wolf-eyes wrote:Var jau protams būt, ka cilvēkam gribas to, kas šobrīd modē,
bet nedomāju, ka tas ir kas slikts, ka cilvēkam patīk dažādas šķirnes,
man arī patīk neatkarīgie haskiji, jo tie ir labākie kamanu suņi manā uztverē.
tāpat man patīk VAS, īru vilku suns, kas ir pilnīgi pretēji, tāpat milzīgā īru vilka pretstats- sīkais toiterjers, punduršpics.
Patīk gan dažādi pēc izskata, gan pēc funkcijas un rakstura.
Neviens jau nesaka- man patīk tikai intraverti cilvēki, tādēļ "nedraudzējos" ar ekstravertiem. Mums taču draugos ir dažādi cilvēki, ne?
Līdzīgi arī ar suņiem! Manuprāt pilnīgi mierīgi var patikt vienam cilvēkam visdažādākie suņi.
Kaut kur bija diskusija par tiem "nabaga" cilvēkiem,kuriem nav vienas mīļākās šķirnes, un kuri nevar izlemt starp ļoti daudzām.
Ja man būtu laiks un iespējas, tad man būtu pilna māja ar pilnīgi atšķirīgu raksturu un lielumu suņiem.
Linda B. wrote:Te nu gan es tev nepiekritīšu!Pēc izskata varbūt var arī patikt dažādi suņi,bet pēc rakstura nu nekādi nevar derēt,kad lēnais mopsis,gan aktīvais pinčers!Nu nekad man nederētu mopsis vai kāds angļu buldogs!Pēc skata,jā-smuki,bet tikai citam pie pavadas.Tā pat ar haskiju,jā,smuks,bet sev es tādu suni nekad negribētu.
wolf-eyes wrote:Linda B. wrote:Te nu gan es tev nepiekritīšu!Pēc izskata varbūt var arī patikt dažādi suņi,bet pēc rakstura nu nekādi nevar derēt,kad lēnais mopsis,gan aktīvais pinčers!Nu nekad man nederētu mopsis vai kāds angļu buldogs!Pēc skata,jā-smuki,bet tikai citam pie pavadas.Tā pat ar haskiju,jā,smuks,bet sev es tādu suni nekad negribētu.
Bet redzi, te ir mans viedoklis un Tavs, neviens jau nav pareizāks par otru. Vienkārši ir cilvēki, kuri var izprast un sadzīvot ar tikai vienas šķirnes suni vai suņiem, līdzīgu šķirņu suņiem (es te domāju raksturu) , bet citi var turēt mājās arī atšķirīgus suņus.
Tas, kas ir haskijā, nav VAS, un tas, kas ir toiterjeriņā, nav abos iepriekšminētajos, bet man visi patīk un visus es gribētu. Jo katrā ir kaut kas, kas man ļoti patīk.
Haskiji kamanu vilkšanai, VAS kā uzticamības etalons, kuru viegli apmācīt, toiterjerīts mazs un dzīvīgs, tajā pašā laikā trausls, ko var paņemt visur viegli līdzi.
Nē, varbūt es kļūdos un vienkārši neesmu atradusi šķirni, kas iemieso visu manu vēlmju piepildījumu, lai gan es domāju, ka ir gadījumi, kad tas nav iespējams. Tādēļ jau ir dažādas šķirnes un neviens neliedz turēt mājās dažādas škirnes.
Un man tiešām vienlīdz patīk atšķirīga rakstura suņi, pie kam, ja viņi aizņem dažādas nišas, tas nenozīmē, ka es pret kādu izturos netaisni (piemēram toiterheriņu ņemu līdzi, bet haskiji paliek mājās)
Bet arī pretjautājumā "Vai par raksturiem šīm šķirnēm interesējusies esi?" nebija nekas tāds, ka pēkšņi jāsāk mest pretī "neesmu tik neaptēsta", "šeit ir vēlme pakasīties ", "nerakstīt savus spriedelējumus", uzreiz dzēst visu... Ja tev kāda šķirne, vai vairākas šķirnes interesē, un ir vienalga, ar kuru sākt iegādāties, kas par problēmu to tā arī pateikt? Turklāt savākt un uzturēt kaut vai visus nosauktos mazsuņus noteikti ir vieglāk, nekā Wolf-eyes minētos lielgabarīta variantus. Bet wolf-eyes var pamatot, kāpēc patīk šādi suņi, bet pircējs (vai "aprūpē ņēmējs") to nevar? Laikam jau tēmas autore tiešām ir prom, tomēr būtu interesanti uzzināt, kas tieši jāsaprot ar vārdiem "ņemt aprūpē" suni. Kurš tādā gadījumā ir likumīgais īpašnieks? Kurš pieņem lēmumus par izstādēm, pārošanu (jauktenim izstādes atkrīt, bet pārot jau neviens nevar aizliegt), kurš atbild par suņa sastrādātām palaidnībām (liela suņa gadījumā tas var būt ne pa jokam)? Ir tāds suņa aprūpes līgums?ego wrote:Es arī uzskatu, ka cilvēka uzdotajā jautājumā nebija nekas tāds "īpašs".
Users browsing this forum: No registered users and 3 guests