palīdziet izvēlēties sugu

[ingaanna]

Man gan joprojām ir pagrūti saprast, ko īsti vēlas tēmas aizsācējs.
No mana viedokļa, ja jau piedāvājam podhalieti un leonbergeru, tad arī bernietis skaisti iederas - pietiekoši liels un iespaidīgs suns, kas sagaida atnācēju ar pazemu rējienu. Mierīgi var diennakts lielāko daļu uzturēties ārā. Ļoti labi sapratīsies ar visiem mājiniekiem, bērnus un citus sīkdzīvniekus ieskaitot
Un tādas šķirnes var vēl piemeklēt. Vnk jāzin, kas īsti ir prioritāri! Sargāt- cik ļoti? Būt draudzīgam ar bērnu - kas ar to domāts? ļaut plēst sev ausis? Saimnieki pa dienu strādā - nu te nu gandrīz visi strādā! Bet cik laika veltīs sunim? Var jau arī nestrādāt un būt mājās, bet ar suni nerunāt 24 h diennaktī.
Ir sajūta, ka cilvēki vēl paši nav īsti sapratuši, ko grib. Kad sapratīs - tad viss būs!

[kaija]

Tagad, kā reiz brīvdienās ir izstāde Ķipsalā, varbūt ir vērts uz to aiziet.

[Andrushka]

Tagad, kā reiz brīvdienās ir izstāde Ķipsalā, varbūt ir vērts uz to aiziet.

Un...?

[ingaanna]

Tagad, kā reiz brīvdienās ir izstāde Ķipsalā, varbūt ir vērts uz to aiziet.

Un...?

tiešām,ko tieši? Veselības pārbaudes neizgājušu da ar jebko sapārotu suņu bērnus
Esmu trāpījusi vetklīnikā uzreiz pēc "pūkainajām dienām", kad tur sēž rinda ar "pūkainiem"kucēniem, kuriem ir "kaut kas ne tā " ar acīm, vēderu, kājām utt. Ārsti mierīgi rausta plecus - tā ir katru gadu pēs šīs skaistās izstādes

[karbis]

tā! esmu atpakaļ
paldies gan par daudzajiem padomiem, gan arī kritiku.
Te virmo doma, ka es nezinot īsti ko gribot. Tad nu tā padomājot par un apkārt - vajag kādu, kas ir uz vietas mājās visu/gandrīz visu laiku, lai visādi dīkdieņi un tamlīdzīgi elementi nesadomātu ienākt un apskatīt vai nav kas paņemams.
Ne jau pret nopietnajiem zagļiem - tur ir veidi kā apiet jebkuru suni. Un nav man mājās ne zelta stieņu, ne kristāla servīžu, arī māja no skata nav nekāda pils . Vislabāk derētu ome/opis, kas tur sēdētu un skatītos TV, bet nedz viņi ir pieejami, nedz viņiem ir vieta, jo māja maza, kā jau teicu, kur sunim pat vietas speciālas nav. Apsardze? Ja viņu pults nav kaut kur blakus, tad no viņas tik vien jēgas, kā morāls mierinājums pašam. Sīkais zaglēns fiksi paķers ko gribēs un apsargi atbrauks konstatēt faktu
Un ir, kā jau teicu sākumā, meita, kurai vajag sunīti (viņai vislabāk patīkot takši... ) . Arī pašiem noderētu kāds dīkdienības mazinātājs un aktivitāšu uzturētājs. Un par to, ka mums visiem patīk suņi, jautājumu nav. Principā tik vien ir kā šaubas vai tas suns būs laimīgs pie dotajiem apstākļiem. Bet palasot citu pieredzes, rādās, ka nav tik traki. Un jā - par kucēm, arī ir tieši ši doma, ka kuces parasti ir mierīgākas,piedodošākas un vispār vieglāk audzināmas utt, nekā tās pašas šķirnes stiprais dzimums

vēl jau tik domājam, karstu nestrebsim protams

[OrlandoSeaHorse]

Un jā - par kucēm, arī ir tieši ši doma, ka kuces parasti ir mierīgākas,piedodošākas un vispār vieglāk audzināmas utt, nekā tās pašas šķirnes stiprais dzimums

Ko nevar ar varu, to paņemšu ar viltu - tādas ir kuces. Un neatlaidīgākas. Puikas ir daudz tiešāki, pat aizkustinoši naivāki. Tiem tomēr vieglāk iemācīt, ka nevar nozīmē nevar.

