divi mazo škirņu pieauguši suņi un kucēns VAS

[vitux]

Sveiki!
Pirmo reizi jautāju pēc padoma! Tātad, situācija tāda- mums mājās ir divi suņi, toi pūdelītis Remī. 1 gadu vecs, un jauktenīte Bonija, 2 gadus veca ( augumā kā pekinietis, maziņa).

Pēdējos astoņus gadus mums bija mājās divas sunenītes, bija jautri vērot viņu draudzēšanos un dauzīšanos.Kad vecā suņu dāma gāja bojā, mana Bonīte palika ļoti skumja, nespēlējās, pazuda viss viņas dzīvesprieks, māja likās tukša... Nolēmu uzklausīt apkārtējo ''spiedienam'', un paņemt no patversmes sunīti... Labi, ka patversmes meitenes pazina manus suņus, zināja situāciju, tāpēc vienojāmies, ka sunīti paņemšu uz vienu dienu mājās iepazīties, ciemos, lai redzētu, kas notiek. Nu, un sākās mazais kariņš- suņi bija gatavi viens otru aprīt! Abi mazi, bet agresija - OOOO!!!! Visu vakaru ārdījās ar domu tikt cauri durvīm, vai izrauties no pavadas...lai viens otru aprītu!!!! Sapratu, ka šādi nespēsim tikt galā, un suncīti aizvedu atpakaļ.
Tā kā bez otra sunīša nespēju iztikt, pēc mēneša klusuma pauzes atvedu mājās divarpus mēnešus mazu toipūdelīti. Baidījos bezgala, ko mana Bonīte darīs!! Bet Bonija mazo pieņēma uzreiz, abi spēlējās, un nu mājās jautrība sit augstu vilni . Suņi visur ir kopā, visu dara kopā, viens bez otra nekur neiet, pat ārā pagalmā palaižot- abi kādu laiku skrien blakus, it kā būtu sajūgti kopā!!! Abi reizē ieraušas klēpī, guļ kopā, ēd kopā...Ja dodu kārumus, dodu ar abām rokām abiem reizē!

Nu, un tagad pats galvenais, kādēļ rakstu. Jau ilgu laiku esam domājuši par VAS kucēnu, ( man bērnībā un jaunībā bijas VAS, bet vīrs armijas dienesta laikā strādāja kā kinologs). tad nu jautājums, jo drusciņ baidos- vai mani mazie, pieaugušie suņi lielu kucēnu uztvers kā kucēnu, nevis vienkārši lielu suni? Saradīs? ( VASiņš būs suņu puika!) Vai man ir pamats uztraukties? Mazais VASiņš spēlējoties nenospiedīs manus sīcīšus? var jau būt, ka mani jautājumi kādam šķiet smieklīgi, bet es negribētu nekādus nepatīkamus brīnumus piedzīvot, būtu labi, ja kāds padalītos reālā pieredzē!
(nu nevar taču tā būt, ka nav kādam bijusi līdzīga situācija, kad pie maza auguma pieaugušiem suņiem pievienojas liela auguma kucēniņš! ?
Ļoti, ļoti gaidīšu pieredzes stāstus!

[Imagine]

Man pašai mājās ir dūšīga kaķa izmēra pintiķis un viņam nav problēmu jau pa gabalu nospraust stingras robežas arī augumā krietni vien lielākam sunim ar nosacījumu, ka tas otrs suņu valodu saprot un nav galīgi nepieklājīgs. Ja abas puses ir adekvātas, tad izmēram komunikācijā nav tik liela nozīme. Strādājot patversmē esmu satikusi liela auguma suņus, kas pret mazākiem izturas ļoti uzmanīgi, apzinoties gan savu spēku, gan izmēru.

Tāpēc tavā gadījumā, ievedot kucēnu mājās, iesaku ļoti sekot līdzi tam, ko dara un kā reaģē tavas suņu dāmas, un pašai būt klāt un nospraust robežas kucēnam tur, kur jutīsi, ka tas ir nepieciešams. Pateikt stingru "nē" tad, ja viņš mazākos suņus par daudz traucē, kad redzi, ka mazākie suņi nav mierā ar situāciju. Kā arī ierobežot mazākos suņus, ja viņi jaunāko dresē par daudz. Protams, gādājiet par kucēna vajadzībām - lai nav tā, ka vienīgie izklaides objekti ir mazā auguma suņi.

