ievish wrote:

Māra wrote:Jo pa divi vai trīs (ja nemaldos - tas bija atļautais daudzums vienā sabtrans) neviens i aci nenomirkšķinās, bet ja piekāps pilns, tad par to sāks runāt. Pievērsīs uzmanību, pacelsies jautājums - ka arī suņi tomēr mēdz braukāt regulāri un tā.

Pie pašreizējās sabiedrības attieksmes pret suņiem ar jebkādu noteikumu pārkāpšanu var tikt tikai pie negatīvas sabiedrības reakcijas.
Tikpat labi suņus var aizliegt pārvadāt vispār vai stipri ierobežot pārvadāšanu. Ir citur Eiropā arī tādi noteikumi.

Tā bija tikai ideja. Principā jau latvieši sākumā par visu bubinās, lai kas arī tas būtu. Taču, protams, darbības, kas dzīvi pēc tam tikai vēl vairāk apgrūtina, nevajag.
Ar veco Boni tikai vienreiz izbraucām sabiedriskajā transportā un ap mums bija 2m brīvs rādiuss. Pieredze laba.
Kopš man Rūsa, kurš vēl noturams rokās, arī jauki bijis - ja neskaita Zviedriju (brauciens līdz ostai), Latvijā visas četras reizes ko braucām, speciāli palaida apsēsties (te jāatzīst, kucēna 11kg nav braucienam stāvot no Āgenskalna līdz Teikai).
Bet vienā no braucieniem mums nomainījās blakussēdētāja no tantes, kas visu savu braucienu čukstēja Rūsam cik viņš smukiņš un jaukiņš, uz babuli, kurš sēdēja tikai uz puskrēsla, lai būtu tālāk no Rūsas un noraustījās pie katras kucēna kustības.
Bet pie tā stūķa, kas bija busā, es nespēju iedomāties kā saluki metrīgā aste netiek samīta visās malās, ja noliktu zemē.
Laikam jau tiešām - auto. Jāsāk kooperēties uz visādiem treniņiem - ja kāds ir bez auto, varbūt ir cits, kas brauc ar auto, var paķert... Suņinieku sadraudzība?

Māra wrote:Tā bija tikai ideja. Principā jau latvieši sākumā par visu bubinās, lai kas arī tas būtu. Taču, protams, darbības, kas dzīvi pēc tam tikai vēl vairāk apgrūtina, nevajag.
Ar veco Boni tikai vienreiz izbraucām sabiedriskajā transportā un ap mums bija 2m brīvs rādiuss. Pieredze laba.
Kopš man Rūsa, kurš vēl noturams rokās, arī jauki bijis - ja neskaita Zviedriju (brauciens līdz ostai), Latvijā visas četras reizes ko braucām, speciāli palaida apsēsties (te jāatzīst, kucēna 11kg nav braucienam stāvot no Āgenskalna līdz Teikai).
Bet vienā no braucieniem mums nomainījās blakussēdētāja no tantes, kas visu savu braucienu čukstēja Rūsam cik viņš smukiņš un jaukiņš, uz babuli, kurš sēdēja tikai uz puskrēsla, lai būtu tālāk no Rūsas un noraustījās pie katras kucēna kustības.
Bet pie tā stūķa, kas bija busā, es nespēju iedomāties kā saluki metrīgā aste netiek samīta visās malās, ja noliktu zemē.
Laikam jau tiešām - auto. Jāsāk kooperēties uz visādiem treniņiem - ja kāds ir bez auto, varbūt ir cits, kas brauc ar auto, var paķert... Suņinieku sadraudzība?

nez, pilnā autobusā ar suni kāpju pa priekšējām durvīm un suni nolieku pašā priekšā pie nelietotām durvīm, tur vienmēr ir bijusi vieta. No Vakarbuļļiem braucot ir savādāk - Bolderājā mēdz iekāpt jautra publika
Vienreiz gan onkulis interesanti stāstīja par dienestu robežsargos un dienesta suņiem, kā viņi divas nedēļas neēd, kad nomainās saimnieks-obligātā dienesta kareivis, utt. Kaut kad biju riktīgi nīstams pasažieris - uznāca lietus un ielecu busā ar velosipēdu un suni

Ar Kiru autobusā braucu tikai vienu reizi, un viņa šausmīgi nobījas, visu ceļu tricēja, blakus tantes palaida apsesties un mierināja sunīti. Atpakaļceļa jau bija bišku labāk. Bet man jau ir cita tipa suns, visiem patīk

Lasu te dažādus noteikumus (vairāk saistībā ar to piekauto šāvēju Biķernieku mežā) - sanāk, ja es ar Rūsu klēpī busā braucu, man viņam jāliek uzpurnis? Nekur neredzu atrunātu vecumu sunim, kad jālieto uzpurnis sab.tran-ā..
Un vai par uzpurni var uzskatīt arī koriģējošo, ēm, uzliku?
Šo:


Saluki taču man NEKAD nepiedos uzpurni...