[čība]

[quote="OrlandoSeaHorseKo nevar ar varu, to paņemšu ar viltu - tādas ir kuces. Un neatlaidīgākas. Puikas ir daudz tiešāki, pat aizkustinoši naivāki. Tiem tomēr vieglāk iemācīt, ka nevar nozīmē nevar.[/quote]



Mums ir visas kuces, visas zina, ko nedrīkst... un tomēr zināt nav darīt. Ja puika grib savu, tad viņš ies taisnā līnijā un ja nedabūs, tad apstāsies. Kuces pamēģinās vēl 35 citus variantus un ja tad neizdosies... mēģinās izštukot 36. variantu

[Eklēriņš]

Ko nevar ar varu, to paņemšu ar viltu - tādas ir kuces. Un neatlaidīgākas. Puikas ir daudz tiešāki, pat aizkustinoši naivāki. Tiem tomēr vieglāk iemācīt, ka nevar nozīmē nevar.

Zelta vārdi! Piekrītu par visiem 100%!

[gilroy]

karbis, man ir viens ieteikums. Privātmāja, dārzs, darbs, bērns... Well, sunim tiešām ir jāizbrīvē speciāls laiks. Pieņemsim, ka jūsu kucēns piedzims 1.maijā. pēc diviem mēnešiem vedīsiet mājās. Tātad 1.jūlijs. vasara - tas ir forši, dārzs jāravē, jālaista, vakari gari - kucēnam laiks tiešām atradīsies. Bet kas notiks tad, kad nāks novembris, decembris? Vakari tumši, vakariņas jātaisa, māja jākurina, bērns jāliek gulēt, un ārā auksts, pretīgs laiks, ledaini dubļi, slapjš sniegs.... Kas uzvarēs? Suns vai TV? Tā, pavisam nopietni?

Tur ārā tupēs pēc uzmanības noilgojies joprojām KUCĒNS, kuram nepietiks ar galvas paglaudīšanu un bļodas nolikšanu. Viņam vajadzēs viņa saimniekus, baru, bet ...

Tāpēc, ņemot vērā ikviena cilvēka iedzimto slinkumu, es tiešām pārdomātu opciju "āra suns". Māja ir maza, bet tā ir māja. Sunim nevajag milzu platības, kur futbolu uzspēlēt, pietiek, ja ir kur bļodu nolikt un pagulēt. Skriešanai ir dārzs un pastaigas. Ko tas dotu? To, ka aukstos ziemas vakaros un riebīgos rītos jums nevajadzētu cīnīties ne ar sevi, ne suni. Suns varētu mierīgi turpināt socializāciju, mācīties un justies savam baram piederīgs tajā laikā, kad gatavosiet vakariņas, kurināsiet katlu, liksiet bērnu gulēt vai skatīsieties TV. Suns būs jums blakus jūsu ikdienā. Un tā ir daudz lielāka garantija, ka izaugs labs sargs un draugs. Aizņemtiem cilvēkiem tiešām ir grūti atrast speciālo laiku sunim, bet āra sunim laiku ir vēl grūtāk.

Es tiešām ieteiktu padomāt par vidēja izmēra suni, kas būtu piemērots dzīvei mājās, uzsvaru liekot uz suni, kas piemērots bērnam. Neko pārāk mazu, vidēju, ar ļoti stabilu psihi un ne pārāk lielu enerģijas līmeni.

