Dzīvnieki, kurus NEVAJAG glābt! (info sagatavoja: gilroy)
Ir sākusies vasara un mēs vairāk laika ar saviem zvēriem uzturamies dabā. Līdz ar to pieaug varbūtība, ka sastapsim kādu nepieradinātu meža zvēru.
Ne visus, kurus atrodam mēs vai suņi, vajag glābt. Visbiežāk pieļautās kļūdas:
1) stirnu mazuļi,
2) zaķu mazuļi,
3) ūpju mazuļi.
Ieraugot zem krūma snaužam stirnēnu vai zaķēnu, nevajag uzreiz nolemt, ka mazo māte pametusi, un tam nepieciešama cilvēku gādība. Tā nav! Gan stirnas, gan zaķi savus mazuļus pabaro, aiziet, atgriežas, pabaro, aiziet... Un viss ir vislabākajā kārtībā, ja cilvēks vai suns neiejaucas.
Ūpji savas ligzdas bieži iekārto uz zemes, un tās nav glītas un kārtīgas, tāpēc var rasties iespaids, ka mazulis izkritis. Neaiztieciet, vienkārši ejiet prom!
Glābt vajag tikai tos, kas izskatās tiešām slimi, ievainoti, novārguši! Un arī tad uzreiz jādomā, kas notiks tālāk - kur jūs to zvēru liksiet. Latvijā mīt ap 70 tūkstoši stirnas. Tas ir medījams zvērs, pilnas malas, tāpēc iežēlināt Zoo diez vai izdosies.
Zaķis vispār ir ļoti nervozs dzīvnieks un stress sniedzot palīdzību, visticamāk, būs nāvējošs. Atstājiet zaķi savam liktenim. Daba ir nežēlīga, bet godīga.
Ūpim ir lielākas izredzes - Zoodārzs, kaut negribīgi, aizsargājamos, retos dzīvniekus tomēr pieņem.
Dzīvnieki, kurus vajag glābt UZMANĪGI!
Lapsas un jenoti - ja atrodad mežā šādu mazuli vienu pašu, tas ir apaļš un kareivīgs, labāk lieciet mierā - visticamāk, viņa mamma atrodas ceļā no vienas migas uz otru, un mazie atrodas pārceļošanas stadijā. Viss tur ir kārtībā!
Ja mazulis izskatās novārdzis, slims, ir ievainots - glābiet, bet ievērojot vislielāko piesardzību - trakumsērga!!! Ar kailām rokām šitos zvēruļus vispār nevajag aiztikt, bet nu papildus pasākumi - cimdi, sega, kaste - ir vitāli svarīgi! Un nekādu mājās vešanu - pa taisno pie vetārsta! Uzreiz!
PUTNI
Jo putns lielāks, jo vieglāk to izglābt!
Vislielākās pūles prasa mazie kukaiņēdāji - teiksim, bezdelīgas - tas ir praktiski bezcerīgs pasākums.
Ūdensputnus - gulbjus, pīles - jau ir daudz vieglāk "izvilkt", un ja apstākļi atļauj, var droši mēģināt.
Stārķis - viegli izbarot, bet padārgi sanāk - vardes daudz nesaķersiet, jārunā būs ar puikām, kas var regulāri samakšķerēt nepieciešamo daudzumu zivteles.
Vārnas, kovārņi, kraukļi - viegli izbarojami (visēdāji), viegli pierod pie cilvēka. Var droši mēģināt, bet atkal jāsaprot - viss būs jūsu pašu atbildība!
Ja rodas šaubas, zvaniet vetārstam vai arī uz Zoo - saņemsiet telefonisku konsultāciju, ko darīt un vai vispār vajag darīt.
Par plēsīgajiem putniem konsultāciju var prasīt: Andris Avotiņš (jun.) 26624787
Ja nevarat sazvanīt, var zvanīt arī man 26371170 - nedusmošos, ja zvanīsiet nakts vidū. Kaut ko jau pa šiem gadiem esmu samācījusies.
GALVENAIS:
Latvijā nav dienesta vai patversmes, kur būtu finansējums un speciālisti savvaļas dzīvnieku aprūpei. Nav, un viss!
Ja glābjamais dzīvnieks ir rets un aizsargājams, var izdoties pierunāt Zoo palīdzēt: Laura Līdaka mob. 26172398. (Saprotiet mani pareizi, no biologu viedokļa ne katrs dzīvnieks vai putns ir rets un aizsargājams! Tas jau nenozīmē, ka viņš nav pelnījis palīdzību!)
Tad var mēģināt ar Ķekavas novada dzīvnieku patversmi "Mežavairogi"
("Mežavairogi", Ķekavas novads, Rīgas rajons, tel: 26479144; 29139149
E-pasts: mezavairogi@dot.lv) - tā ir visai privāta patversme, kas šad un tad pieņem savvaļas dzīvniekus.
Var arī zvanīt uz Līgatnes dabas parku, tel. 64153313.
Bet vispirms pie vetārsta! Un arī tā ir problēma - ne katrs vetārsts zinās un pratīs/gribēs atrast nepieciešamo info katra konkrētā savvaļas dzīvnieka ārstēšanai.