Šarlote wrote:wolf-eyes wrote:
Nedod Dievs nosodītājiem pašiem nonākt tādā vai kādā citā situācijā, kurā sabruksiet. Tā var notikt katram. Un it sevišķi paštaisnajiem!
Redz, jautājums ir par prioritātēm un tikai. Jautājums par to, kādā veidā cilvēks ir gatavs no kaut kā atteikties un no kā - nav. Mans suns ir tas pats, kas bērns. Kaut kādā situācijā taču no citiem ģimenes locekļiem neatsakāmies, ne? Lūk, par to arī ir runa. Un tikai. Un es ESMU bijusi situācijā, kad liekas - zeme ar debesīm griežas kopā, bet viens nav cīnītājs. Jācīnās par savu ģimeni, nevis par sevi pašu.
Jā, par prioritātēm gan pilnīgi piekrītu, tāpat ir arī ar tiem ,kuri saka, ka nav laika tam un tam...laiks ir visu laiku, visu izšķir tikai prioritātes.
Bet es uzskatu, ka paturēt kādu, vai tas būtu nepiemērots cilvēks, ar kuru kopā sabojātos dzīve abiem, vai arī dzīvnieks- tikai tādēļ, lai apliecinātu uzticību, cenšanos, cīņu par savējo- tas nav labākais risinājums visos gadījumos, tikai vairums vai daudzos. Dažreiz ir labāk dot otram iespēju nonākt labākā vietā, apstākļos, uz labāka dzīves ceļa, kā pats spēj dot, pat ja to ir grūti atzīt vai saprast.