Paņemts no draugiem.lv.
"Gribu padalīties mūsu nelaimē un vienlaicīgi aicināt būt ļoti, ļoti uzmanīgiem un sargāt savus mīluļus!
Viss notika pirmdien - tā kā bija jauka un saulaina diena, nolēmām aizbraukt uz laukiem, kas ir netālu no Iecavas. Manam tēvam ir liela vilku jaukteņu kuce, kas mūsu mazo Ralfiju kopš pirmās dienas uztver kā savu bērnu- nomazgā muti, pabluso un pat pārvietojās ļoti uzmanīgi, lai netīšām neuzkāptu mazajam susuram. Ralfijam tā bija lielākā laime aizbraukt uz turieni un no sirds izārdīties pa laukiem kopā ar lielo draudzeni. Tā bija arī pirmdien - tiklīdz Ralfucis tika ārā no mašīnas tā aizsteidzās dauzīties. Mūsu lauku māja ir bez sētas, bet tā kā māja no mājas ir tālu un visus kaimiņu suņus labi pazīstu un zinu, ka tur neviens apkārt nevazājas, nekad par to nelauzīju galvu, ka kāds varētu atnākt un kaut ko mums nodarīt. Māja ir it kā lauka vidū, visapkārt viss ir labi pāredzams un, lai arī neesmu tuvumā vienmēr varēju suņus paturēt sev redzeslokā. Bez tam tēva sunene ir pietiekami gudra un nekad no savas teritorijas ārā negāja, lai būtu bažas, ka Ralfijs varētu viņai sekot, piemēram, uz ceļa. Tātad pirmdien -Ralfijs ar lielo suneni dauzās pagalma vidū, mēs esam apmēram 10-15 metru attālumā, kad pēkši ne no kurienes uzrodas milzonīgs suns (kaukāzieša un sambernāra krustojums vismaz pēc skata) un pirms mēs paspējām pat iekliegties, uzmetās virsū mūsu Ralfijam.....Iekoda tieši galviņā un kaklā....un pats tik pat pēkšņi pazuda....Protams, ka momentā paķērām savu mīluli un nenormālā ātrumā vedām uz Rīgu uz tuvāko klīniku, bet kad aizbraucām bija jau par vēlu, Ralfijs bija prom. Atstājām savu saulīti klīnikā, lai saņemtu ārstu atzinumu par nāves cēloni, apstākļiem un laiku, bet paši uzreiz sazvanījām policiju, iesākumā interese bija niecīga, bet kad pateicām, ka nokosts ir mūsu jorkšīras terjers un, ka abi ar vīru esam juristi un darīsim visu iespējamo, lai šī monstra saimnieks tiek saukts pie atbildības, tad policija apsolījās aizbraukt un to suni pameklēt....Lieki teikt, ka meklē joprojām, jo pēc sava asiņainā darba padarīšanas, viņš pazuda tik pat neredzami kā uzradās. Vīrs uzreiz brauca atpakaļ uz notikuma vietu, apbraukāja visu tuvāko teritoriju , bet no suņa ne miņas, ne ziņas.....
Vakar apglabājām savu saulīti, raudam joprojām visi, notikušais liekas prātam neaptverams, jo tur likās tik droša vieta, tik atbilstoša maziem suņiem un maziem bērniem....Bet izrādījās liktenīga.
Katrā gadījumā, ko es ar to visu gribēju pateikt - mēs nepadosimies un darīsim visu iespējamo, lai turpmāk vismaz Iecavas novada lielo un asinskāro suņu saimnieki 3reiz padomās pirms palaidīs savu zvēru ārpus mājas pagalma. Diemžēl kriminālatbildība ir tikai tad, ja suns sakož cilvēku, bet, ja suns sakož suni ,tad labākajā gadījumā uzsāk administratīvo lietvedību un tikai pēc tam ir iespējams vērsties tiesā civiltiesiskā kārtībā. Protams, ka nekāda nauda nespēj aizstāt to tukšumu un nenormālās sāpes par suņuka nāvi, bet vainīgajiem ir jāsaņem sods."