[Demiana]

Gilroy, te laikam jārunā par cilvēku, cik ļoti suni uztver kā suni. Ir taču cilvēki kuriem tas suns no privātmājas teritorijas ārā netiek NEKAD, labi ja vēl pie ķēdes nesēž.
No pieredzes. Ievācoties mūsu ciematā, kad bija uzceltas tik vien ka 15-20 mājas (pašlaik jau 60) varēju novērot cilvēku attieksmi pret suņiem. Pārsvarā visi tika ņemti kā kucēni, tiem, kuriem bija biezāks maks un bija jau žogs, protams suņi tika pie āras radināti un tagad viņi arvien tur dzīvo. Iežogotie ārā dzīvojošie no 10 suņiem, tik 2 redzami regulāri pastaigājamies ar saimniekiem. Pārējie tiek ārā ļoti reti, saimnieku slinkums, nevēlēšanās utt. Praktiski katrā mājā ir mazi bērni no 2-8 gadiem, cik skatos normāli sadzīvo ar savējiem, protams katrā sētā neesmu ielīdusi un nezinu cik ļoti suns satiek ar bērnu, jo lielākā daļa suņu ir savos voljēros uz laiku kad bērni palaisti brīvībā savā pagalmā!
Tiem, kuriem kucēns ir izaudzis mājās un tikai vēlāk ticis pie savas nožogotās teritorijas tā arī ir palicis mājās iemītnieks , protams var visu dienu pa pļavu ņemties, bet bez cilvēka uzmanības vairs nespēj
Es pati no kategorijas kas ļoti pārdomāja kas un kā būs, tad, kad mājai tik pamati bija uztaisīti sīki saplānoju sava suņa dzīvi. Speciāli iegādājos suni pirms pārvākšanās uz māju, izrēķināju ka jāņem suns vēl Rīga dzīvojot 32m2, lai paspētu pirms pārcelšanās viņu izskolot, socializēt. Pagāja aptuveni gads. Pārvācoties uz māju, žoga nebija, suns dzīvoja mājā kopā ar mums 1 gadu, pat tad, kad parādījās žogs, man bija 101 iemesls kāpēc suns nedrīkst dzīvot ārā līdz pat šodienai. Nākās gan ļoti regulāri taisnoties vīra priekšā, bet es zinu ka es nespētu viņu "izmest".
Viņa pati nemaz negrib pa āru viena dzīvoties, ok, kad bērni ārā skraida un paši laukā esam, vai pat kad kaķis ir sētā suns mājās neprasās, bet tiklīdz paliek viena un paliek garlaicīgi tā viss, stāv pie stiklotām durvīm ar tāāāādu sejas izteiksmi + vēl iemācījusies no kaķenes prasīties iegšā, uzlēcot uz durvīm un skrāpē vai sit pa stiklu ar ķepu.

[Demiana]

Māja ir maza, bet tā ir māja. Sunim nevajag milzu platības, kur futbolu uzspēlēt, pietiek, ja ir kur bļodu nolikt un pagulēt. Skriešanai ir dārzs un pastaigas.

Man ar 1 stāva platība nav liela, tik vien kā 64m2, nav jau visiem te mājas 1 stāvi pa 400m2, visi salieņ, nav nevienam no mums ārā jānakšņo
neticu ka Jums būtu mājas 1 stāvs 25m2 lai nespetu visi salīst

[gilroy]

te laikam jārunā par cilvēku, cik ļoti suni uztver kā suni. Ir taču cilvēki kuriem tas suns no privātmājas teritorijas ārā netiek NEKAD, labi ja vēl pie ķēdes nesēž.

Autora situācijā es pieņemu, ka ir viens noteicošais faktors - bērns. 5 gadi - tas nav maz, bet nav arī daudz. Tas nozīmē, ka bērnam ir jāiemāca spēlēties ar suni, un sunim - ar bērnu. Neuzskatu, ka jēga ņemt suni, kas jātur voljērā, kamēr bērni spēlējas pagalmā, lai cik labs sargsuns nebūtu, un visu laiku jātrīc bailēs, ka tik neizsprūk un nesplosa bērnu. Ja kāds nāks pakaļ briljanitiem, tāpat paņems, 10 kaukāzieši to māju nenosargās, bet bērns būs suņa ikdiena. Lai padarītu dzīvi mierīgāku - socializācija, apmācība un vēlreiz socializācija, sargāšanu atstājot tālu aizmugurē. Riet suns tāpat ries, un vairāk jau reāli neko nevajag. Bomži tiešām neriskē nolasīt suņu metāla dzeramās bļodiņas, pat ja tas ir tikai kāds sīks mazsunītiis.

