Lauku suņu saimnieku (bez)atbildība

[Cilveeks]

Man nekad neviens neiestāstīs, ka laukos ir nabadzīgāki par pilsētniekiem! Man neviens pie ietvēm starp liepām neļaus stādīt dārzeņus un audzēt putnus, trušus un govi. Kas neslinko, tam ir un, lai neraud par piena cenām, to politiku arī es tagad zinu.

Ko mokies pa to pilsētu, laipni lūgta leiputrijā, ko sauc par laukiem. Starp citu, ja lauciniekam nepieder pašam savs zemes pleķītis, tad viņš ar nevar sēt un stādīt, kur ienāk prātā. Visapkārt privātīpašumi. Tātad zemīti ir iespējams vai nu nopirkt (ja maciņš atļauj) vai iznomāt. Sanāk līdzīgās pozīcijās ar Tevi Jo kurš tad Tev liedz iznomāt zemes pleķīti kādā dārziņu kooperatīvā un rušināties uz nebēdu.
Atvainojos, ka ne pa tēmu.

Un lai arī nebūtu tās naudas, tas nenozīmē, ka var suni laist brīvsolī un plosīties pa mežiem, apjāt kaimiņu kuces, lai atkal sanāk tādi paši nezvēri.

Bezatbildīgi saimnieki ir gan laukos, gan pilsētā.

[NARDICUM]

BaibaB
Nu vispār... vārdu trūkst! Vieni burti palikuši, un arī tie necenzējami!
Un vēl, ja cilvēks saraksta šutādas blēņas un pēc tam apgalvo, ka pats ir no zinātnes aprindām... kur te ir vemjošs smailiņš?

Cilveeks
Nu tomēr mums laukos šobrīd ir vieglāk. Lai gan nekāda leiputrija nav. Ir jāstrādā- daudz un smagi, bez brīvdienām un svētku dienām.

[BaibaB]

NARDICUM, no kura man konkrēta teikuma Tev, nabadzītei, jāvemj? linvistiskā secinājuma vai kāda cita?

[Cilveeks]

NARDICUM katrai maizītei sava garoziņa un katrai vietai savi plusi un mīnusi.

[gunele]

Mani satrauc šī nostāja - katru suni, kurš laukos ir bez saimnieka klādbūtnes, šausim nost, indēsim, stiklus desā? Vai pārējiem pareizajiem ir garantija, ka viņu paraugsuns ne reizi mūžā neaizlaidīsies brīvsolī? Man šādas garantijas nav, tāpēc uzturu labas attiecības ar kaimiņiem, lai tajās retajās reizēs, kad suns pamūk, viņu ātri var sameklēt. Vienīgais iemesls kāpēc mūk mans suns, ir kuce meklēšanās laikā. Pēc pirmā bēgšanas mēģinājuma sunim tiek atņemta brīvība uz divām nedēļām un miers ir līdz nakamajai meklēšanas reizei.
Par leiputriju laukos - ne katrs dzīvo privātmājā. Es dzīvoju laukos dzīvoklī piecstāvu mājā, bez iespējas turēt produktīvos dzīvniekus, jo kūtiņas nav paredzētas. Manu zemes pleķīti noprivatizēja lielsaimnieks un vairākus gadus biju bez mazdārziņa. Šogad radās iespēja nomāt, bet ko daudz dod dārziņš, ja nav pagraba, kur to visu glabāt.
Līdz šai vietai esu līdzvērtīga pilsētniekiem, bet laukos nav iespēju iepirkties ar pilsētas atlaidēm vai akcijas cenām. Laukos tajos dažos veikalos ( labi, ka trīs, tomēr kaut kāda savstarpēja konkurence ) cenas tādas, ka pirkt neko negribās. Vēl viens plus pilsētai ir darba iespējas, jo ja slēdz iestādi laukos, tad lielākā daļa darbu neatrod nekādu un uz pilsētu visi laucinieki pārcelties nevar.`
Negribās cilāt mūžīgo jautājumu, kam lielāka leiputrija, jo diskusija ir par agresīviem suņiem.
Laukos ar klaiņojošiem agresīviem suņiem sastapusies neesu, bet pilsētā savu mīluli esu glābusi pāris reizes. Tad paliek jautājums - kurš šķiros, suns ir tiko pamucis vai klaiņošana ir viņa dzīvesveids? Vai šausim tikai tos, kas klīst pa mežu baros un reāli apdraud meža dzīvniekus un cilvēkus.

[obrija]

Neiet runa par pāris reizes pamukušu suni Gan jau vietējie ļoti labi zin kuram kurš suns pieder un kurš klīs regulāri pa mežiem un ir plēsoņa, bet kurš pamūk pa reizītei.

[čība]

obrija, man nav pārliecības, ka vienmēr to zina un par to aizdomājas.

