Visas sēnes ir vienreiz ēdamas
Bet konkrēti šīs izskatās pēc bērzlapēm.
P.S. Kaut gan ir tāds vecs padoms, nepazīstamas nevākt

Es tik gailenes pazistu un baravikas Shitas savacu un ieliku ledusskapi, mazums, kads tiesam dos apstiprinajumu, ka tas ir berzlapes, tad uzcepsu. Jo cik pa netu paloznajot atradu info, tad vajadzetu but berzlapem.

Labāk uztaisi vēl vienu foto no cita rakursa...

Es teiktu, ka tās tiešām ir īstas bērzlapes, bet drīzāk mainīgās nevis dzeltenās, jo dzeltenās, ja tu viņām kātiņam kaut ko nodriez, tur parādās pelēks plankums.

silverequs , paldies, cepshu berzlapes sodien, he he, ta jau manis, ja neesmu vairs foruma, tad berzlapes nebija berzlapes
Un vel viens jautajiens, baravikam pec nogriesanas paliek katins tads nedaudz zilgans?

Baravikām nē, bet apšu bekām un mahovikiem gan...

Ooo, tad man vienas no tiem ir
Un pedejais jautajiens, berzlapes un to mahavikus var kopaa cept?

Ir kaut kādas baravikas, kurām tas kāts paliek zils, un pati galviņas apakša (kur šūniņa ir) arī, ja pieskaras pēc laika zilē.. Saucās kaut kādas Poļu vai kādas tur.. Ome bija sēņu izstādē pagāšnedēļ, esot ēdamas, pat jāvāra neesot

Eta wrote:Ir kaut kādas baravikas, kurām tas kāts paliek zils, un pati galviņas apakša (kur šūniņa ir) arī, ja pieskaras pēc laika zilē.. Saucās kaut kādas Poļu vai kādas tur.. Ome bija sēņu izstādē pagāšnedēļ, esot ēdamas, pat jāvāra neesot

Nu vispār jau bērzlapes ir vārāmās sēnes Tā kā nevar viss!

Bēzlapes it kā varot cept, jo ir taču tāda lieta kā bērzlapu karbonādes (1x mēģināju, esmu vēl dzīvs )

Baravikas nezilē, zilē bekas - lāču bekas, aitu bekas, apšu bekas, samtainās kazbekas, arī makaviki utt, bet tās visas ir ēdamas, parasti viņas necep kopā ar, piemēram, baravikām vai gailenēm, jo tad viss cepums ir nevis zeltains bet pelēks - tas tā, tīri estētiskais aspekts, neiedziļinoties uzturvērtībā,kas dažādām bekām atšķiras.

Par bērzlapēm - arī tās ir daudz un dažādas , ar dažādu vērtīguma pakāpi - smilšu bērzlapes ir ļoti gardas, nav jāvāra, bet viegli sajaucamas ar ļoti indīgām.
Vēl bez vārīšanas var cept tās sarkanās, kas ir lielas,gaļīgas, apakša koši balta un pēc nogriešanas nekrāsojas. ļoti gardas karbonādes sanāk, bet ir citas - sarkanas bērzlapes, kas nav tik labas, vienas no tām ir tādas patrauslas un cepurītei vidus iezilgans, obligāti jāvāra un arī tad nav nekādas labās.

rezumē būtu tāds, ka , īsti nezinot ,ko lasa, var izbaudīt sēņošanas prieku, bet beigās sacept tikai gailenes un baravikas (ja,protams,māk atšķirt no rūgtajām bekām)
es domāju, ka nesenais gadījums ar meitenīti,kam pēc bērzlapju karbonāžu ēšanas bija jāpārstāda aknas, varētu kalpot kā piemērs,no kura svētīgi mācīties.

imho.

uj...nu man palika bail
Varetu palugt ielikt to "launo" berzlapi? Es lasiju par to gadijumu Latvija, par meiteniti, kurai Vacija parstadija aknas.

energy wrote:Bēzlapes it kā varot cept, jo ir taču tāda lieta kā bērzlapu karbonādes (1x mēģināju, esmu vēl dzīvs )

Mēs mežā tik pēc bērzlapēm gājām, lai varētu sacept karbonādes. Vienreizējs paēdiens, kas liek aizmirst visas diētas

http://www.liis.lv/seenes/augi_senes/se ... anies.html

tai linkā ļoti vecas fotogrāfijas, bet , ja ierakstīsi gūglē "baltā mušmire" (vai zaļā, vai kādājauturkrāsā) un paņemsi attēlus - tur ir gana plašs ieskats,ka varbūt mušmire, kurai nav redzami raksturīgie mušmiru pumpuļi virsū, kam nav redzams volāniņs, vai kas vienkārši izskatās pēc mīlīgas bērzlapes.

nav jau uzreiz šausmīgi 'jābaidās, bet ja ir kaut nedaudz šaubas, labāk lidināt miskastē.
un vēl,es ar savu vecās pārtikas fobiju cenšos sastrādāt sēnes asap, izvairoties no nolikšanas leduskapī uz nākamo dienu - jo sēnēm tas viennozīmīgi par labu nenāk.

es negribu izklausīties pēc īgnas omes, taču piesardzība sēņu gadījumā nevar būt par daudz.

