Liels suns.

by **čība** » 17 Mar 2011, 18:52

Santa wrote:Tātad,nevarēju saņemties doties uz izstādēm,varbūt aiz aiznemtības,bet varbūt dēļ mīlestības pret kādu klaidonīti.Jau 2 nedēļas ik pa laikam piebaroju aptuveni 6-8 mēnešus vecu klaidonīti,kuru vietējie iesaukuši par "Meiteni" ,kucīte ir diezgan kaulaina,staigā pakaļ cilvēkiem,diedelē ēdienu,paldies dievam,neviens viņu neatgrūž un vienmēr ar kautko pacienā,kucīte ir vidēja auguma,taču pacēlu viņu rokās un likās ka no tā kaulu kambara nav vairāk kā 10 kg. Gribēju ņemt sev,bet cilvēki teica,ka kāds jau to ir mēģinājis,bet kucīte neuzticās cilvēkiem un viņai labāk patīk klaidoņa brīvība. šodien domāju,jānopēr sunei tārpu zāles,un ar cīsiņiem jāiebaro,jo manuprāt ēst viņa dabū,bet viņai ir daudz tārpu.Patiesībā,es viņu sev gribētu,jo viņa ir burtiski mans ideāls. Pašlaik man līdz celim, ar vidēji biezu spalvu,smalkas uzbūves un sejiņā manāms VAS un augumā kautkas kurtveidīgs,bet kažoks viņai kā krievu kurtam,balta ar brūniem pleķīšiem un masku uz sejiņas.Esmu mēģinājusi ar viņu iedraudzēties,gandrīz sanāk,bet viņas neuzticība ir manāma,viņa asti gandrīz neluncina un pie katras straujākās kustības saraujas.Žēl sunes...

Tā jau runā, ka suns izvēlas saimnieku, ne otrādi.
Sunim uz ielas nav īstā vieta, tomēr būtu jāmēģina noķert. Grūti tā ieteikt pa gabalu kaut ko, bet ir dažādas metodes kā sunim pielīst. Bet to var darīt tikai tad, kad suns ir pie tevis, jo kamēr tu viņai dod cīsiņus, varbūt kāds met ar akmeni... Mazliet suns ir jāierobežo un jāpiespiež, lai saprot, ka tieši Tu esi tas cilvēks, kam uzticēties. :jaa:

by **Santa** » 17 Mar 2011, 19:40

čība

sunīte nebēg prom,un viņu var glaudīt,bužināt un pat uz rokām nēsāt,bet līdz ko viņu kautkur grib vest viņai uzreiz panika sākas, viņa sāk gaudot,smilkstēt un pat rūkt un zobus rādīt,bet cik zināms sune jau piedzimusi kā klaidone,bet izskatās,ka vienīgā no metiena izdzīvojusi. Bail viņu ņemt dēļ viņas mežonīgas dabas, es zinu, var pieciest gaudošanu un smilkstēšanu cauru dienakti veselu nedēļu,kamēr sune aprod,bet nedomāju,ka ar viņu būs tik viegli. Sune ir ļoti gudra. Viņa vazājas līdzi pusaudžu grupiņām un ar savu uzvedību diedelē ēdienu kā māk, bieži vien viņa arī dabū visu ko. Pagaišnedēļ no agra rīta redzēju,kā viņa izēd kaķu ēdienu,ko sanesušas kaķu tantes kaķiem bomzīšiem. Un vienu dienu sunei sekoju un gribēju noskaidrot ,kur sune guļ. Izrādās,ka viņa guļ vai nu māju kāpņutelpās,kur ir diezgan silts,vai arī pamestajos mazdārziņu šķūnīšos...
ahhh,pat nezinu ko darīt,rīt iešu vakarā un pameklēšu viņu,jāiedod tārpu zāles un jāpabaro,jo diemžēl šodien Meiteni nesatiku.

by **murkata** » 18 Mar 2011, 10:20

pieļauju, ka viņa nevis tikai baidās, bet arī nevēlas, lai kāds ierobežo viņu, jo pieradusi pati sev saimniece un barvede būt. taču suņi, ja vien tie nav pataloģiski dominanti, kļūst laimīgi, ja atrodas kāds, kurš zina labāk un spēj viņus vadīt. pamēģiniet vinu tomēt savākt. kaut vai aiznesiet. uzlieciet siksnu ar pavadu, galu turiet rokās, tomēr suni paņemiet uz rokām. var būt labi iedarbotios, ja jūs sākumā paņemtu viņu aiz čupra un paceltu priekšējo ķermeņa daļu virz zemes (domāju, ka pilnībā pacelt suni ar vienu roku nevar;ēsiet), tad palieciet otru roku viņai zem dupša un tā nesiet. pieļauju, ka viņa jutīsies līdzīgi kā bērnībā, kad mamma ņēma aiz čupra, lai pamācītu, vai pārvietotu. katrā ziņš, šis žests viņai parādīs, ka esat pārāka.
suns vēl ir jauns, viņai visu ko var iemācīt, arī uzticēties jums

by **westie** » 18 Mar 2011, 11:31

Tā panika, bļaušana un rūkšana, kad meiģinat kaut kur vest ir no bailēm un nesaprašanas. Kad dažus gadus atpakaļ atradām klaiņojošo kucēnu Biķernieku mežā, meiģinājām siksnu uzlikt, sunim sākās panika, meiģināja aizbēgt, sitās gar kokiem, tad beigās ar AnituJ nesām uz rokām, kucēns bija kādus 20-25 kg smags. Bet beigās, cik sapratu pierada, kaut gan sākumā patversmē bija diezgan bailīgs, bet ne agresīvs. Bet mums bija galīgais mežonis, mežā kādus 3 mēnešus nodzīvoja, pie cilvēkiem vispār nenāca, noķērām tikai ar savu suņu palīdzību.
Es domāju, ka var meiģināt ņemt viņu mājās, bet ir jāreiķinās ar to ka nebūs viegli pieradināt klaidoni, ja neesat tam gatava labāk nemeiģināt, būs liela vilšanās gan sunim, gan jums.

by **Paikea** » 11 Jul 2011, 16:54

Pagaidām man šis forums ir jaunatklājums un cenšos palasīties vecās diskusijas, bet šim stāstam ļoti gribētu zināt turpinājumu.. Vai ir izdevies mežonēnu pieradināt?

by **Santa** » 11 Jul 2011, 23:35

Jā,bet atklājās,ka sunītei ļoti patīk bērni,un viņa nonāca labā ģimenē,un ir pat tik labi socializēta,ka kārtīgi iet pie pavadas,ir tīra,izķemmēta,apčubināta un vispār baigais bērnu lutelis.Tagad uz ielas redzot,nevar nemaz nosaukt par mežoni