A ka tad viņš skries kursingu, tavuprāt?

julika
Kursings ir pilnīgi cita opera. Kā saka, tad kursingā kurts skries arī ar galvā uzmauktu spaini un sapītām kājām.

peecis wrote:nez, pilnā autobusā ar suni kāpju pa priekšējām durvīm un suni nolieku pašā priekšā pie nelietotām durvīm, tur vienmēr ir bijusi vieta.

Mums pāris reizes, kad spraucos pie šofera pa priekšējām durvīm biļeti sunim pirkt, dzina laukā uz aizmuguri. Iekāpām Pļavniekos un braucām uz Ķengaragu.

Cik esam ar trolejbusu uz Teiku braukuši, vienmēr tikai interesanta un pozitīva pieredze ar līdzbraucējiem, bet man suns tāds labdabīgs un ne īpaši liels pēc skata. Rendiju parasti pabāžu pēc iespējas sev zem kājām un var normāli izbraukāt. Bet man veicas, ka kāpju iekšā tuvu galapunktam, tāpēc vienmēr var apsēsties vietā, kur brīvāk var suni novietot. Bet pie šīm cenām laikam braukšu tikai tiešām, ja savādāk nevarēšu un mašīna būs nebraucama.

Māra - par to uzpurni - mēs arī mānamies un vajadzības gadījumā izlīdzos ar purna siksnu - suns muti var atvērt vaļā pilnībā, bet tas jau šoferim un kontrolei nav jāzin - kad tik redz to cilpiņu uz purna. Autobusā liek likt vienmēr, bet vilcienā es daru tā - aplieku ap kaklu un Džokers parasti vai nu sēž vai guļ man blakus un tad vai nu kontrole ignorē un neliek uzlikt, vai paprasa - nav agresīvs? un pēc manas atbildes, ka nav, ļauj nelikt viņam to purna siksnu (uzpurni ) virsū.

fedelta wrote:Māra - par to uzpurni - mēs arī mānamies un vajadzības gadījumā izlīdzos ar purna siksnu - suns muti var atvērt vaļā pilnībā, bet tas jau šoferim un kontrolei nav jāzin - kad tik redz to cilpiņu uz purna. Autobusā liek likt vienmēr, bet vilcienā es daru tā - aplieku ap kaklu un Džokers parasti vai nu sēž vai guļ man blakus un tad vai nu kontrole ignorē un neliek uzlikt, vai paprasa - nav agresīvs? un pēc manas atbildes, ka nav, ļauj nelikt viņam to purna siksnu (uzpurni ) virsū.

O, tā ir laba ziņa! Paldies!
Njā, Džokers un agresīvs... viņam vispār ir arī tāda izteiksme?

Māra wrote: O, tā ir laba ziņa! Paldies!
Njā, Džokers un agresīvs... viņam vispār ir arī tāda izteiksme?

Paldies Dievam, neesmu tādu izteiksmi redzējusi (divreiz ir nācies dzirdēt draudīgu riešanu - kad viņam centās iekost un kad man plijās virsū viens vīrietis nakts melnumā (nu vismaz centās, bet Džokera lielums un tā brīža riešana viņam ātri domas mainīja)) un tieši tāpēc man šķiet, ka viņam uzpurnis ir liels apkaunojums, jo viņš nereaģēja pat tad, kav viņam vilcienā viens palaidnīgs puika uzkāpa uz astes.(māsas dēls ir viņu pieradinājis, jo viņš mēdz Džokītim zobiņus pārbaudīt, austiņas pačamdīt, ūsas izskaitīt un smaganu lielumu un biezumu pārbaudīt un acis tā tuvumā apskatīt, astes garumu izmērīt utt.) Parasti viņš vilcienā dod visiem bučas un ķepas un guļ un sēž un ļauj taisīt fotosesijas un selfijus un izklaidē cilvēkus, kuri izrāda interesi par mūsu duetu.
Tāpēc es atradu risinājumu - purna siksna, kas tomēr manai sirdij neliek tik ļoti sažņaugties, ja arī ir viņam tas jāuzliek braucot autobusā.

fedelta wrote:

Māra wrote: O, tā ir laba ziņa! Paldies!
Njā, Džokers un agresīvs... viņam vispār ir arī tāda izteiksme?