[obrija]

Kārtīgs mednieks vienmēr pirms nogalināt tādu vai citādu dzīvnieku noteikti aizdomājas kas un kā, pareizi vai nepareizi, vajag vai nevajag. Un es domāju ja runa ietu par suni, tad tas tiktu kārtīgi apspriests

[OrlandoSeaHorse]

Jus esat idealistes vai jums tadi labie pasaku mednieki gadijusies. http://forums.delfi.lv/read.php?f=113&i=223713&t=223713 Citi ari zin par govju, citu majlopu sausanu, tas nav tikai 1 gadijums viena ciema.

[obrija]

Es runāju par kārtīgiem medniekiem, nevis morāliem kropļiem, varu saderēt ka daudzi mednieki šitādu rīcību nosoda un konkrēto mednieku sauktu ''mīļiem vārdiem'' Es piemēram esmu makšķerniece, zivi paņemu labi ja vienu, jo neredzu jēgu ņemt visas ko noķer, bet ir tādi kas sevi sauc par makšķerniekiem, kuri grābj pat mazāko asarīti un tos es vairs par makšķerniekiem nesauktu

[OrlandoSeaHorse]

Pat ja mes te vienojamies par klasifikaciju "kartigi mednieki" un "morali kropli ar ieroci", kamer ari otrie drikst brivi darboties pa meziem, tikmer sunu saimnieku (un citu dzivnieku saimnieku) situacija ir tada ka ir. Kad no rita ganibas ciema vidu, starp majam atrod nosautu zirgu (t.i. gan miluli, dzivu butni, gan dargu sporta invenaru, kura ieguldits gadiem ilgs milzigs darbs), tad visuma jau ir skaidrs, ka vainigais bija "moralais kroplis" vai "malu mednieks" (kaut gan kur 100% malinieks dabutu ieroci? vai nu registrejies ka kartigais vai kads kartigais savu mantu dod kam pagadas), nevis "kartigais mednieks". Bet diemzel konkretas personas nav atrastas, ta uz aci visi izskatas pec "kartigajiem medniekiem", bet nu tak ir skaidrs, ka vismaz 1 tur aiz to kartigo muguram slepjas.... Un varbut pat vina gimene nenojaus, doma ka tovakar tetuks uz 10 min aiz paksa pacurat aizgaja.

[obrija]

Ko nu tur pa medniekiem... paskatieties cik policijā ''morālo kropļu'' strādā un viņiem visiem ir ieroči un apsargi utt. Zirgu var nošaut arī kāds no tādām aprindām nācis, nav jau jābūt medniekam un mans domāt ka tur jau ir personīgo attiecību kārtošana

[Unkas]

Ko tik ļauni par kārtībsargiem, arī viņiem ir suņi.

[link]

:hih: Ko tik ļauni par kārtībsargiem, arī viņiem ir suņi.

Aha, ir. Un es zinu, ka tie audzina savus sunus. Neviens likums viniem не писан. "Parastajiem" sods, a policists paradis apliecibu municipaliem un ies talak Pati redzeju. Un par pavadu vini laikam vispar nav dzirdejushi nekad.

[obrija]

Kārtības sargi Tā ir atsevišķa šķirne, no kuriem tikai 20% ir kārtīgi un godprātīgi pilda savu pienākumu, pārsvarā viņiem ir visatļautības sindroms

[Unkas]

Tēma bija par lauku suņu saimniekiem, nenovirzaties no tēmas, vai atverat jaunu par kārtībssargu attieksmi pret saviem un svešiem suņiem .

[Lilita]

