Pirmo reizi jautāju pēc padoma! Tātad, situācija tāda- mums mājās ir divi suņi, toi pūdelītis Remī. 1 gadu vecs, un jauktenīte Bonija, 2 gadus veca ( augumā kā pekinietis, maziņa).
Pēdējos astoņus gadus mums bija mājās divas sunenītes, bija jautri vērot viņu draudzēšanos un dauzīšanos.Kad vecā suņu dāma gāja bojā, mana Bonīte palika ļoti skumja, nespēlējās, pazuda viss viņas dzīvesprieks, māja likās tukša...



Tā kā bez otra sunīša nespēju iztikt, pēc mēneša klusuma pauzes atvedu mājās divarpus mēnešus mazu toipūdelīti. Baidījos bezgala, ko mana Bonīte darīs!! Bet Bonija mazo pieņēma uzreiz, abi spēlējās, un nu mājās jautrība sit augstu vilni



Nu, un tagad pats galvenais, kādēļ rakstu. Jau ilgu laiku esam domājuši par VAS kucēnu, ( man bērnībā un jaunībā bijas VAS, bet vīrs armijas dienesta laikā strādāja kā kinologs). tad nu jautājums, jo drusciņ baidos- vai mani mazie, pieaugušie suņi lielu kucēnu uztvers kā kucēnu, nevis vienkārši lielu suni? Saradīs? ( VASiņš būs suņu puika!) Vai man ir pamats uztraukties? Mazais VASiņš spēlējoties nenospiedīs manus sīcīšus? var jau būt, ka mani jautājumi kādam šķiet smieklīgi, bet es negribētu nekādus nepatīkamus brīnumus piedzīvot, būtu labi, ja kāds padalītos reālā pieredzē!
(nu nevar taču tā būt, ka nav kādam bijusi līdzīga situācija, kad pie maza auguma pieaugušiem suņiem pievienojas liela auguma kucēniņš! ?
Ļoti, ļoti gaidīšu pieredzes stāstus!