Līdz ar to arī tas mans uzstādījums. Bērns un nesocializēts "āra suns" nekad nav laba kombinācija, pārāk daudz risku. Tā kā autors pauda, ka apzinās savas ierobežotās laika rezerves sunim, tad manuprāt, vienīgais risinājums ir samērīgs isatbas suns no vecākiem ar stabilu psihi un bez agresijas + apmācība.

PS. Par to platību sunim - nu, man nav mazs suns, es pat atļaušos teikt, visai liels, kurš augot izplosījās pa lauku plašumiem, un arī tagad Rīgas dzīvoklī vietas ir vairāk kā vienam otram privātmājā, bet vienalga - suns aizņem tikai to vienu vienīgo kvadrātmetru, uz kura atrodos es
Un par to sargu.... Nu, viņa pat nerej, kad pie durvīm zvana, bet vakaros varam pastaigāties droši - neviens nav riskējis man šķiltavas paprasīt, lielais vairums parasti pāriet ielas otrā pusē

[Sisija]

gilroy, .

[karbis]

jā, es arī par šo domāju - ja tagad ņem suni, pieņemsim jau pāris mēnešus vecu, vinam tak pirmos mēnešus vajadzēs daudz vairāk laika un uzmanības nekā pēc tam, kad pieaugs.
Man liekas galīgi nebūs labi, ja tā uzreiz tādu mazu un tikko paņemtu atstās vienu uz visu dienu, vienalga - iekšā vai ārā. Pa vasaru meita dzīvosies pa mājām visu laiku kopā ar vecomammu - tad nu man liekas tagad būtu piemērotākais brīdis ņemt to suni. Kā vispār ir ar kucēnu augšanu un šitāda režīma pieradināšanu, kad visu dienu vienam mājās jāsēž?
Un par to istabas suņa variantu - vai gilroy domā tādu, kas istabā arī sēdētu vienmēr kad neesmu mājās? Jeb tikai pa naktīm? Jeb: pa dienu viens pats ārā, pa naktīm kopā ar mums iekšā? Un kādas šķirnes būtu šādam variantam piemērotākas? Man ir tiešām maza māja - 60m2..

[silverequs]

Mums LV tās ziemas ir pamaz, tāpēc īsspalvainie ir tīri labi ģimes draugi, bet lielie molosi, manuprāt ir ļoti labs variants, piemēram, Mastino Neapoletano vai Bordo dogs, vai Bulmastifs suņi, kas mīl bērnus, salīdzinoši daudz mazāk kustības prasoši, izskatās ļoti respektabli. Protams, apmācība konsekventa, bet ja ņem no labas audzētavas, tad problēmām nevajadzētu rasties.

[Demiana]

Man ir tiešām maza māja - 60m2..

Normāls platums, sunim tik 1.5m2 vajadzīgs, mēs pašlaik 2 bērni un 2 pieaugušie šādā platībā esam, jo otrais stāvs nav izremontēts dzīvošanai, ja neņemsi gluži sanbernāru vai kaukāzieti tad jebkurš izmērs derēs.

šī tēma līdzīga un var paturpināt viewtopic.php?f=6&t=919

[Creme de la Creme]

Nu 60 kvm jau nav nemaz tik maza māja! Mums kādi 10 vairāk, bet pietiek vietas 5 suņiem, pašiem (ar bērnu) un vēl kucēniem (kaķis dzīvo neizremontētajā otrajā stāvā). Galvenais lai suņiem ir gana daudz vietas ārā (un lai viņi gana daudz laika tur pavada). Protams - mani 5 nav tik lieli kā dažam viens, bet tomēr...

