emy wrote:man šķiet, ka visu nevar jaukt vienā putrā kopā. Aukstā laikā esam saukuši ar vīru ātros bomžiem, kas mētājas krūmos. Esam stutējuši augšā īpaši smirdīgus eksemplārus. Tomēr... Ziemā, ja lejā kāds atstājis durvis vaļā un bomzis ir izdomājis, ka ies uz bēniņiem gulēt un uzrāpies līdz pat augšājam stāvam turpat arī guļ, tad gan mans vīrs viņus ir modinājis un laipni "pavadījis" līdz ārdurvīm. Dzīvojam pašā pēdējā stāvā un bēniņu, kur tusēt bomžiem nav. Es nevēlos pieciest savā mājā to ārprātīgo smaku, droši vien arī kukaiņus un vispār... man no viņiem ir bail. Tāpēc visus izdzenam laukā. Arī ziemā. Un tā kā pagalmā ir arī miskastes, kam jāiet garām, tad vakaros man nekad nav īpaši patīkama sajūta, ja tajās miskastēs kāds rakņājas. Un mans lielākais sapnis ir beidzot tās miskastes padarīt nepieejamas visiem šiem saules brāļiem.
Par tādu normāli ģērbtu, kas pakritis uz ielas... Domāju, ka pieietu. ja vien viņam nebūtu kaut kads ļoti dīvains skatiens - man bail no narkomāniem, vai pārāk tumsnējs (arī jau aizspriedumi...)
jā, visnotaļ tipiski - "bezpajumtnieks arī ir cilvēks, viņam kaut kur ir jādzīvo, utt, bet lūdzu aizvāciet viņus prom no manām acīm"
uzveļ tos radījumus ātrajiem un slimnīcām, jo "bezpajumtnieks ir cilvēks, bet kāpņu telpu gribās smaržīgu"
galvenais ka pašiem prieks un labi padarīta darba sajūta!