[vitux]

o, nu nodarbes būs! Mājās lielā meita aktīvi iesaistās suņu skoliņā un suņu sportā, gaida tik izdevību, lai varētu ar suncīti paskraidīt!

[vitux]

Un mums ir puika un meitene- Remī ir puisītis!

[madja]

iemetīšu savu darvas pili- atcerējos šo topiku nupat pastaigā

Berta (kardigans) kopš mazotnes mīl lielus suņus un labprāt ar tādiem spēlējas

Piemājas pastaigās reizumis satiekam VAS puiku, nu jau viņam būs gads laikam- un Bertai viņš vairs galīgi nepatīk,lai arī viņa nav nekāda sniegpārsliņa, es pat teiktu,ka viņai patīk brutālas spēlītes
Šis suns viņu ķepo - sit pa muguru, un acīmredzot tas ir ļoti nepatīkami, ja reiz Berta skrien pie manis un lec augšā, lai ņemu opā.

ko es ar to gribu teikt- iespējams,suņi labi sadzīvos,iespējams mazie nospraudīs robežas, vai lielais būs maigs savās spēlēs, bet tikpat labi iespējams,ka pusaugu VAS salauž tādam toi pūdelim kaulus pat neko ļaunu negribēdams.

[Felix_PS]

iemetīšu savu darvas pili- atcerējos šo topiku nupat pastaigā

Berta (kardigans) kopš mazotnes mīl lielus suņus un labprāt ar tādiem spēlējas

Piemājas pastaigās reizumis satiekam VAS puiku, nu jau viņam būs gads laikam- un Bertai viņš vairs galīgi nepatīk,lai arī viņa nav nekāda sniegpārsliņa, es pat teiktu,ka viņai patīk brutālas spēlītes
Šis suns viņu ķepo - sit pa muguru, un acīmredzot tas ir ļoti nepatīkami, ja reiz Berta skrien pie manis un lec augšā, lai ņemu opā.

ko es ar to gribu teikt- iespējams,suņi labi sadzīvos,iespējams mazie nospraudīs robežas, vai lielais būs maigs savās spēlēs, bet tikpat labi iespējams,ka pusaugu VAS salauž tādam toi pūdelim kaulus pat neko ļaunu negribēdams.

Nevaru nepiekrist. Es savu labdabīgo lāci bieži vien ņemu pie pavadas un velku prom no mazizmēra suņiem vien tāpēc, ka viņa ar savu mīlestību to mazsuni 3 sekundēs var aizsūtīt citā dimensijā. Tas nav nekas neiespējams, ka suņi labi sadzīvos, bet jārēķinās, ka var gadīties visādi un risks pastāvēs.

[Varbūt]

Pirms ņemat mājās kucēnu izdomājiet, vai viņam būs iespējams nodrošināt normālu dzīves telpu tajā gadījumā, ja suņi savstarpēji nespēs sadzīvot. Man ir 4 suņi, viens no tiem nesadzīvo ar pārējiem, man māja ir sadalīta divās daļās, lai nesaplēšas, un bija laiks, kad arī pagalmā nevarēju laist kopā, tas ir tāds darbs un plānošana katram paspēt savu laiku veltīt un vēl arī atsevišķi izstaidzināt. Kur liksiet VASu, ja kucēns būs traumatisks mazajiem? Ko darīsiet, ja pieaugot puikas nevarēs sadalīt meiteni? Būs kur nodrošināt atsevišķu un arī kvalitatīvu dzīves telpu? Man jārēķinās, ka istabā būs žogs visu suņa mūžu, a suņukam ir tikai nepilni divi gadi, tātad žogs istabā man paredzams tuvākos 10 gadus.

[Varbūt]

Un vēl, mans lielais suns regulāri bojā kažoku mazajam, paņemot (kaut arī ar mazā piekrišanu) mazo aiz krāsas un vazājot pa pagalmu spēlēšanās laikā. Mazajam krāga krevelēs.

[Varbūt]

Piedodiet-krāgas, telefons visu laiku labo rakstu pēc saviem ieskatiem.

