Liels suns.

[Ivettta]

lauva pastasti Santai par Asisha "dziedasanu".

[Maruta Papelbo]

Kurchariņam līdzīgais ir vēl arī drathars Manuprāt, arī forši suņi.

nu drathārs gan daudz vairāk noskaņots medībām,turklāt nav tik jautrs,mīlīgs un atraktīvs kā kurchārs,arī dzīvoklim nebūs pārāk piemērots,viņā var izpausties sargsuņa īpašības...

[AnitaJ]

Lasu un arī nenoturējos neizsakot savu viedokli, kaut mana šķirne (zeltainie) tika uzreiz atmesti . Man arī uzreiz asociācijas radās ar rotu, vai lielo šveicieti, kā vispiemērotākajiem (es gan nezinu, kā šveicieši dzīvošanu dzīvoklī panes). Katrā ziņā dobermaņi (diemžēl tikai kupēti) man ļoti patīk, bet kad es vienu nozaudējušos meiteni savācu, tad draudzenei vēl smējos, ja man kādreiz aizveras širmis un es sadomāju ņemt dobermani, tad atgādini man par to dienu . Patiesībā es biju šokā no tik aktīva suņa un mans zeltainais arī ne mazāk pārsteigts.....vienīgā vieta kur viņa neuzleca, bija sekcija un domāju arī tikai tāpēc, ka tur vietas bija par maz un visas aktivitātes pastiprināja vēl viņas dziedāšana . Saprotu, ka pēc viena eksemplāra nevar par to spriest, bet man ir it kā vairāki dobermaņi zināmi un arī izstādēs novērotais, nu nav radies iespaids, ka viņi mierīgi čučēs 8 stundas, tāpat, kā zeltainais un gaidīs, kamēr saimnieks atnāks mājās no darba

[Sisija]

Ja jau runājam par dobermaņiem, tad viņu aktivitāte man arī patīk. Neveina no manām meitenēm nekur mājās necentās uzlekt, negaudoja un nekauca, serenādes nedziedāja,arī mājās vienas nekad nerēja,bet pacietīgi gaidīja kamēr pārradīšos mājās. Diemžēl, bija laiks, kad tās bija 10 h. Kucēna vecumā, protams, šo to sagrauza, bet tas kā jau jebkurai citai šķirnei, kā palaimēsies. Aktīvi viņi ir, tas tiesa. Vienmēr ir gatavi piedalīties visās aktivitātes kopā ar saimnieku, gatavi iet pastaigās kaut vai nakts vidū. Ja cilvēks ir aktīvs un ja arī grib ar suni sportot, dobermanis būs labs sabiedrotais. Savu pirmo dobermani paņēmu, kad man bija 16 gadi, pirmais suns, zināšanu par suņa audzināšanu praktiski nekādu un pieejamā informācija tajos laikos arī praktiski nebija nekādas. Lieliski tiku galā gan ar audzināšanu, gan apmācību.
Izvēloties kucēnu, jāskatās kādi ir vecāki. Bet, manuprāt, citām šķirnēm ir tieši tā pat.
Vienīgais, kas mani tagad apsolūti neapmierina, kupēšanas aizliegums. Suns jau no tā sliktāks nepaliek, bet man nepatīk.

[Wort&Co]

Arī mēs labprāt satiktos ar jums kādā pastaigā Rīgā iepazīties. Man ir rotu jauns puika. Tomēr ir viens BET – būtu jauki, lai jūs satiktu vēl arī citus šīs šķirnes pārstāvjus, pirms gala secinājumiem, jo nav man tipisks „eksemplārs”, pārāk mīļš +))) Katram suņukam savs raksturs, audzināšana, socializēšana un daudz kas vēl, kas arī ietekmē to, kāds viņš būs jums blakus. Tomēr arī man liekas, ka cik jauki nebūtu aiziet uz izstādēm, tikties „dzīvajā” ir daudz labāk. Par skriešanu. Tas tiešām atkarībā no tā, ko gribat. Mans rotiņš skrien daudz labākajos laika apstākļos – gan blakus ritenim, gan blakus mums – un daži cilvēki tikai tā arī atpazina viņu šajā rajonā– „tas ir tas, kas tur skrien visu laiku parkā un atpūšas uz soliņa” +))) Un viņš patiešām bauda skriešanu, jau nerunājot par parasto skriešanu/skraidīšanu parkā, dabā utt – stundām bez apstājas varētu. Cik jau man zināms, klusajā Rīgas centrā rotveileri nav tā populārā šķirne, maigi sakot, bet redzot tos, ko redzu, nav grūti iedomāties, kāpēc varētu padomāt ka rots un skriešana „nedraudzējas”. Rotam patīk viss, kas ir saistīts ar saimnieku un kustēšanos, ir uzreiz jārēķinās ar to, ka vajadzēs ļoti daudz laika pastaigām (mums minimāli ir trīs stundas dienā), lai mājās ir miers un sunim sirdī ir laime. Protams, personīgi es, kā viens no tiem, kas ir atradis „savu” šķirni un iemīlējies tajā nu jau 18 gadus atpakaļ bērnībā, ieteiktu rotu, bet jums pašai jāatnāk pie pareizā lēmuma, ko vēlās jūsu sirds.

