Linda B. wrote:Izauga sabiedribas dvesele,tik liela sabiedribas dvesele,ka si vinas ipasiba kaitina,ies lidzi jebkuram,bucas dos jebkuram
Nu bet tas jau arī ir socializācijas trūkums - no vienas galējības otrā
. Apstākļi ir visādi un, ja suns atnācis tajos četros mēnešos, ok, bet pārējam gan piekrītu
ievish.
Bet ir visādi cilvēki - ja nākamajam saimniekam neko daudz no suņa nevajag, tad, protams, labāk lai tas ilgāk dzīvo pie audzētāja līdz ir "gatavs produkts" - čurā ārā un ne katras piecas minūtes. Audzētāji jau arī ir ļoti dažādi - pie kāda tie kucēni savos sūdos vārtīsies nelielā voljēriņā, pie cita pa vienam tiks vizināti mašīnā, lai pierod. Tā, ka tik viennozīmīgi tas nav jebkurā gadījumā. Man ļoti patika tas izgudrojums, kāds bija pie Habī audzētājas - pie viņiem mājā nevarēja ieiet nekā savādāk, kā iekāpjot kucēnu nožogojumā. Un viņa tieši tā arī pateica, ka tas tāpēc, lai kāds, kas nāk, neiedomājas, ka viņš varētu nesasveicināties ar mazuļiem
.
julika wrote:viņām jau ir visas potes, var uzreiz vest ārā, mācīt nokārtoties, iet uz suņu skolu...
Habī sāka apmeklēt skolu pirms pēdējās potes
. Mācīt nokārtoties arī var ātrāk, tikai tiešām jāizvēlas vieta, kur daudz citi suņi nevazājas. Droši vien, ja tas ir pirmais suns, tad nav lielas starpības, bet diez vai Tu pati nākamo gribēsi tik "vecu" - strādāt ar viņu var arī mājā un Tu jau zināsi, ko no viņa var prasīt un, galvenais, vismaz aptuveni, kā prasīt. Un vispār - tas kucēna vecums tak ir tik šausmīgi īss, ja viņu paņem divu mēnešu vecumā, pirmās nedēļas vēl ir kucēna smaržiņa un viņš ir tāds mazs, neveikls bēbis. Es ne par ko negribētu palaist šo vecumu garām, paņemot jau gandrīz pusaudzi. Tad jābūt kādiem speciāliem apstākļiem, nevis manai brīvai izvēlei
.