nodomāju, ka mums katram ir savi pastaigu stāsti. vietas, lietas un notikumi, kurus var savirknēt un papildiāt ar foto.
sākšu. var būt kādam būs iekāriens turpināt tēmu
vakar, plānojot pastaigu, ielūkojos Lietuvas meteo.lt. tas solīja milzu sniega fronti, kas vakarā nāks pāri Baltijas valstīm no ietumiem. nodomāju, ka Liepājā viss vienmēr ir savādāk, uztraukumam pamata nav un devos laukā.

sākum jau laiciņš bija tīri tā neko. pat šķita, ka apskaidrosies un būs smuks saulriets


pirmo satikām Knjazu - krievu vēja suni, bet fočenē ir Arčibalds retrivers - mūsu pastāvīgais pastaigu biedrs.


tad jau arī visi sanāca vienuviet vienai kopbildei


runājām, staigājām, suņus vērojām un tad palūkojāmis pāri jūrai


nemanāmi, bet ātri melnā siena nāca virsū. nepagāja ne pusstunda, kad parādījās pirmās pārsliņas


atceroties šausmīgās prognozes, tūdaļ griezāmies apkārt, lai mūs neieputinātu Liepājas pludmalē, bet tad


un pamalīte izvien pletās plašumā. kļuva skaidrs, ka līdz mājām tiksim sveikā.


lūk, tāds sanāca šīs dienas pastaigas stāsts ņemiet par labu.

Forša ideja topikam. Man patīk.

pirms 2008 gada nomaiņas uz 2009 sarunājām ar Agich, ka braukšu 1.janvārī uz Bolderāju suņus izskraidināt (vot, kur prāts pirmajā jaungada dienā ), protams, nekur neaizbraucu, ik pa laikam 2009. gada laikā Agich pie izdevības man sprauda acīs šo norunu nu ko, atkal pirms jaunā gada mijas sarunāju ar Agich, ka braucam pirmajā tusēties, un atmaksāju Agich nevis ar viena, bet ar 4 bullīšu sabiedrību, tas saucās, kamēr citi (iz)guļ, tikmēr citi izklaidējas šādi







P.S. žēl, ka man nav labs fočiks, pēdējās pāris dienas tā ir gribējies iemūžināt sava suņa izdarības sniegā - rokas kā kurmis

undd wrote:pirms 2008 gada nomaiņas uz 2009 sarunājām ar Agich, ka braukšu 1.janvārī uz Bolderāju suņus izskraidināt (vot, kur prāts pirmajā jaungada dienā ), )

Mums pirmajā datumā brauciens uz jūru pastaigāt ar suņiem ir vislabākais iegansts lai izvēdinātu galvu pēc līksmas Jaunā gada sagaidīšanas.

nedaudz precizēšu, draugiem.lv suņu domubiedros tika sarunāta pastaiga 2009. gada 2.janvārī. Ieradās Ezhuks, Njuse(šeit zem nika Greylove), Korfa(toreiz vēl bez suņa) + Juris ar argentīnas dogu un Egita ar bokserīti. Vienīgi Undd mums nezināmu iemeslu dēļ toreiz neieradās.

tiešām otrajā? ok, kam negadās es jau pat vairs neatceros, kāpēc nebiju, gan jau tam bija savs iemesls

Toč otrais! Laikam jau, ka svinēšana, vai atiešana no svinēšanas ieilga...

Tā bija ļoti jauka pastaiga, liekas jokaini, ka jau gads pagājis. Ar 100% garantiju, ka otrais, kurš tad pirmajā datumā pie ruļļiem varētu sēsties. (to es par sevi, man Bolderāja otrā Rīgas malā atrodas).

Tad nu pie reizes arī viens stāsts no pagājušā gada septembra.
Izgāju ar Hēru pastaigā un nolēmu iziet gar upi visur kur vien var tikt klāt.
vienā brīdī Hēra ieraudzija pīles...

un protams, ka uzreiz metās ūdenī, peldēja tām pakaļ. iegāja azartā un vajāja viņas aš līdz pus upei, tad gan es mazliet satraucos, ka tā viņa var arī līdz mīlestības saliņai aizpeldēt un sasaucu viņu atpakaļ.