[ingaanna]

Man šķiet dīvaini, ka vairāki raksta, it kā izstādē iepazīties nav labi. Manuprāt, tieši ir labi, redz kā šķirne uzvedas stresainā situācijā. Plus ir iespēja redzēt vairākus eksemplārus kopā un izsecināt kopējas iezīmes. Plus redzēt vairākus saimniekus, uzzināt dažādus viedokļus.
Satiekoties parkā, jūs par suni uzzināsiet vismazāk. Tad jau labāk mājās.

[maksis]

ingaanna

Es skatītos vispirms izstādē un tad jau iepatikušos šķirni pētītu parkā, mājās utt..

[AnitaJ]

Sisija, cik sen atpakaļ Jums bija Dobermaņi? Es arī atceroties jaunībā satiktos Dobermaņus, piekrītu Jums par viņu aprakstiem......un to pašu teiktu par vēl vairākām šķirnēm. Diemžēl par tagad satiktajiem, gan sadzīvē, gan izstādēs, mans viedoklis ir sen kā mainījies - man ir nepaveicies un satiktie ir vai nu agresīvi, vai holēriķi, kaut eksterjerā daži tiešām ir lieliski. Izņēmums ir mana suņa pastaigas biedrs, bet viņš jau ir 10 gadus vecs un viņam laikam aizmirsa pateikt, ka viņš ir dobermanis

[BaibaB]

ja nepatīk vācu aitu suns (muguras un krustu dēļ, kā sapratu no iepriekš rakstītā), tad var ņemt Austrumeiropas aitu suni.
tad vēl ir tādi kolosāli suņi kā Pireneju kalnu suns (ļoti liels, spalvas gan arī daudz), Podhales aitu suns(te jau šai šķirnei ir fanu pulciņš), leonbergers, visi lieli, skaisti, aktīvi suņi, bet domāju, ka nav skaļi... un vēl ir tāds ekstravagants suns kā komandors.
vispār aitu suņiem ir pavisam cita paklausības pakāpe nekā, piemēram, šnauceriem, kuri visādi citādi ir ļoti gudri un saprātīgi zvēri. skatos un tiem, kam Salaspilī ir VAS vai VAS jaukteņi, tie suņi iet saimniekam pie kājas arī bez pavadas un bez problēmām ir piesaucami klāt, ja arī sunim ir kārdinājums pienākt iepazīties ar maniem zvēriem. manējie? bez pavadas ne soli nesperam (kaķi mums ir galvenais faktors, ar to vēl cīnāmies), jo skaidri zini, ka atsaucami viņi nebūs (plus vēl bara faktors).
tā ka var tiešām apsvērt kādu no ganu suņiem.

[čība]

Man šķiet dīvaini, ka vairāki raksta, it kā izstādē iepazīties nav labi. Manuprāt, tieši ir labi, redz kā šķirne uzvedas stresainā situācijā. Plus ir iespēja redzēt vairākus eksemplārus kopā un izsecināt kopējas iezīmes. Plus redzēt vairākus saimniekus, uzzināt dažādus viedokļus.
Satiekoties parkā, jūs par suni uzzināsiet vismazāk. Tad jau labāk mājās.

