Rudais angļu kokerspaniels - jā vai nē.

[inka]

Saprotu, ka tas ir liels lēmums, tādēļ vēlētos uzklausīt kādu padomu pirms vispār nopietni apsvērt. Jo rudais angļu kokerspaniels vizuāli man patīk jau gadiem, bet tā nopietni par to neko vairāk nezinu. Aptuveni 60 m2 dzīvoklī dzīvoju es un 6 gadīgs puika. Skaņas izolācija mājā nav ideāla. Protams, ka siltajā sezonā sunim tiktu arī lauki un plašumi, bet ziemā... nja. Cik ilgi suni drīkst atstāt vienu, vai kokerspanieli ir lieli rējēji, vai 60 m2 nav daudz par maz, vai tie aiz sevis atstāj daudz spalvu, kur tos Latvijā var iegādāties un, ja man nevajag smalku izstāžu suni, vai tas varētu maksāt lētāk ... ai, tik daudz jautājumu.

[pixy]

Tā kā šībrīža kokerspanielisti te ienāk diezgan reti, es mazliet atbildēšu. Lai nebūtu galīgi no malas - man kādreiz bija balti ruda angļu kokermeitene . Pirmais - NEKAD neizvēlies suni pēc izskata. Jo jāsadzīvo Tev būs ar raksturu... Tavi jautājumi ir loģiski, bet daudz atbilžu vari atrast, vienkārši izurbjoties cauri šim forumam - visvairāk audzināšanas sadaļai. Izlasi visu, ko vari atrast un tad uzdod jautājumus sev - vai Tev pietiks laika, pacietības un būs vēlme ar to visu nodarboties? Un vai tiešām kokeris ir tas uzstādījums, ko Tev gribas redzēt sev blakus 10 un vairāk gadus. Ja Tavas atbildes ir "jā", tad dodies tālāk un saproti jau precīzāk, ko vēlies. LKF ir spanielu klubs, tur vari iegūt konkrētāku informāciju, var jau būt, ka kāds no kokeristiem arī te parādīsies, vari pieteikties Angļu kokeru sadaļā pie Suņu šķirnēm.

Cik ilgi suni drīkst atstāt vienu, vai kokerspanieli ir lieli rējēji, vai 60 m2 nav daudz par maz, vai tie aiz sevis atstāj daudz spalvu, kur tos Latvijā var iegādāties un, ja man nevajag smalku izstāžu suni, vai tas varētu maksāt lētāk ... ai, tik daudz jautājumu.

Īsi - pieaudzis suns var nečurāt līdz 12h, bet, tas nedrīkst būt regulāri. Normāls darba laiks - tas ir ok, ja pirms un pēc tam nodrošini kārtīgu fizisko un vēl labāk arī garīgo slodzi. Par riešanu tas pats - ja suns būs piekusis, gulēs un gaidīs. Vēl labāk, ja būs arī skolots. Spalvas varētu būt - man baltas spalvas bija pilnīgi visur. Spalvu mešanas sezonās vairāk, citreiz mazāk, bet tā, ka nebūtu - tā nebija. Jāķemmē daudz un dikti, jāmāca, lai to atļauj, jāgriež spalva ķepām, jāgriež nagi - tas viss jāiemāca un jāiemācās. Par pārējo - jau teicu, griezies spanielu klubā, man liekas, ka kaut kad drīzumā būs arī FCI 8.grupas izstāde (paskaties izstāžu sadaļā), arī tur vari satikt saimniekus un suņus un aprunāties - noteikti iesaku to izdarīt dzīvajā un ne tikai izstāžu atmosfērā, bet arī sarunāt randiņu un pavērot suņus ikdienā .

[OrlandoSeaHorse]

Par spanieliem saka, ka tie "ausīm jautri plīvojot, sakož vairāk cilvēku nekā pitbulli". Kodiens gan nav mirstamais, bet regulāra ieķeršana 6 gadīgam bērnam sajūsmu ar neizraisīs. Tas ir ne tikai smuks bučmūlītis, bet arī medību suns, viņam vajag aktivitātes un apmācību. Iespējams, ka tie 3 spanieli, ko es kādreiz pazinu, nebija "pareizie", bet man iespaids radās, ka paldies dievam tāds mazs. Diezgan nešpetni bija. Un spalva kārtīgi jākopj, citādi ātri būs pēc vecas grīdlupatas.
Vizuāli, protams, viņi ir ļoti skaisti.

