Vai mūsu ģimenei der mopsis?

[julika]

Nu jā, akitas tādas nopietnas. Es vispār brīnos, vīrs saka, ka viņam patīk suņi, kas izskatās smieklīgi vai mīlīgi, un tad pēkšņi akita.

Parādīju viņam entlebuhas ganu suni, teica - izskatās, kā normāls suns.

Korgiji, cik saprotu, ir ļoti aktīvi suņi un arī gudri, labi uzvēdas ar bērniem. Amerikāņu lapās bieži raksta, ka viņi ir diezgan skaļi un medz kost aiz kājām. Bet tas laikam no audzināšanas stipri atkarīgs.

[DanaMary]

Julika, tad jau varbūt viņm patiktu arī Bernes ganu suņi. Paskatījos googlē bildes, drusku līdzīgi ir, tikai, bernieši ir lielāki un pūkaināki.

[julika]

Oi, Bernes ganu suns ir kā sapnis no bērnības - liels un pūkains... man jau kolēģis darbā teica - tu bērnībā daudz esi filmu par Bethovenu skatījusies, ja tev tik ļoti patīk šada tipa suņi.

Bet ir daudz "bet" attiecībā uz lielo suni šobrīd, tāpēc arī rādīju tieši entlebuhas ganu suni vīram. Būtu arī viņš pūkains - tad vispār ideāli, lūgtos vīram un solītu visu ko, lai tik paņem.
Korgijs man patīk, laba alternatīva mopsim + nav īsspalvains un vīram patīk, tatād nebūs galīgi vienaldzīgs, man tas ir svarīgi. Domāsim, lasīšu vēl, skatīšos uz cenām.

[julika]

Nu jā, kā jau teicu, vīra teiktais apstiprina manas domas: "Man nav nekādu iebildumu pret entlebuhas ganu suni, bet tad tev jārēķinās, ka man nebūs nekāda prieka par to faktu, ka mums būs šis suns un man vajadzēs vairāk laika, lai saprastu, kā es jūtos dzīvoklī ar suni. Savukārt, korgiji man patīk un tur es jau iepriekš būšu noskaņots pozitīvi".

Vot takie pirogi...
Domāju, ka dzīvokļa īpašnieks arī vieglāk akceptēs mazo suni, nevis vidēji lielu.
Tik tas jautājums ar skaļumu un vai kož kājas paliek aktuāls, jo mums kaimiņos pilna māja ar bērniem

[s_solv]

Jāsazinās ar korgiju īpašniekiem sīkāk uzzinot par raksturu. man zināmie korgiji visi ir brīnišķīgi suņi , Tādi centīgi !! Darba spars apbrīnojams!

[madja]

Tā kā korgijs ir gans,tad , iespējams, kādam tā kājās košana ir mēģinājums savākt "baru" kopā, bet tas noteikti ir audzināšanas jautājums.

Korgiji,kurus man nācies satikt nav bijuši trokšņaini un arī kājās košanu neesmu novērojusi, toties ļoti mīlīgi un prātīgi , iespējams, vīrs nudien varētu novērtēt gudru kompanjonu. (ok,man korgiji šķiet arī ārkārtīgi vizuāli pievilcīgi)

Bet man gribas jautāt - vai tiešām pašai vienalga pavisam,kāda šķirne? Jo man galīgi nesavietojas uz viena plauktiņa mopsis un korgijs, kuru uztveru kā darba šķirni.

[julika]

Nu galīgi vienalga nav, es jau augstāk rakstīju, ka man vairāk patīk lieli suņi. Teiksim, šeit man piedāvāja cvergpinčeru - man viņi neiet pie sirds. Tapat ka šnauceri, takši... Taču korgiji man arī patīk, es par viņiem vnk piemirsu, jo ieciklējos uz mopsi, kad aizgāja runa par mazām šķirnēm.
Nezinu, man uz viena plaukta var savienoties i mopši, i korgiji, i Bernes ganu suns vai ņufs, i kaut kāds labradors vai pat vācu dogs man patīk dažādi suņi, bet ne visi.

Vīrs jau teica, ka grib korgiju

[seila]

Nezinu kā ir ar korgiju kā ar pirmo suni, bet viņi ir tādi interesanti - it kā zems augumā, bet ne mazsunītis, tāds smagnējs un noteikti būs blakām skrējējs, cik zinu viņi ir aktīvi, gudri un ģimeniski suņi.
Un ja vīrs piekrīt, tad jau super!
Bet katrā gadījumā kā ar pirmo suni - noteikti ieteiktu iet uz suņu skoliņu, tur iemācīsieties apieties ar suni, audzināt to, kontaktēties utt.