Aizstaigājām jau līdz pussaliņai un tur Hēra beidzot satika kādu ar ko patrakot



Tiesa gan Nika laikam jutās mazliet atstumta, jo tie teļi visu laiku ārdijās kā traki.

Pēdējā bildē Nika tiešām izskatās pēc mazās, piemirstās māsiņas, kura bičo kaut nedaudz uzmanības savai necilajai personai

tādas bildes! vasaru gribuuuu

Stāstiņš bez bildēm. Vienu vakaru tā īsi pirms pusnakts ejam savā ikvakara pastaigā, mazliet nokavējuši sākumu un mazliet aizvazājušies tālāk un ilgāk. Pilsētas parkā, kur ir apgaismojums, kopts zālājs, bērnu rotaļu laukums, futbola laukums, utt, bet kas plūstoši un nemanāmi pāriet par upmalas brikšņiem vienu brīdi pamanu kaut kādu kustību. Priekš kaķa par lielu, varbūt suns? Saimnieku nekur nemana, bet iepriekšējā dzīves vietā viens tāds naktskālis bija, ko laida brīvi vienu pa parku un tad mēs smuki spēlējāmies. Nē, šoreiz izrādās lapsa. Ļoti ziņkārīga, seko mums. Tā kā es nebiju droša par viņas/viņa nodomiem, drošības pēc uztaisīju roku vicināšanas un šū-šū saukšanas izrādi. Jā, ļoti laba izrāde, lūdzu vēl. Noskatās un seko atkal. Nu tāda liela, smuka, biezu rudu kažoku. Sekoja pa mazu gabaliņu kādus 100 m vismaz. Piesardzīgi, bet neatlaidīgi. Es šūšinu, vicinos, dauzu kājas pret zemi - nekā. Suņi zinkārojas pretim, kas tur tāds, lai tak palaižot tuvāk paskatīties. Nu, nez, trakumsērga te Lux it kā neesot, bet vai lapsa sapņo par starpsugu draudzību vai vakariņu ēdienkartes dažādošanu - ej nu sazin. Priekš kumosa gan manējie par lielu, bet varbūt šai acumērs ne visai. Bet tā lapsa turpat kaut kur dzīvo, nākošā vakarā puikas teica, ka esot tur atkal bijusi.

mums te apkaart arii ir daudz lapsu, klaat nenaak, bet arii prom nesteidzaas.

Mums līdz šim visas vairāk vai mazāk tomēr pavērsa savu gaitu citā virzienā. Ne kā šī seko un neatlaižas. Līdz kamēr mēs uz galvenās ielas izgājām.

Šodien bija Randiņš 2: Meja ar Enzo un Dako
Te rezultāts:






Te pārējās: http://picasaweb.google.com/kriksis82/R ... nzoUnDako#
un video: http://www.youtube.com/watch?v=_LcRlafu9aQ
Paldies par Pastaigu!

bumbuļzvēri!

Enzo, vai tie arī mūsu kaimiņi? Neatceros, vai būtu redzējusi, bet daudzi mūsu miestā ātri nomaina virzienu ieraugot tādu briesmīgu zvēru, kā Flemors, tāpēc arī gadās neatpzīt .

Laura
Tev nav kāds jauns pastaigu stāstiņš?Dogos tie bija varen ekskluzīvi

.

Šeit viena no mūsu darba dienas, kas pārvērtās par brīvdienu, pastaigām:
Manu abu mīļumu sprints uz ledus Brīvdabas muzejā

Kad tur kļūst par garlaicīgu, kā nekā darba diena, dodamies uz jūru
Meža ceļš līdz jūrai

Un beidzot pie jūriņas - vēl kāds četrkājainais un pat ne viens vien, bet divi superīgākie samiji

Gandrīz stunda jūras krastā vismaz mums - saimniekiem ir krietns pārbaudījums Ar nosalušām kājām dodamies mājup