Paņemts no draugiem.lv.
"Gribu padalīties mūsu nelaimē un vienlaicīgi aicināt būt ļoti, ļoti uzmanīgiem un sargāt savus mīluļus!
Viss notika pirmdien - tā kā bija jauka un saulaina diena, nolēmām aizbraukt uz laukiem, kas ir netālu no Iecavas. Manam tēvam ir liela vilku jaukteņu kuce, kas mūsu mazo Ralfiju kopš pirmās dienas uztver kā savu bērnu- nomazgā muti, pabluso un pat pārvietojās ļoti uzmanīgi, lai netīšām neuzkāptu mazajam susuram. Ralfijam tā bija lielākā laime aizbraukt uz turieni un no sirds izārdīties pa laukiem kopā ar lielo draudzeni. Tā bija arī pirmdien - tiklīdz Ralfucis tika ārā no mašīnas tā aizsteidzās dauzīties. Mūsu lauku māja ir bez sētas, bet tā kā māja no mājas ir tālu un visus kaimiņu suņus labi pazīstu un zinu, ka tur neviens apkārt nevazājas, nekad par to nelauzīju galvu, ka kāds varētu atnākt un kaut ko mums nodarīt. Māja ir it kā lauka vidū, visapkārt viss ir labi pāredzams un, lai arī neesmu tuvumā vienmēr varēju suņus paturēt sev redzeslokā. Bez tam tēva sunene ir pietiekami gudra un nekad no savas teritorijas ārā negāja, lai būtu bažas, ka Ralfijs varētu viņai sekot, piemēram, uz ceļa. Tātad pirmdien -Ralfijs ar lielo suneni dauzās pagalma vidū, mēs esam apmēram 10-15 metru attālumā, kad pēkši ne no kurienes uzrodas milzonīgs suns (kaukāzieša un sambernāra krustojums vismaz pēc skata) un pirms mēs paspējām pat iekliegties, uzmetās virsū mūsu Ralfijam.....Iekoda tieši galviņā un kaklā....un pats tik pat pēkšņi pazuda....Protams, ka momentā paķērām savu mīluli un nenormālā ātrumā vedām uz Rīgu uz tuvāko klīniku, bet kad aizbraucām bija jau par vēlu, Ralfijs bija prom. Atstājām savu saulīti klīnikā, lai saņemtu ārstu atzinumu par nāves cēloni, apstākļiem un laiku, bet paši uzreiz sazvanījām policiju, iesākumā interese bija niecīga, bet kad pateicām, ka nokosts ir mūsu jorkšīras terjers un, ka abi ar vīru esam juristi un darīsim visu iespējamo, lai šī monstra saimnieks tiek saukts pie atbildības, tad policija apsolījās aizbraukt un to suni pameklēt....Lieki teikt, ka meklē joprojām, jo pēc sava asiņainā darba padarīšanas, viņš pazuda tik pat neredzami kā uzradās. Vīrs uzreiz brauca atpakaļ uz notikuma vietu, apbraukāja visu tuvāko teritoriju , bet no suņa ne miņas, ne ziņas.....
Vakar apglabājām savu saulīti, raudam joprojām visi, notikušais liekas prātam neaptverams, jo tur likās tik droša vieta, tik atbilstoša maziem suņiem un maziem bērniem....Bet izrādījās liktenīga.
Katrā gadījumā, ko es ar to visu gribēju pateikt - mēs nepadosimies un darīsim visu iespējamo, lai turpmāk vismaz Iecavas novada lielo un asinskāro suņu saimnieki 3reiz padomās pirms palaidīs savu zvēru ārpus mājas pagalma. Diemžēl kriminālatbildība ir tikai tad, ja suns sakož cilvēku, bet, ja suns sakož suni ,tad labākajā gadījumā uzsāk administratīvo lietvedību un tikai pēc tam ir iespējams vērsties tiesā civiltiesiskā kārtībā. Protams, ka nekāda nauda nespēj aizstāt to tukšumu un nenormālās sāpes par suņuka nāvi, bet vainīgajiem ir jāsaņem sods."

[zukins]

kuraa draugu domubiedru grupaa tas bija? es arii dziivoju tajaa rajonaa un agraak pat esmu redzeejusi suni, kuru vizuaali vareetu nodeeveet par kaukāzieša un sambernāra krustojums vismaz pēc skata

[Lilita]

kuraa draugu domubiedru grupaa tas bija?

Jorkšīras terjeri.

[Darlina Nesija]

Manuprāt vainīgi gandrīz vienmēr ir suņa bezatbildīgie saimnieki,gan par to ,ka viņu suņi tiek nošauti,gan par to,ka viņu suns savas vazāšanās laikā uzbrūk citam sunim vai pat cilvēkam.
Un par suņu šaušanu,es vel domāju,ka dzīvoju ļoti dziļos laukos,bet izrādās esmu kļūdījusies.Tur ,kur es dzīvoju nav neviena šķirnes suņa,bet kranču vairāk nekā cilvēku.Gandrīz katram kaimiņam ir suns un kā minimums 2.Pārsvarā jau mazie suņi,tāpēc tie vienkārši uzturas pagalmā un klenderē apkārt,bet lielie vai nu pie ķēdes vai arī vazājās kur grib.Bet vienmēr visi suņi nakšņo mājās,vai pie ķēdes ,nevis pa nakti brīvībā.Un ķēdes suņi tiek vesti pastaigāties pie pavadām.Un neviens no suņiem,ne lielie,ne mazie nav mežoņi,kas kādam cilvēkam vai sunim kostu,jo šeit suņi suni pazīst un tāpat ar cilvēkiem.Un pat vietējie mednieki pazīst gandrīz katru šeit dzīvojošo suni un ja ieklīst kāds mežā(bet visai reti)tad nešauj un ir pat gadījums,ka dziļi mežā noklīdušo mazo krancīti pat mājās atveduši.Jo arī gandrīz katram sunim ir kaklasiksna.Un arī cilvēki šeit saprotoši.Vienreiz biju pie kaimiņienes un viņai mazs suņuks,bet garām iet kāda sveša sieviete ar lielu AAS un lielais suns raujas virsū mazajam sunim,gandrīz nokoda,nācās ātri aprunāties ar saimnieci un jau nākamajā dienā sievietes sunim jau bija uzpurnis un nekādu incidentu.Visi suņi baroti un mīlēti.
Viss ir atkarīgs tikai no saimnieka un ja saimnieks ļauj savam sunim,un vel pietam niknam brīvi staigāt un kost mazus suņus nost ,tad viegli var spriest par pašu saimnieku.
Un ,protams,žēlastība Jorciņa saimniekiem