Jūs jau noteikti nezināt kā kaķis reaģē uz suņiem? Jo kucēns jau kaķi pieņems labi, draudzīgi, tikai kā jau mazulis uzmāksies ar savām rotaļām, tāpēc kaķim vajadzēs atvēlēt vietiņu kaut kur augstāk, kur tas varēs paslēpties no suņa rotaļām, kur jutīsies drošs un pasargāts, tāpatās jāradina kaķi pie pārmaiņām laikus, lai nav sasaiste, ka mainās viss pēc kucēna ienākšanu mājās, ja trauciņš ar barību stāv uz grīdas - jau laikus celiet to augstāk, lai pierod ēst tā, ka kucēns vēlāk netiks klāt un guļvietu augstāk kaķītim paceliet un kastīti, ja vajadzība pārvietojiet lēnām, kur suns netiks klāt laikus, lai kaķim nav lieks stress.
Un iepazīstināt vajaga pakāpeniski, no sākuma nav vēlams uzreiz abus turēt kopā, lai iepazīstās caur smakām, noglaudiet kucēnu un dodiet kaķim apostīt roku utt. Tad ļaujiet kucēnam padauzīties kaķa klātbūtnē, saistiet kucēnu ar kaut ko svarīgu kaķim - barojiet to tikmēr un tā jau abi saradīs pakāpeniski.
Mans kaķis gan vēl pavisam jauns - tikko 2 gadi palika, tomēr bez problēmām pieņēma divus suņus, vienu pieaugušu.

[julika]

Uz skolu jau noteikti, viena pati es jau nemācēšu to suni audzināt tikai pēc grāmatām un padomiem no interneta.

Kaķim vieta kur slēpties ir, mums virtuvē ir augsti plaukti, kur viņš jau tagad tusējas, ja meita viņam parāk uzbāzas. Guļvietas viņam nav, viņš parasti guļ visur, kastīte stāv vannas istabā.

[seila]

Uz skolu jau noteikti, viena pati es jau nemācēšu to suni audzināt tikai pēc grāmatām un padomiem no interneta.

Kaķim vieta kur slēpties ir, mums virtuvē ir augsti plaukti, kur viņš jau tagad tusējas, ja meita viņam parāk uzbāzas. Guļvietas viņam nav, viņš parasti guļ visur, kastīte stāv vannas istabā.

Tad ar to pārāk lielām problēmām nevajadzētu būt, galvenais, lai suns pārāk nemoka un būs ok

[Laura]

Es varbūt nebūšu objektīva, bet tomēr ierosinu aizdomāties par miniatūro šnauceru (vislabāk melnu, tie mierīgāki)

[Torijs]

Savukārt es ierosinu aizdomāties par franču buldogu

[agrita]

Es te ar par šnauceru domāju, bet tika diemžēl minēts, ka šnauka ir nevēlamo sarakstā

[julika]

Nē, šnauceri tik tiešam nepatīk... un franču buldogs arī nē, jo viņam ausis stāv (zinu, stulbi skan, bet man mopsis tieši tāpēc arī patīk, kā viņam ausis un acis tik smuki kopā sanāk).
Un pēc vīra pateikta, ka viņam visi citi suņi liekas kaitinoši, izņemot tos 3 (nu un vēl šveices ganu suņus pielika klāt, paldies Dievam, vismaz nākotnē var cerēt uz kaut ko lielāku ), es domāju, ka pat nav vērts viņam tos šnaucerus un franču buldogu rādīt.

No mālas noteikti izskatās, ka esam baigi izvēlīgie

Tikko mums bija iespēja redzēt, ka kaķis reaģe uz citiem dzīvniekiem - kaimiņu kaķene izlēma atnākt pie mums caur balkonu mūsējam acis uzreiz un rūc uz viņu. Vot tāds teritorijas aizsargs mums mājās dzīvo. Pēc izskata gan neteiktu, turklāt viņš no visa baidās - no svešiem cilvēkiem, arā pa dienu neiet...

[Sympathy]

Ņemiet korgiju un visi būs laimigi Vīram patīk, Jums suns ar ko nodarboties, bet kaķis pēc laika pieradīs
viss nav tik traki kā liekas.

[julika]

Paldies par uzmundrinājumu, Sympathy!

