ievish wrote:Māra wrote:Jo pa divi vai trīs (ja nemaldos - tas bija atļautais daudzums vienā sabtrans) neviens i aci nenomirkšķinās, bet ja piekāps pilns, tad par to sāks runāt. Pievērsīs uzmanību, pacelsies jautājums - ka arī suņi tomēr mēdz braukāt regulāri un tā.
Pie pašreizējās sabiedrības attieksmes pret suņiem ar jebkādu noteikumu pārkāpšanu var tikt tikai pie negatīvas sabiedrības reakcijas.
Tikpat labi suņus var aizliegt pārvadāt vispār vai stipri ierobežot pārvadāšanu. Ir citur Eiropā arī tādi noteikumi.
Tā bija tikai ideja. Principā jau latvieši sākumā par visu bubinās, lai kas arī tas būtu. Taču, protams, darbības, kas dzīvi pēc tam tikai vēl vairāk apgrūtina, nevajag.
Ar veco Boni tikai vienreiz izbraucām sabiedriskajā transportā un ap mums bija 2m brīvs rādiuss. Pieredze laba.
Kopš man Rūsa, kurš vēl noturams rokās, arī jauki bijis - ja neskaita Zviedriju (brauciens līdz ostai), Latvijā visas četras reizes ko braucām, speciāli palaida apsēsties (te jāatzīst, kucēna 11kg nav braucienam stāvot no Āgenskalna līdz Teikai).
Bet vienā no braucieniem mums nomainījās blakussēdētāja no tantes, kas visu savu braucienu čukstēja Rūsam cik viņš smukiņš un jaukiņš, uz babuli, kurš sēdēja tikai uz puskrēsla, lai būtu tālāk no Rūsas un noraustījās pie katras kucēna kustības.
Bet pie tā stūķa, kas bija busā, es nespēju iedomāties kā saluki metrīgā aste netiek samīta visās malās, ja noliktu zemē.
Laikam jau tiešām - auto. Jāsāk kooperēties uz visādiem treniņiem - ja kāds ir bez auto, varbūt ir cits, kas brauc ar auto, var paķert... Suņinieku sadraudzība?