Zuks wrote:

Eta wrote:Ir kaut kādas baravikas, kurām tas kāts paliek zils, un pati galviņas apakša (kur šūniņa ir) arī, ja pieskaras pēc laika zilē.. Saucās kaut kādas Poļu vai kādas tur.. Ome bija sēņu izstādē pagāšnedēļ, esot ēdamas, pat jāvāra neesot

Nu vispār jau bērzlapes ir vārāmās sēnes Tā kā nevar viss!

Es nerunāju savā postā par bērzlapēm, tā saprotams, ka parasti vāra..
Es runāju par baravikām (madja teica - bekām, es pieļauju, ka tā iespējams pareizi arī skaitās beka ).. Vienvārdsakot, galviņa un apakšiņa galviņai izskatās kā baravikai, kātiņš mazliet tievāks, bet ar ar tādām kā vertikālām svītrām, paliek zilas. Ēdamās, var nevārīt, bet pa taisno cept.. Es kaut kā izdomāju, ka tā tomēr ir baravika, līdzīga tomēr, tāpēc tik skaļi bļāvu, bet būtību - ka tas ir ēdamās, tas nemaina
Edit - es šo te sēni biju domājusi: http://www.bf.lu.lv/atteli/foto/Seenes/ ... badius.jpg
Saucās lāču beka Līdzīga ir arī rudzupuķu smilšbeka: http://www.bf.lu.lv/atteli/foto/Seenes/ ... ens_02.jpg

Tie ir tie mohaviki?




Mama mia , es neko vairs neatceros no seenem, bet berniibaa loti biezi ar radiem braucaam uz mezu. Drausmas...Un Irlandijaa nav kam uzjautat, iireli senes nelasa, tapat kaa nelasa kazenes, avenes (pilni mezi) un visu ko parejo. Ja aizietu pie savas jaukas kaimintantes ar seeni un pajautatu vai so var est, vina padomatu, ka esmu nenormala. Stabili.

Re kur, atradu!
http://www.dikorosi.lv/lv/554#Leccinum_scabrum

Jā, es šitās par lauku bekām saucu, bet bērzlapes es savā mūžā vāru tikai tad, kad man ļoti gribās marinētas sēnes un to daudzums nav pietiekošs, lai uztaisītu karbonādes. BĒRZLAPES NAV JĀVĀRA, pārbaudīts uz sevi daudzu gadu garumā, ir vienas bērlapes, kuras lasīt nevajag, sabojās visu iespaidu, tās ir spilgti sarkanas tādas, kā bišķiņ uz neon velk un vai viņas ir īstās var noteikt pēc, tā, ka piebāzīsi mēli klāt pie kātiņa un tad ir jāsajūt sīvs rūgtums, tās nedrīkst lasīt, jo mērcvei neder un marinādi ar var sabojāt, bet pārējās bērzlapes ir ēdamas cepjot, arī mērcē. Es vēl atceros, kad bijām sīki un pa laukiem dzīvojāmies, lielākais gardums bija ieskriet mežā salasīt daudz daudz poķīšus un mājās tos uz plīts cept, ieliekot kātiņa vietā sviestu un uzkaisot bišķiņu sāls, lieki piebilst, ka tas bija uz malkas pīts un dažreiz malas viņām nebija izcepušās tā rittīgi, nu ko, dzīvi palikām, tā kā tas ir absolūts mīts.

Meitenes, atdodu divas palielas difenbahijas (apm. metru augstas katra) - nolūza, ieliku vāzē, tagad saknes sadzinušas ir pašā stādīšanas gatavībā. Man ar viņām pilna māja un birojs, skaisti augi, nav cimperlīgi! Manējās ir tādas vairāk uz zaļo pusi, ar minimāliem gaiši zaļiem lāsumiem - skaistas.Tā, ka, ja interesē, dodiet ziņu. Priecāšos atdot labiem cilvēkiem!

Tāpat atdošanai man jau saknes ir izdzinusi zelta stīga. Pašai jau ir daudzas, taisu no stīgām uzlējumus ar šņabi (labi pumpas suņiem ārstē , kā arī pašiem ļoti noderīga lieta - mūsmājās populārākais ārstniecības līdzeklis - info var atrast internetā).

Difenbahijas man ir Andrejsalā, Zelta stīga Pārdaugavā.