[pixy]

Kodiens gan nav mirstamais, bet regulāra ieķeršana 6 gadīgam bērnam sajūsmu ar neizraisīs.

Mana arī bija diezgan neganta - BET - tikai pret svešiem. Savējiem - nekad . Toties viņas māsa bija absolūts bučmūlītis, kas nešķiroja savējos no ciemiņiem. Šobrīd, cik es saprotu, pie šī jautājuma tiek rūpīgi strādāts, jo ne tikai kokeriem, bet visiem spanieliem pārmēru sākusi līst ārā agresijas problēma. Tā, ka izvēloties arī tam jāpievērš liela uzmanība - vai senčiem nepiemīt pārāk liela dūša .

[brex]

man ir bijusi tuvaka saskare ar vienu kuci, kas bija smuka bez gala, bet nu nacas iemidzinat - nejauks raksturs+miksta audzinasana noveda pie kosanas saimniecei.

par kopsanu - spalva un dubli visur - no skaistas spalvas uz kajam un ausim mitraja sezona smiltis bira visu laiku. spalva jakemme, citadi iemetas briesmigi voiloki, kurus var tikai izcirpt

iesaku kluba izstadi, parunat ar saimniekiem, iepazit dzive un briva daba, tad ari pasam bus vairak skaidrs, vai tas ir ISTAIS

[čība]

Šobrīd, cik es saprotu, pie šī jautājuma tiek rūpīgi strādāts, jo ne tikai kokeriem, bet visiem spanieliem pārmēru sākusi līst ārā agresijas problēma. Tā, ka izvēloties arī tam jāpievērš liela uzmanība - vai senčiem nepiemīt pārāk liela dūša .

Saucas "rage syndrome", ja domājam vienu un to pašu. Es saprotu, ka tā bezmaz ir "prāta aptumšošanās".

Noteikti ir materiāli arī citās valodās, latviski gan neko neesmu lasījusi. Bet iespējams tēma, ko papētīt.
http://en.wikipedia.org/wiki/Rage_syndrome

[Maruta]

ja jau patīk rudais angļu kokerspaniels,pievienojoties iepriekš izteiktajam par to nešpetno raksturu,grūtībām ar spalvas un ausu kopšanu,iesaku padomāt par sarkano īru seteru,kas vizuāli līdzinās kokeram,taču ir izcili mīlīgs ,nav problēmu ar ausīm,spalvu,raksturu un veselību,dzīvoklī nerej,draudzīgs ar bērniem un visiem apkārtējiem. Aprīļa beigās dzims superīgi kucēni,par kuru raksturu un veselību esmu droša nu jau 9.paaudzē (mani pirmie seteri uzauga dzīvoklī pilsētas centrā līdzīgā režīmā,kā tiek piedāvāts,nekādu problēmu nebija,nodzīvoja garu un laimīgu mūžu).
P.s. neesmu konkrētā metiena audzētāja,tikai pāra ''piemeklētāja''

[pixy]

Nu tā, kolektīvi sabaidījām cilvēku . Nu nav tak tik traki ar tiem kokeriem, ja patīk ķemmēt suņus, tad tas drīzāk ir prieks un vēl viena kopēja nodarbe ar suni, kamēr to kažociņu saved kārtībā. Tāpat noteikti var atrast metienus ar stabilu psihi līdz 9.augumam, vienkārši nedrīkst ķert pirmo, kas pēc izskata iepatīkas. Un vispār jau spanieli ir bezgala mīksti, mīļi un jautri radījumi . inka, ja Tava interesne ir nopietna, nenobīsties no tā, ko mēs te sastāstījām, tikai liec aiz auss savos tālākos meklējumos .
Čība, cik zinu, ir gan šis, gan arī vienkārša nejauka kašķēšanās vēlme... Bet tas NAV šķirnes uzstādījums, tā, ka nekādā gadījumā nevajag vienkārši pārvilkt svītru un norakstīt šos suņus pilnībā...