Paldies Dievam, neesmu tādu izteiksmi redzējusi (divreiz ir nācies dzirdēt draudīgu riešanu - kad viņam centās iekost un kad man plijās virsū viens vīrietis nakts melnumā (nu vismaz centās, bet Džokera lielums un tā brīža riešana viņam ātri domas mainīja)) un tieši tāpēc man šķiet, ka viņam uzpurnis ir liels apkaunojums, jo viņš nereaģēja pat tad, kav viņam vilcienā viens palaidnīgs puika uzkāpa uz astes.(māsas dēls ir viņu pieradinājis, jo viņš mēdz Džokītim zobiņus pārbaudīt, austiņas pačamdīt, ūsas izskaitīt un smaganu lielumu un biezumu pārbaudīt un acis tā tuvumā apskatīt, astes garumu izmērīt utt.) Parasti viņš vilcienā dod visiem bučas un ķepas un guļ un sēž un ļauj taisīt fotosesijas un selfijus un izklaidē cilvēkus, kuri izrāda interesi par mūsu duetu.
Tāpēc es atradu risinājumu - purna siksna, kas tomēr manai sirdij neliek tik ļoti sažņaugties, ja arī ir viņam tas jāuzliek braucot autobusā.

Tas māsas dēls ir jāizomā suņu īpašniekiem.
Bet jā, tā purna siksna nešķiet tik pazemojoša...

Māra wrote:Tas māsas dēls ir jāizomā suņu īpašniekiem.

Tad, kad Džokim tā izteiksme - ko es esmu nogrēkojies, par ko man šis viss? - būs dikti manāma - varu aizdot māsas dēlu kādam pacietīgam suņam

Fēlikss braukā ar pavisam vienkāršu uzpurni, kas sastāv no vienas siksniņas ap degunu, pavisam brīvu turklāt. Attieksme no cilvēkiem - kā kad. Bērni priecājas, tantuki reizēm priecājas, reizēm božas. Stāvam parasti priekšā, jo tur ir vieta, kur viņš var dzīvoties - dzeltenajā zonā, kur cilvēki nedrīkst stāvēt. Braucot uz treniņiem gan eju kaut kur sēdēt, jo autobuss parasti ir pustukšs. Fēlim vislabāk patīk iegāzties ejā, totāli nobloķēt ceļu un ignorēt manu pukstēšanu, cilvēki gan lielākoties neliekas traucēti un kāpelē manam tepiķim pāri.

es gan ļoti reti ar suni braucu sabtransportā, bet,kad ir nācies, tad man arī ir tāda siksniņveida figņa, bet es nekad neesmu likusi uz purna, brīvi karājās kaklā.
taisnības labad gan jāpiebilst,ka neesmu braukusi sastrēgumstundās,kad transports pilns.

Kuras stundas Rīgas sab.tr. skaitās sastrēgumstundas?

Dzīvoju Rīgā jau gadu,bet tā arī neesmu par to aizdomājusies. Laikam tāpēc,ka maz izmantoju sabiedrisko un daudz pārvietojos kājām ejot.

No rīta, kad cilvēki brauc uz darbu/skolu - no plkst. 8 līdz kādiem 9.30 un vakarā, kad brauc mājās - no kādiem 17 līdz 19.

Man diezgan regulāri sanāk vest labradora meiteni (šobrīd 5mēn.) sabiedriskajā transportā, kad dodamies uz suņu skolu. Vēl par laimi neesmu saskārusies ar kontroli un jāsaka, ka biļeti sunim tiešām ne katru reizi atļaujos pirkt. Šobrīd jau sāku skatīties mazliet citādi, bet, kad Betai bija tikai 3mēn., tad ņēmu līdz mugursomu un bija doma, ja nu kāpj kontrole, jāslēpj somā, tad gan Beta vēl bija diezgan maza. Nu jau somā nenoslēpsi, tad jāpērk lielās sporta somas.
Bet jā, personīgās mašīnas man nav un sab. transportu cenas ir šokējošas. Ja jau tik daudzām cilvēku grupām ir bezmaksas pārvietošanās (pensionāri, skolēni), tad gribētos arī sunim bezmaksas braucienu. Bet ko var gribēt no mūsu valsts, ja paceļ tādas cenas, ka izdevīgāk sākt štukot par auto iegādi.

