār ir stipri klausīgs. Kādreiz otrā ielas pusē ierauga suni un tā kā gribētu iet, bet pie nedrīkst uzreiz atmet to domu un arī, ja satiek kādu rotaļbiedru, tad ir atsaucams uz mājās iešanu. Vienīgi kaķi... Tāpēc zaudēja manu uzticību un nu iet siksnā. Man šķiet pēc tā mammas kaķa uzbrukuma viņam radies naids pret kaķiem uz mūžu.
Man visvairāk bail patiesībā par situāciju, kad kaķis uzbrūk, nevis manējais suns. Jo 1) man bail,ka acis sunim neizskrāpj; 2) bail no tā, ko teiks suns, ja kaķis viņam metīsies virsū...

[Sisija]

emy , kaķa nagi tiešām var būt ļoti bīstami. Viens nepatīkams starpgadījums mums ir bijis tikai ar bezsaimnieka āra kaķeni (kā vēlāk izrādījās krūmos viņai bija kaķēni). Mana iepriekšējā bezšķirnes kucīte arī bija ļoti labvēlīgi noskaņota pret kaķiem. Visi āra kaķi bija draugi un paši nāca klāt sunei. Taču, pēc vienas pastaigas, ejot mājās, no krūmiem viņai uzbruka kaķene, līdz asinīm saskrāpēja degumu, metās virsū kā nelabā, bet, tā kā sunim kažoks bija ļoti biezs, tad cieta tikai suņa deguns un manas, džinsos ietērptās kājas, kuras līdz ceļgaliem bija asinīs. Domāju, nu viss, tagad kaķus neieredzēs, nekā nebija, muļķīte nākamā rītā gāja atkal ar visiem kaķiem draudzēties .

[Sisija]

Vēl saviem suņiem esmu novērojusi interesamtu uzvedību, abi dobermaņi izrādīja diezgan nelabvēlīgu interesi par kaķiem (tad mājās vēl kaķu nebija) un vienmēr centās izmantot izdvību tos padzenāt. Bet vienreiz, kad gājām mājās no pastaigas, pagalma taciņas malā aizmidzis gulēja balts kaķis, viņš bija kurls un mūs nedzirdēja. Es arī pārāk vēlu pamanīju kaķi, tāpēc suņi pirmo reizi mierīgi dabūja apostīt kaķi, asti luncinādami, un izskatījās apmierināti, ka nevien nešņāc un nebēg projām. Apostījām un mierīgi gājām mājās.

[Inese A]

Cik arī mani novērojumi ir, kaķis vienkārši tāpat virsū nebruks, ja vienīgi viņu iedzen stūrī un viņš apzinās, ka nav kur sprukt un aiz bailēm var mesties virsū, vai aizstāvot kaķēnus [kā jau Sisija minēja] un sunim parasti ir interese, jo kaķis mūk:)

[OrlandoSeaHorse]

Cik arī mani novērojumi ir, kaķis vienkārši tāpat virsū nebruks, ja vienīgi viņu iedzen stūrī un viņš apzinās, ka nav kur sprukt un aiz bailēm var mesties virsū, vai aizstāvot kaķēnus [kā jau Sisija minēja] un sunim parasti ir interese, jo kaķis mūk:)

Zini, es ari ta domaju lidz dazus gadus atpakal mums ne no sa ne no ta uzbruka milzigs runcis (tatad samejam kakjeni nebija sargajami). Tatad gajam pa Vecrigu - 3 cilveki, 2 suni, kas vel gluzi berni. Viss notikums man palicis atmina ka Tom&Jerry multenes fragmenti: vispirms blikskis, paskatos - pret durvju stiklu atsities milzigs melns nezvers, tads ka indiesu pasaku ilustracijas zime demonus (ok, mazaks par klasisku demonu), zobi atnirgti, kepas pret stiklu, nagi izplesti. Paldies tam stiklam, vismaz bridinaja mus. Kamer nezvers pec atsitiena atguva lidzsvaru un apskreja durvju vertnei apkart, mes paspejam pacelt uz rokam Aidanu (jaunako, vel kucenu), Rado, pusaudzis, bija talak, kompanijas otra gala, bet kakjis metas mums visiem garam sunim virsu. Rado kaut ko tadu negaidijis un ari toreiz vel kauties neprazdams, atkapas, lidz ar dupsi iesedas ielas pretejas puses veikala skatloga. Apkart cilveki, turisti, visi skatas vala mutem. Labi, ka man dels nezaudeja galvu, ar Rimi iepirkumu maisinu pilnu ar konserviem deva tam kakjim pa saniem, ka sis aizlidoja. Bet tas piezemejas, pagriezas un atkal virsu. Atkal lidojiens, atkal virsu... Lidz beidzot no veikala iznaca saimniece(?), savaca to kakji un teica, ka vins jau vienmer ta darot. Baigais mierinajums.... Tagad MAN bail, ja kakjis steidzigi nepazud preteja virziena. Suni par laimi neko, kakjus ka tadus vini iepazina jau senak, stalli bija Maksis Miljonars, fortunas dzentlmenis, kas bija audzis kopa ar VAS, attiecigi no suniem nebaidijas. Tas vienmer sagaidija visus atbraucejus, ielida masinas salona, atnema (ja, nekaunigi atnema, iekaras maisina, saplesa, panema, ko gribeja) visu garsigo, kas vispar jau bija vests zirgam. Bet ar atbraukusajiem suniem draudziga bara visi gaja no auto uz stalli. Suni ostijas, kakjis sedeja uz betona apmales, skatijas. Ja kads deguns parak nekaunigi tuvu un ilgi bija - iemeta ar kjepu, bet ne bistami, tapat ka no musas gainajoties.