[Kriste]

Vispār jau nav tik traki... Jā, ir dzirdētas problēmas ar kokeriem (un vispār man nepatīk, ka kokeru apzīmē ar spanielu, jo spaniels tomēr ir plašs apzīmējums, un teikt, "Par spanieliem saka, ka tie "ausīm jautri plīvojot, sakož vairāk cilvēku nekā pitbulli" " ir pilnīgi un galīgi nekorekti, jo pārējām spanielu šķirnēm tādu problēmu nav!!!), bet izvēloties kokeru, var atrast labas audzētavas bez dotajām problēmām... šis aspekts ir jāņem vērā, bet tas nenozīmē, ka visi kokeri ir ar tādām nosliecēm.
Diemžēl spanielu izstāde jau garām, bet noteikti iesaku sazināties ar esošajām kokeru audzētavām par plānotajiem metieniem....
Un man atkal jautājums pazinējiem, vai tiešām ar kokeru spalvu ir tik traki?! Man jau liekas, ka manam springeram arī ir gana grezna spalva, bet es varu mēnesi neķemmēt un nekas traks nebūs....

[čība]

Čība, cik zinu, ir gan šis, gan arī vienkārša nejauka kašķēšanās vēlme... Bet tas NAV šķirnes uzstādījums, tā, ka nekādā gadījumā nevajag vienkārši pārvilkt svītru un norakstīt šos suņus pilnībā...

Labās lietas parasti pastāsta audzētāji un īpašnieki, jābūt arī kādam, kurš pavelk deķi uz otru pusi. Diemžēl ir maz audzētāju, kuri runā par reālām problēmām

Nu, ja ļoti gribas, tad var atrast kaut ko katrā šķirnē, kā dēļ tā būtu jānoraksta Katram savi tarakāni. Vienkārši tā ir lieta uz ko skatīties. Neesmu ļoti padziļināti pētījusi, bet izskatās, ka tas saistīs ar iedzimtību, līdz ar to, no tā ir iespējams izvairīties.

Dzīvē man tieši par angļu kokeriem ir radies ļoti labs iespaids un tie ir vieni no maniem mīļākajiem spanielveidīgajiem
Man drīzāk šie suņi saistās ar citu problēmu - aptaukošanos. Jo tas ģīmītis... lauž pat viscietākās sirdis un,ja mājās ir vāji cilvēki, būs grūti. Pārējais - ķemmēšana un ausu kopšana, nu nav tas nekas tāds, kas paņemtu ļoti daudz laika un būtu ļoti grūti. Protams, ja suns ir radināts pie kopšanas no mazotnes. Ja suns nav show, tad ar to spalvas kopšanu vēl vienkāršāk. Protams, runa par to, kas kuram ir "daudz un grūti". Es nevaru iedomāties, ka medību sunim ir ļoti problēmātiski kopjama spalva...

[pixy]

Un man atkal jautājums pazinējiem, vai tiešām ar kokeru spalvu ir tik traki?! Man jau liekas, ka manam springeram arī ir gana grezna spalva, bet es varu mēnesi neķemmēt un nekas traks nebūs....

Angļiem jau arī spalva mazliet mazāka, man liekas, vistrakākā ir amerikāņiem. Un man liekas, ka brūnajiem tā spalva ir mazliet cietāka, manai baltajai bija tik zīdaina, ka aizverot acis un iebraucot ar roku "žabo", nevarēja just, vai roka jau skar spalvu vai vēl ne. Es viņu ķemmēju diezgan bieži, bet man tas patiešām patika. Problemātiskās zonas ir kā visiem mīkstsaplvainajiem - paduses, ausu apkakšas. Fantastiska īpašība bija visu netīrumu nobiršana - pat, ja suns pēc pastaigas purvā izskatījās pēc dubļu cūkas, kažokam nožūstot, tas atkal bija mirdzoši balts un zīdains. Nezinu, varbūt var arī mēnesi neķemmēt, tas varētu būt atkarīgs no apstākļiem, kur dzīvo - lai kā neliktos, ka laukos suns nosmērējas vairāk, patiesībā ir otrādi - pilsētā ir sodrēju un citu pilsētas netīrumu ķepīgie putekļi, kas daudz vairāk saķepina un padara suni netīrāku. Katrā ziņā mazgājusi es savu kokerīti tiku dažas reizes viņas mūžā, pēc nosmērēšanās ar eļļu un vēl kaut ko tikpat šaušalīgu. Ikdienā tas nebija nepieciešams.