[vitux]

Paldies par viedokļiem! Mums ir liela māja, ir iežogots liels pagalms, un ģimenē esam 9 cilvēki, tā ka vajadzības gadījumā suņus ir viegli sadalīt pa dzīvokļiem, kurš suns pie kura cilvēka dzīvosies, un ārā laist arī ir iespējams atsevišķi, par to esmu domājusi!

Ļoti labprāt dzirdētu arī kādu pozitīvo piemēru!
Vai tādu mums nav??!!

[madja]

Ļoti labprāt dzirdētu arī kādu pozitīvo piemēru! Vai tādu mums nav??!!

citu pozitīvais piemērs neko nedos brīdī,kad izrādīsies,ka nevar ar situāciju tikt galā. es nesaku,ka tā būs, bet ir ļoti rūpīgi jāapdomā - 9 cilvēku ģimene vismaz man rādās drīzāk kā problēma nevis risinājums, jo audzināt citus cilvēkus ir grūtāk nekā suņus, respektīvi - vai visi ievēros noteikumus suņu audzināšanā?

[vitux]

Tāpēc jau domājām par suni divus gadus, izsvērām par un pret.

[Varbūt]

Hmm.. Un visi 9 cilvēki grib suni un ir gatavi nekavējoties pārņemt un audzināt, uzturēt, staidzināt, kopt, ārstēt un risināt suņa uzvedības problēmas?
Man ir gan laba pieredze (ar pirmajiem suņiem), gan slikta (šobrīd). Pēc sliktās tomēr iesaku 9x nomērīt un tad nogriezt.
Neuztveriet to kā domu, ka viss obligāti būs slikti, vienkārši esiet gatava šādai situācijai. Mani, godīgi sakot, maz uztrauc Jūsu rūpes un raizes, lai gan esmu iejūtīgs cilvēks, man bail par suni, kurš varētu vilties cilvēkos, jo šī vilšanās ir ABSOLŪTA.
No sirds novēlu Jums LAIMĪGUS suņus.

[vitux]

Nu ko, suns ir mājās, laikam jau labi, ka palasot izteiktos viedokļus, biju varbūt pārmēru piesardzīga, bet.. mums iet labi. sadzīvo suņi mierīgi, mazie ( vecie! ) suņi ar jauno VASiņu īpaši nedauzās, pūdeļpuika gan reizēm grib spēlēties, taču ''tur'' lielo mazuli no sevis pieklājīgā distancē, neļaujas noķert vai mīcīt ar ķepām, un nu jau arī lielais bēbis to ir sapratis. Ārā vispār nav problēmu, suņi visi trīs skrien reizē, joņo pa pagalmu (cits citu neķer, vienkārši kopā pēta apkārtni), arī pastaigās pie saites staigā mierīgi. Kad esmu darbā un bērni skolā, suņus tomēr atstāju šķirti- mazais vilcēns paliek atsevišķā istabā, kur arī ir viņam ierādītā vieta, arī naktīs tur guļ ( mūsu guļamistabā). Mazie ( vecie ) suncīši, kā jau pieraduši, dzīvojas pa savu dzīvojamo istabu.
Jāatzīst, ka VAS ir ļoti gudrs, un raksturā atšķiras no mazajiem sunčiem, nosvērts, ievēro savu guļamvietu, savu matracīti, arī rotaļlietas suņiem ir katram savas, ko arī mīluļi ievēro, un necenšas viens otram atņemt.

un vispār- mums mājās tik daudz pozitīvu emociju!!! Bērni laimīgi, bieži visi kopā ejam vakaros garās pastaigās ar suņiem... Interesantākais, ka barojot lielo bēbīti ( kā mājās bērni mēdz viņu nosaukt!!), arī mūsu pieaugušie mazsunīši sākuši ēst sauso barību, lai gan līdz šim vispār klāt neskārās! Dodam mazulim JOSERA Family. Tad nu visi trī sēž rindā man priekšā, un gaida kad no rokas katram iedošu sausās barības graudiņus ( un neviens pat nemēģina otram no priekšas kaut ko nočiept!) Nu vienkārši super emocijas!

Kad būs jaunumi, atkal uzrakstīšu!

P.S. protams, ka suņi bez pieskatīšanas nekur netiek vieni atstāti!

[Varbūt]

Novēlu no sirds izbaudīt prieku!
Vēl priekšā kucēna pieaugšanas periods, ja tas aizies veiksmīgi, tad varēs tiešām atviegloti nopūsties.