[Inese A]

normāls mincītis

[kleopatra]

Njaa... Ir dažādi kaķi, dažādi suņi. Šim mežonēnam laikam kāds suns bija kaut ko nodarījis vai psihe slima...

Man jau liekas, ka tas ir ļooooti indiviāli vai konkrētais kaķis un suns kādreiz sadraudzēsies vai nē. Ir,gadījumi, kad tā arī nekad nesadraudzējas; ir kad uzreiz love from first sight; ir arī kā manā gadījumā, kad vajadzīgs laiks, bet sadraudzējas. Galu galā katram dzīvniekam ir savs raksturs.

Manas kaķenes un suņča pirmā tikšanās nebija iepriecinoša... Kucēns vēl jauns, bez pieredzes būdams tikko ieradies jaunajās mājās visus hiperpriecīgs bučoja un, ieraudzīdams kaķeni ,metās tai klāt un deva lielumlielo sirsnīgo sasveicināšanās buču. Uz ko kaķene, protams, šokēta (kas tas tāds te uzradies un metās man virsū, baigais draugs te uzradies, zin) iedeva riktīgi mazajam pa ausi kam sekoja sunčas lielais kvieciens un bļāviens pēc palīdzības. Nobijies trīcēja, nobijās arī kaķene. Momentāli sabārām kaķeni un aiznesām sunci uz otru istabu. Kaķene ilgu laiku pārdomāja savu uzvedību zem galda... pēc tam ilgāku laiku ļāvām tikai pamazītēm aprast vienam ar otru (turot vienu no otra pa gabalu). Tad lēnām, maz pamazītēm ļāvām tuvināties, apostīt vienam otru, pavērot otru no malas.
Suncim lai gan bija no sākuma bail, respekts no kaķenes (ikreiz trīcēja , kad kaķene bija tuvumā), bet tomēr vēlāk ar mūsu atbalstu un saimnieku uzraudzībā nolēma būt draudzīgs un devās tomēr iepazīties ar kaķeni vēl. Kaķenei ar tomēr bija liela interese, kas tas tāds te vairākas dienas dzīvojas pa viņas māju, saimnieki uzcinās ar viņu, prom nenes (un laikam jau ar nenesīs) un neļauj viņu apbižot. Tad nu nekas neatlika kā pieņemt. Pieņemt arī to, ka regulāri tiek nolaizīta viņas seja (kas viņai ļoti nepatīk, griežas prom), bet arī neko nesaka. Kaķene iemācījās arī ja nu tomēr gribat sadot, tad tā vieglītēm uzsist ar ķepu, nagus ieraujot. Respektīvi, ja cīkstēties, tad uzmanīgi, nesavainojot. Jo tās divas reizes, kad sanācis sāpīgāk sadot suncim (ieskaitot pirmo tikšanās reizi), Andža ir tā kārtīgi parādījis, ka viņam sāp un viņu apbižo (kam loģiski seko kaķenei mūsus rājiens).

Tagad? Tagad abi ir ļoti labi draugi, kaķenei uznākusi otrā jaunība (par spīti cienījamam vecumam-padsmit gadi)-kaķene dažreiz spēlējās ar Andžas mantiņām, kā arī faktiski katru dienu varu vērot viņu starpā dauzīšanos, slēpšanās un "noķer mani, ja vari" spēli.


Vienīgais, Andžam liekas, ka visi kaķi ir tik draudzīgi un forši, arī visi uz ielas satiktie.. Tad nu skrien iepazīties un nereti ablomās. Bet ar vienu kaimiņkaķi ir pat ļoti sadraudzējies, lielie draugi.
Ak jā, manai kaķenei arī ir vēl viens suncis-draugs. Katru reizi, kad šis suncis iet garām mūsu sētai, abi draudzīgi pakomunicē, un ja tobrīd manas kaķenes nav ārā, tad apstājas pie sētas un gaida, kur ta palikusi!

[ajame]

Arī mani kaķi sākumā nevarēja pieņemt suņus.. Mēs neko nedarījām, ļāvām lai paši tiek galā. Vienīgi sekojām, lai kaķiem nagi vienmēr būtu apgriezti. Jaunākā kaķene bija īpaši nekrietna, pirms pati nekļuva par māmiņu. Tagad laikam viņa saprot, ka manas meitenes ir tik pat mazas un dumjas, kā bija viņas bērniņi (kuri nu jau ir lieli un gadu veci )
bet tagad mēs dzīvojam šādi:




šādi skati ir redzami katru dienu, pat vairākas reizes. Un smieklīgākais jau ir tas, ka kaķene visu laiku tusē tikai suņu sabiedrībā. Kur suņi, tur arī viņa. Bez mazajām blusām vairs nevar dzīvot.