Man drīzāk šie suņi saistās ar citu problēmu - aptaukošanos.

Tas arī ir noslodzes jautājums, ja sunim nav gana liela fiziskā slodze, tad apetīte patiešām ir ļoti laba un, ja blakus pagadās mīkstas sirdis, resnuma problēma neizbēgama. Jākustās - tieši tāpat kā cilvēkiem...

[Šarlote]

Es arī varu padalīties - man omei bija tāds (tieši ruds)... Nu, cik atceros, pēc rakstura bija diezgan negants. Viņai bija 2 suņi - VAS un šis. Ar VASU man bija ļauts spēlēties, kopā dauzīties, skriet, lēkt, visu... Bet ar kokeru... nē. Gandrīz vai kategorisks. Zinu, ka pāris reižu pašai omei bija arī ieķēris. Nezinu, vai šis ir objektīvs vērtējums... Un tas bija pasen. Suns tolaik bija atvests no Maskavas.

Un resns viņš gan nebija. Nemaz.

[Bafija]

man 4 skolas biedrenēm bija spanieli - divi rudi, viens melns un vienai bija krievu spaniels. Visi bija nejauki, moš krievu tāds mazliet prātīgāks. Atmiņas nav labas, sevišķi domājot par bērnu...
p.s. visi suņi nudien nav vienādi, var būt var atrast arī ar jauku raksturu. Kā jau meitenes minēja, vislabāk sakontaktēt ar audzētājiem.
ss.lv arī tagad piedāvājumā ir LKF kucēni par normālu cenu.

[Rudiite]

Esmu mazliet nokavējusi, bet tomēr, kad runa iet par kokeriem, man ir ar ko padalīties
Arī man pirmā kokermeitene bija rudā krāsā no 90-tajiem gadiem. Viņai bija nedaudz kaprīzs raksturiņš. Kad gulēja miegā un kāds pieskārās- varēja ieķert. Un, ja mēģināja pēc saimnieka domām pelnīti sodīt- tad leca pretī aizstāvēties. Pēc tam esmu tikusi pie raibajiem kokeriem - tādas kaprīzes vairs nav bijušas nevienam. Bez saviem suņiem ļoti daudz kontaktējos ar citiem kokeru saimniekiem un daudzus arī frizēju. Ja vēl 10 gadus atpakaļ bija daži eksemplāri, kuriem pie frizēšanas vajadzēja uzpurni, tad tagad jau tas ir pagājis laiks. . Paldies, par veselo saprātu - tagad vaislas atlasē tiek pievērsta uzmanība suņa raksturam.
Izvēloties kucēnu, katrā metienā tomēr var atrast atšķirīga temperamenta kucēnus. Ja vēlas mierīgu mājas sunīti- noteigti vajag ņemt vismierīgāko, mīlīgāko kucēnu. Pamata raksturs līdz 8 nedēļām jau ir izveidojies. Audzētājs jau var pateikt, kurš kucēns ir aktīvāks, kurš mierīgāks. To var ievērot arī kucēnu apskatē viņu ierastajā vidē. Arī vecāku temperamentam ir liela nozīme.
Ja kokeru regulāri aizved pie friziera, tad nav problēmu. Mājas mīluli griež īsāku, nekā izstāžu zvaigznes. Uz ausīm var uzlikt šallīti, kas pasargā mitrā laikā ausis. Protams, ka pēc pastaigas mitrā laikā, ķepas ir jāslauka vai pat jāizskalo, ja gribat tīru grīdu vai sunīts guļ Jūsu gultā.
Ēšana ir jānormē un jāseko līdzi suņa kondīcijai.
Kokers ir inteliģents suns ar lielu optimisma devu un prieka dzirksti
Lai Jums izdodas