Šovakar skatījāmies video ar korgijiem iekš youtube, smejamies gandrīz līdz asaram par to, kā korgiji ūdenī lec. Vīrs teica - ņemam šo, jau sapņo, cik feini viņam būs ar šitādu suņuku arā iet. Tā kā atliek tikai ar dzīvokļa īpašnieku parunāt, jo it kā viņam attieksme pret mājdzīvniekiem bija normāla, bet nu mazums kas...

[Sisija]

Tikko mums bija iespēja redzēt, ka kaķis reaģe uz citiem dzīvniekiem - kaimiņu kaķene izlēma atnākt pie mums caur balkonu mūsējam acis uzreiz un rūc uz viņu.

Kaķa reakcija uz svešu savā teritorijā ienākošu kaķi parasti ir pavisam citāda nekā uz suni. Kaķis ir konkurents...
Mana kaķene arī sadotu bietē jabkuram svešam kaķim, ja tas uzdrošinātos parādīties mūsu mājās , bet suņi ir labākie draugi

[julika]

Tas, ka konkurents ir saprotami, bet mūsu Mozs vēl ilgu laiku gāja pie balkoniņa un skatījās, vai tā kaķene tur ir jeb nē... A suņi par konkurentu neskaitās?

[seila]

Varu no savas pieredzes teikt, ka nē - suņi nav konkurenti, kas var ieņemt kaķa teritoriju, vismaz spriežu pēc savējā, bet cits kaķis noteikti būs konkurents! Tas protams nenozīmē, ka kaķi nevar saradināt ar otru kaķi, bet ar suni noteikti būs vieglāk, īpaši ar kucēnu.
Un svarīgi lai pēc suņa ienākšanu mājās attieksme pret kaķi nemainās, viņš tik un tā prasa savu uzmanību un jūsu laiku, ja jūs piemēram dauzaties ar viņu vakaros - tad spēles jāturpina arī pēc kucēna ienākšanu mājās, bet tas tiešām liekās tikai sarežģīti, īstenībā nemaz tik traki nav.
Ja viss tā kārtīgi apdomāts un vīrs piekrīt korgijam, tad jau tik jāmeklē labs audzētājs, ko te noteikti taču kāds ieteiks vai ne? Un varbūt vēl jāizdomā kādu korgiju vēlaties - pembroku vai kardiganu? Vai tas jau ir izlemts?
Jo cik zinu atšķirība nav tikai astē - ir tā vai nav, bet gan arī suņa uzvedībā, raksturā, tās tomēr ir atšķirīgas šķirnes.
Pēc tā ko zinu, tad kardigani (ar asti) ir nedaudz neatkarīgāki, kā arī viņiem krāsas var būt jebkādas, bet pembroki ir rudos toņos pārsvarā. Zinātāji, palabojiet!

[julika]

Jā, par attieksmi pret kaķi ar suņa ienākšanu ģimenē es jau esmu salasījusies, ļoti līdzīgi, ka ar otra bērnu ģimenē (jo kucēns jau ir kā bērns).

Mēs gribam kardiganu, trīskrāsaino vai rudā krāsā. Par temperamenta atšķirību arī lasīju, bet man ar asti vairāk patīk

Vakar pētīju audzētāju mājas lapas pa visu Eiropu (mums ir mašīna, aizbraukt pēc kucēna varam), noteikti arī uz klubu aiziesim uz konsultāciju.

Šobrīd jautājums nr.1 ir dzīvokļa saimnieka atbilde, jo mūsu mājā neviens suni netur, mums ir parketa grīdas (kas dārgi izmaksā, ja vajag mainīt. nezinu, vai var mainīt pa daļām). Tāpēc pirmais, kas būs ļoti jāuzmana - lai kucēns savas darīšanas nokārto uz avīzes vai kā savādāk, bet ne uz grīdas. Ļoti ceru, ka saimnieks tomēr būs saprotošs, kāds viņš bija jau tad, kad ievācamies (jo par kaķi teica tā - ja kaut ko noskrāpēs, jums jau par to jāmaksā, tomēr ieteica istabās, kur ir tapetes, kaķi nelaist). Dzīvokli mainīt negribētos, baigi patīk gan izmērs, gan apkārtne un kaimiņi, it īpaši tas, ka mums teritorija nožogota, sanāk kā tāda apvienota privātmāja ar pagalmu un bērnu laukumu. Un ar saimnieku attiecības bojāt arī nav variants.

Ka vīrs teica - pat ja neatļaus, tas nekas, galvenais, ka mēs savā starpā to jautājumu esam atrisinājuši, pārējais jau ir apstākļi, kurus var mainīt, ja ir vēlme.