ash wrote:nevar vilkt paralēles starp vilku suņu audzināšanu un tēmas autores noskatītajām šķirnēm.
Man šķiet ka ar vilku suņiem tik veiksmīgs gadījums varētu būt arī tāpēc ka šīs šķirnes suņiem būtiska iezīme ir no savvaļas vilkiem mantotā neuzticība un bailes. Līdz ar to augot barā šie dzīvnieki jūtas drošāk, iespējams tas ir palīdzējis veiksmīgi socializēties.
Nu šis patiešām būtu jautājums audzētājiem. Reālā pieredze daudzu gadu garumā, jautājumi, kā viņi tur savus suņus, ja ir vairāki - vai katru savā voljērā, kopā nelaižot vai tomēr pagalmā barā. Kā vispār socializē šos suņus, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Es tā prātoju, man ir divi ļoti atšķirīgi suņi - ja viņām būtu kādas agresijas iezīmes, Keli noteikti būtu bīstamāka, jo viņa ir tik ļoti pašpietiekama. Viņa man padoma neprasītu, ja būtu vēlme kādam uzbrukt. Protams, viņa ir apmācāma un regulējama, bet tas pašpietiekmības procents ir tik liels, ka kā jau kaut kādā citā tēmā runājām - viņa nekad nejūtas pazudusi, nekad nav samulsusi, ka "bars" pazudis, es esmu tā, kam jāsatraucas un jāvaktē. Un tā ir no kucēna vecuma. Ja nebūtu ar viņu tik daudz strādājusi, pieļauju, ka vispār nevarētu iziet publiskās vietās, neskatoties uz to, ko viņa ir pats labsirdības iemiesojums. laura11, no kurienes ir doma ņemt šos suņus, ar audzētājiem vari komunicēt? Es domāju iespējamo valodas barjeru. Uzdod šos jautājumus - viņu pieredzi par bara instinktu, par pašpietiekamību, par vēlmi sadzīvot. Iespējams, tas velns nav tik melns, kā mēs te mālējam, bet tādas šķirnes izvēloties ir vērts būt mazliet piesardzīgam...ash wrote: Bet vai šo šķirņu suņi ir veidoti lai dzīvotu barā. Kā viņi pieņem citus suņus?
Vot, imenno, drusku izskatās pēc kolekcijas, bet vai ir pietiekami daudz zināšanu un vēlmes ieguldīt... Nu, cerēsim, ka gribēšanas pietiek, to, ka kādam nav pietiekami daudz zināšanu, pārmest nebūtu pareizi. Ir jācenšas tās iegūt. Un pamazām - viens suns, instruktors, audzināšana, apmācība, socializācija, literatūra utt.I am Sise wrote:Savākt 'kolekciju' mājās nav liela māksla, bet vai tas ir prātīgi.
pixy wrote:I am Sise, neatradu, kur kāds būtu teicis, ka Argentīnas dogs cīņām audzēts .I am Sise wrote:
Viņa nezināja, ka būs bērns un negatavoja suni tam? Dažbrīd izklausās, ka visa šitā ir kaut kāda desa. Bet tā kā tēma gana interesanta un var kādam noderēt, ir tā vērts, lai apspriestu... Man kādreiz bija kokeriene, kam bērni nepatika. Dzīvoju vienā mājā ar māsu un, kad viņa atveda savu pirmdzimto no dzemdību nama, mana sune to tikai apostīja un noluncināja asti. Nekad nebija nekādu problēmu. Pieņemu, ka tai sākuma brīdī bēbis smaržo tik ļoti pēc saviem vecākiem, ka sunim tas liekas kā kaut kāds atvasinājums, nevis svešs bērns. Vienkārši šī sapazīstināšana ir jāveic pēc iespējas laicīgāk, es pat teiktu, momentāli. Nu, otrs variants, protams, ir, ka Tev tagad ir korsa un par pārējiem suņiem jau jādomā izejot no tā...Laura11 wrote: vakar pacēlās arī problēma-māsai piedzima bērns
pixy wrote:Man liekas jau pirmā lielā kļūda bija atdot suni prom gaidību pēdējā etapā. ...
.. Un tagad, pilnīgi piekrītu zukins, izskatās, ka jau ir konstatēts gatavs spriedums,
Users browsing this forum: No registered users and 6 guests