Kā piemēru varu minēt hofavartu. Kā viņš uzvedas izstādē? Normāli. Bet laimīgs viņš nav. Es pat nevaru pateikt - sunim trūkst starojuma vai kaut kā tā. Mans eksemplārs vispār ir suņu un cilvēkmīlis (kā jau jaunam sunēnam pieklājas), viņai izstādes ārpus ringa tīri labi patīk, īpaši ja ir vēl kāds ar ko var paplosīties kādā stūrī - pilna laime Rings nepatīk droši vien tāpēc, ka nesaprot ko tā saimniece tā uzvilkusies
Jā, izstāde ir īstā vieta, kur redzēt vairākus šķirnes pārstāvjus, iepazīties ar saimniekiem, bet tā noteikti nav īstā vieta, kur suni novērtēt. Un ne jau hofavarts ir vienīgā tāda šķirne, kur tu neredzi suņa dabu. Protams, izskatu jā, bet paņemt suni plika izskata dēļ - prāta darbs?
Izstāde ārā noteikti ir citādāka, bet tās, kas notiek telpās - liela daļa suņu ir nelaimīgi.
Mājās hofavarts ir mierīgs, guļ vai uzprasās uz kasīšanu - tā kā viņam pieklājas, tas manuprāt ir liels pluss dzīvokļa sunim un tieši tādēļ principā tika izvēlēta š''i šķirne. Ārā (parkā, jūrmalā, sporta laukumā utt), vislabāk var redzēt hofavarta dabu.

BaibaB, vai tiešām Podhales, Pireneju kalnu suns un leonbergers ir dzīvokļa suņi...? Leonbergers varbūt, bet pa lielam zinu ka divi iepriekšminētie lielākoties mīl dzīvot ārā.

[BaibaB]

čība, nu, iespējams, ka nav gluži dzīvokļa suņi... bet mani, piemēram, tad neatturētu ņemt nevienu no šīm šķirnēm, ja es to patiešām vēlētos. galu galā, tāpēc no rīta un vakarā man ir ieplānota stunda (vasarā vairāk) suņa pastaigai.

[AnitaJ]

BaibaB, vai tiešām Podhales, Pireneju kalnu suns un leonbergers ir dzīvokļa suņi...? Leonbergers varbūt, bet pa lielam zinu ka divi iepriekšminētie lielākoties mīl dzīvot ārā.

Un vēl komandors Tad jau mierīgi var piemest vēl Kaukāzieti un Aziātu arī Man tieši šobrīd viens tāds kāpņu telpā ir ievācies......ārā tagad ejam kārtīgi izpētot apkārtni un trokšņus, vai neveras kādas durvis

[čība]

BaibaB, vai tiešām Podhales, Pireneju kalnu suns un leonbergers ir dzīvokļa suņi...? Leonbergers varbūt, bet pa lielam zinu ka divi iepriekšminētie lielākoties mīl dzīvot ārā.

Un vēl komandors Tad jau mierīgi var piemest vēl Kaukāzieti un Aziātu arī Man tieši šobrīd viens tāds kāpņu telpā ir ievācies......ārā tagad ejam kārtīgi izpētot apkārtni un trokšņus, vai neveras kādas durvis

Es gan godīgi sakot uzskatu, ka jebkurš suns var dzīvot dzīvoklī, ja vien tiek nodrošināti atbilstoši apstākļi, ja nu cilvēka sirds pieder pirenejiem, tad nu neko darīt! Bet ieteikt pireneju suni kā dzīvokļa suni man roka neceļas.

[Rotija]

Man savukārt ir pārliecība,ka ir šķirnes,kuras dzīvoklim neder. Lai vai kādu slodzi sunim nodrošinātu.
Un ne jau fizisko aktivitāšu trūkuma dēļ,bet gan dēļ savas teritorijas neesamības. IMHO.

[maksis]

Man savukārt ir pārliecība,ka ir šķirnes,kuras dzīvoklim neder. Lai vai kādu slodzi sunim nodrošinātu.
Un ne jau fizisko aktivitāšu trūkuma dēļ,bet gan dēļ savas teritorijas neesamības. IMHO.

Atkal jau Es reiz jau rakstīju par Juhanu un viņa atšķirīgo uzvedību dažādos sadzīves apstākļos, kurus viņam nācās iziet - sākot no dzīvokļa, beidzot ar savyu privāto pushektāru. Nekad neieteiktu podhalieti utml. suņus dzīvoklim. Kaut gan slodze viņam nepieciešama daudzreiz mazāka nekā čirneko, piemēram.

[čība]

Man savukārt ir pārliecība,ka ir šķirnes,kuras dzīvoklim neder. Lai vai kādu slodzi sunim nodrošinātu.
Un ne jau fizisko aktivitāšu trūkuma dēļ,bet gan dēļ savas teritorijas neesamības. IMHO.