[emy]

man pašai divi mazi suņi un abi dzīvoklī. Es arī droši vien nenoturētos pie principa, ka suns dzīvos tikai ārā, bet... Tās ir manas subjektīvās sajūtas, jo es zinu ļoti labus piemērus, kad suņi ir tikai āra suņi. Manai labākajai draudzenei ir divi suņi - VAS un bernietis. Abi ņemti kucēni, bet ap 4 mēnešus veci. Nevienu nakti no paša sākuma netika ņemti iekšā. Vienu pat paņēma ziemas sākumā un saimnieki pa dienu bija prom kādas stundas 8-9 un man toreiz šķita galīgi vaī... Bet - viss labi. Mazais suns gulēja ar vecāko vienā būdā un vecākajam virsū un bija ok. Tika jau novērots, kā būs, kā uzvedīsies, kā izskatās, cik priecīgs. Izrādījās - viss labi Abi suņi dzīvo tikai ārā. Abiem ir katram sava kvalitatīva būda. dzīvojas pa visu dārzu (kopā zemes pleķis ir 1200 kv.m) Dažreiz tiek ielikti voljērā (kad daudz ciemiņu dārzā u taml.) Apmēram reizi nedēļā iziet garajās pastaigās uz mežu. Suņi laimīgi. Akots skaists. Ar bērnu sadzīvo lieliski un visi dauzās pa dārzu. Sarga funkciju pilda noteikti, jo negribētos līst bez saimnieka klātbūtnes sētā. Ziemā, kad bija ļoti, ļoti aukstais laiks - tad naktīs tika ielaisti mājā nakšņot. Ja sākumā var izturēt un neielaist kucēnu iekšā, tad vēlāk viņi paši nemaz neraujās dzīvot mājā - karsti viņiem. Varbūt forši tas, ka divi - nav vientulīgi
Otrs piemērs, ko zinu ir ņūfs, kas visu mūžu nodzīvoja tikai ārā. Saimnieki pat aicināja aukstākās dienās iekšā. Viņa ienāca un jau pēc 10 min sēdēja pie durvīm un pūta un elsa. tas pats - karsti. Akots "āra suņiem" ļoti atšķiras. Daudz biezāks tas kažociņš. "Āra" un "istabas" VAS ir vizuāli stipri atšķirīgi. Otrais šķiet tāds plāns un noķemmēts
Katrā gadījumā man šķiet, ka sunim laukā pa sētu dzīvoties, kamēr saimnieks ir darbā ir interesantāk, nekā gulēt, piemēram, vannasistabā, koridorī vai citā norobežotā telpā vai pat vēl ļaunāk (manā uztverē) būrī.
Un vēl varu salīdzināt to, ka vienai manai draudzenei ir divi pavisam lielie suņi, kas ir "istabas" un iziet ārā dārzā parieties. Otrai , kā jau rakstīju divi "āra" suņi . Tās smilšu kaudzes un tīrības jautājums arī ir gaumes lieta. Vienkārši, kas kuram prioritāte, kas kuram ērtāk un kāds nu kuram raksturs un izturība Te droši vien arī jautājums par to, vai suns ir cilvēciskots un ir "bērns" vai arī suns ir suns.

[kaija]

Tagad, kā reiz brīvdienās ir izstāde Ķipsalā, varbūt ir vērts uz to aiziet.

Un...?

Kas es kko galīgi aplamu ieteicu? Ja cilvēks nezin ko grib, tad vismaz vizuāli lai apskatās kas patīk un tad jau tālāk uzdod jautājumus. Es taču nerakstīju, ka tā ir vieta, kur jāpērk suns.
Mani radi tur nopirka galīgu slimu kaķi.

[Andrushka]

Nu ja garspalvaina suņa (pēc standarta) saimnieks interesentam par šķirni atbild, ka spalva nav izaugusi, jo nesen bija ziema , tad laikam labāk uz turieni nesūtīt nevienu