P.S.
Pirmo reizi, kad pirku savai sunenei autobusā biļeti, nebiju paskatījusies noteikumos, cik tā maksā, tad nu autobusa vadītājs man "iesmērēja" standarta biļeti par 2,00 EUR. Liekas, ka ne visi vadītāji paši zina, cik kāda biļete maksā, pieraduši pie standarta.

Rozhux wrote:Man diezgan regulāri sanāk vest labradora meiteni (šobrīd 5mēn.) sabiedriskajā transportā, kad dodamies uz suņu skolu. Vēl par laimi neesmu saskārusies ar kontroli un jāsaka, ka biļeti sunim tiešām ne katru reizi atļaujos pirkt. Šobrīd jau sāku skatīties mazliet citādi, bet, kad Betai bija tikai 3mēn., tad ņēmu līdz mugursomu un bija doma, ja nu kāpj kontrole, jāslēpj somā, tad gan Beta vēl bija diezgan maza. Nu jau somā nenoslēpsi, tad jāpērk lielās sporta somas.
Bet jā, personīgās mašīnas man nav un sab. transportu cenas ir šokējošas. Ja jau tik daudzām cilvēku grupām ir bezmaksas pārvietošanās (pensionāri, skolēni), tad gribētos arī sunim bezmaksas braucienu. Bet ko var gribēt no mūsu valsts, ja paceļ tādas cenas, ka izdevīgāk sākt štukot par auto iegādi.

P.S.
Pirmo reizi, kad pirku savai sunenei autobusā biļeti, nebiju paskatījusies noteikumos, cik tā maksā, tad nu autobusa vadītājs man "iesmērēja" standarta biļeti par 2,00 EUR. Liekas, ka ne visi vadītāji paši zina, cik kāda biļete maksā, pieraduši pie standarta.

Nesen, kad braucu no Bolderājas 3. autobusā, nospriedu, ka mans saluki, kaut tievs, jau seeen vairs kā mazsunis neskaitās, bet zinot viņa bailīgumu vai pārāk ilgo domāšanu, ņēmu uz rokām un kāpu pa priekšējām durvīm iekšā, ar domu, ka turpat uzreiz tad arī maksāšu par viņu (biju tam nobriedusi). Man pretī blonda kundzīte pie stūres nedaudz nelaipni - "Ar suni jau nu pa priekšējām durvīm nav jākāpj!" uz ko es dikti laipni un supersmaidīgi stāstu, ka kāpu, lai samaksātu par sunīti. Šofere ātri atmaiga uz tādu laipnību un teica, ka es takš viņu rokās turot, priekš kam biļeti. Vēl drošībai pajautāju, ka ja es turēšu šamo klēpi, vai tas skaitīsies, un viņa tik jā jā, sēdi tik nost! Un tā nu apsēdos tieši aiz šoferes un kā reiz dažas pieturas tālāk arī kontrole viens divi bija klāt. Var jau būt, ja būtu īpaši suņus nemīloša - bija kur piekasīties un kā vēl... Bet nu, neko - pārbaudīja manu e-talonu un neeeeeeeko neteica par diezgan izpletušos saluki manā klēpī (un ārpus tā). Tāds pagaidām pozitīvs piedzīvojums ar sabiedrisko. Pēc tam gan neesam vairs braukuši, bet čalītis turpina augt...

Es ar Najtiku braucu no izstādes, kad viņam bija kādi 7 mēneši, viņš arī sedēja man klepī. Mēs ar kontrolieri strīdejamies 2 pieturas, vai ir jāmaksa par suni (toreiz arī bija citas prasības, par būriem neko nebija teikts.) Tas taču ir nikns cīnusuns

onetouchspark wrote:Es ar Najtiku braucu no izstādes, kad viņam bija kādi 7 mēneši, viņš arī sedēja man klepī. Mēs ar kontrolieri strīdejamies 2 pieturas, vai ir jāmaksa par suni (toreiz arī bija citas prasības, par būriem neko nebija teikts.) Tas taču ir nikns cīnusuns

Najtiks?
Un kā viss beidzās? Neuzrīdīji savu briesmoni?