Atkal jau Es reiz jau rakstīju par Juhanu un viņa atšķirīgo uzvedību dažādos sadzīves apstākļos, kurus viņam nācās iziet - sākot no dzīvokļa, beidzot ar savyu privāto pushektāru. Nekad neieteiktu podhalieti utml. suņus dzīvoklim. Kaut gan slodze viņam nepieciešama daudzreiz mazāka nekā čirneko, piemēram.

Es vienmēr skatos no situācijas, ja esi dzīvojis ar savu, piemēram, pireneju mājā un dzīve spiež pārvākties uz dzīvokli - meklēt jaunas mājas sunim? T.i. no skatu punkta, ka ja ļoti ļoti vajag, tad nu var dzīvot dzīvoklī.

[BaibaB]

Un vēl komandors Tad jau mierīgi var piemest vēl Kaukāzieti un Aziātu arī Man tieši šobrīd viens tāds kāpņu telpā ir ievācies......ārā tagad ejam kārtīgi izpētot apkārtni un trokšņus, vai neveras kādas durvis

arī neaudzināts taksis vai jorks var terorizēt visu kāpņu telpu. tas ir tikai suņa ne-audzināšanas jautājums.
jā, var diskutēt par tās vai citas šķirnes piemērotību telpām, bet reti kura lielā šķirne tika selekcionēta dzīvošanai telpās. visi kādreiz bija darba suņi, dzīvoja šķūņos, klētīs, pažobelēs, un tikai ar laiku cilvēks viņus iemitināja siltās istabās.

[maksis]

ja ļoti ļoti vajag, tad nu var dzīvot dzīvoklī.

Kā tad - šķirnes izvēlē noteikti strādā faktors "ļoti vajag" nevis 'ļoti gribas".
Ja ļoti vajag un ir tāda situācija, cilvēks ar visu savu suni var iztikt ar sausu maizi un makaroniem. Bet tas nenozīmē, ka kādam šo varētu ieteikt kā pareizu vai visnotaļ pieņemamu barošanas veidu.

[Bafija]

ingaanna

Es skatītos vispirms izstādē un tad jau iepatikušos šķirni pētītu parkā, mājās utt..

Es arī teikšu, ka izstāde (viennozīmīgi LKF rīkotā) tomēr bus īstā vieta, kur vienlaikus parasti var redzēt pat vairākus vienas šķirnes pārstājus, tos salīdzināt un aprunāties arī ar vairākiem saimniekiem.

[AnitaJ]

Un vēl komandors Tad jau mierīgi var piemest vēl Kaukāzieti un Aziātu arī Man tieši šobrīd viens tāds kāpņu telpā ir ievācies......ārā tagad ejam kārtīgi izpētot apkārtni un trokšņus, vai neveras kādas durvis

arī neaudzināts taksis vai jorks var terorizēt visu kāpņu telpu. tas ir tikai suņa ne-audzināšanas jautājums.
jā, var diskutēt par tās vai citas šķirnes piemērotību telpām, bet reti kura lielā šķirne tika selekcionēta dzīvošanai telpās. visi kādreiz bija darba suņi, dzīvoja šķūņos, klētīs, pažobelēs, un tikai ar laiku cilvēks viņus iemitināja siltās istabās.

Es nu gan neteiktu, ka neaudzinātu taksi un jorku var likt vienā svaru kategorijā ar agresīvu aziātu, kurš rēkdams izrāda vēlmi mesties virsū ne tikai citiem suņiem, bet arī cilvēkiem (biju lieciniece, ka vienu šādu vēlmi viņam arī izdevās realizēt).......mājā, kurā starp citu dzīvo arī mazi bērni. Neuzskatu par normālu situāciju, ja cilvēki ir spiesti skriet ārā no treptelpas, lai palaistu iziet ārā cilvēku ar tādu suni, vai skriešus mesties uz otru ielas pusi......tad atliek vienīgi stāvēt un cerēt, ka arī šoreiz saimniekam izdosies viņu noturēt. Uz aizrādījumiem, ka tā nav normāla situācija, seko atbilde, ka nu jā, viņš ir ļoti agresīvs tāpēc, ka esot sargs.........atvainojiet, manā skatījumā tas nav sargs, bet psihiski nelīdzsvarots suns, kuru nedrīkst atvest dzīvot daudzdzīvokļu mājā tikai tāpēc, ka cilvēkiem pamainījušies apstākļi.
Tāpēc pilnībā pievienojos makša un rotijas viedoklim