kucēna atšķiršana

[happy]

Labdien,

sakiet, lūdzu, kādas ir pārdomas par optimālo kucēna vecumu doties pie jaunajiem saimniekiem? Oficiāli, cik saprotu, tie ir divi mēneši, bet vai nav labāk, no kucēna viedokļa, ka tie ir, teiksim, trīs mēneši? Kāda ir prakse pie audzētājiem? Man personīgi liekas, ka trīs mēneši ir labāks vecums, kucēns ir ilgāk pie mammas un dodoties prom vairs nav tāds "zīdainis". Bet varbūt tās ir tikai manas iedomas. Protams, audzētājam tas nozīmē vienu mēnesi ilgāk "galvasssāpes", kucēni ir jāpieskata, jābaro, jātīra. Turklāt, kā ir ar potēm? Pēdējo reizi, kad ņēmu kucēnu tam bija pat nedaudz pāri trim mēnešiem un visas potes vēl nemaz nebija izpotētas, līdz ar to nekāda baigā socializācija uzreiz nespīd.
paldies par viedokļiem jau iepriekš.

[Dylan]

Mans tīri subjektīvais viedoklis ir, ka, jo vēlāk, jo labāk. Kucēns daudz iemācās no mammas par apkārtējo pasauli. Domāju, ka 3 un 4 mēneši ir labākais laiks, kad ņemt kucēnu. Tas ir arī laiks, kad nav par vēlu socializācijai, un, ja nemaldos (ļoti iespējams, ka maldos, jo man nav šādas pieredzes), bet audzētāji kucēnus nemaz nedrīkst pārdot nepotētus, nečipētus un visādi citādi atbilstoši normām neapkoptus.

[Linda B.]

Dylan,kucens ir jaatdod vakcinets atbilstosi vecumam,un protams,cipets.Tas ir,ja cilveks izvelas nemt 2 menesus vecu kucenu tam nekadi nevar but jau pilna vakcinacija,jo otra pote ir tikai 3 menesu vecuma un ta tad nu javeic jaunajam saimniekam.
Par idealo vecumu atsavinasanai nevaru komentet,man ir pieredze tikai ar 4 menesus vecu kucenu,6 menesus un pec tam 13 menesus vecu, ne ta socializetu,ne ta ko ar vinu daritu, suni.

[s_solv]

es neņemtu tik aizturētu kucēnu! Man jo ātrāk, jo labāk - tb 2 mēnešos! tad vari mācīt audzināt kā pašam vajag!

[ievish]

Arī uzskatu, ka kucēns jāņem tajos 2 mēnešos, jo veiksmīgas un vieglas kucēna socializācijas vecums noslēdzas 3-4 mēnešu vecumā. Jo vairāk suņu, cilvēku un svešu situāciju, skaņu utml. kucēns līdz tam laikam ir redzējis, jo adekvātāks tas būs vēlāk. Tas nenozīmē, ka vēlāk vairs nevar socializēt, bet to ir grūtāk izdarīt. Suns vairs visu neuzsūc kā švammīte. Tas, ka mazais suns nav līdz galam savakcinēts, nenozīmē, ka to nevar socializēt, tikai jābūt uzmanīgākam un nevajag gluži vazāties VISUR. Audzētājam nekad nav laika tik rūpīgi socializēt kucēnus, jo viņam tādu ir daudz un uzmanība jāvelta katram individuāli, lai iegūtu labu rezultātu. Turklāt, jo ātrāk kucēns iemācīsies būt prom no savas sākotnējās ģimenes, jo vieglāk nākamajiem saimniekiem.

[Linda B.]

Gluzi nepiekritisu,ka kada vaina ir "aizturetam" kucenam.Piormo suni panemu 4 menesu vecuma,no dziliem laukiem,kur nebija nekadas socializacijas,suns tusejas pa lauku ar citiem suniem un viss.Izauga sabiedribas dvesele,tik liela sabiedribas dvesele,ka si vinas ipasiba kaitina,ies lidzi jebkuram,bucas dos jebkuram,kadreiz ir man parravusi pavadu,lai ietu sabucot svesu bernu,nekadas bailes es vina neesmu noverojusi vispar,esam braukusas ar vilcienu,Rigas centra jutas ka zivs udeni,didijas pie loga prieciga tiklidz ieraudzija burzmu.Vienigais minus,ka suni pec 5 gadu vecuma vinai mistiski vairs nepatik,tapec tagad pie manas mammas dzivo.

[julika]

Man kā Lindai B., kucēns paņemts 4,5 mēnešos un arī mīl visus, nu varbūt vakarā subjekti tumšās jakās ne visai patīk bet tas, ka nav pietiekami socializēta, bija redzams - dzīvoja savā barā un viss. Kad atvedam, sākumā baidījas nedaudz no visādām skaņam ārā, no burzmas kā tādas, reja uz maziem berniem, tad pieroda. Citi suņi ir prioritāte nr.1
Ņemt pieaugušo kucēnu (dīvains vārdu salikums) ir labāk tajā ziņā, ka viņām jau ir visas potes, var uzreiz vest ārā, mācīt nokārtoties, iet uz suņu skolu...

[pixy]

Izauga sabiedribas dvesele,tik liela sabiedribas dvesele,ka si vinas ipasiba kaitina,ies lidzi jebkuram,bucas dos jebkuram

Nu bet tas jau arī ir socializācijas trūkums - no vienas galējības otrā . Apstākļi ir visādi un, ja suns atnācis tajos četros mēnešos, ok, bet pārējam gan piekrītu ievish.
Bet ir visādi cilvēki - ja nākamajam saimniekam neko daudz no suņa nevajag, tad, protams, labāk lai tas ilgāk dzīvo pie audzētāja līdz ir "gatavs produkts" - čurā ārā un ne katras piecas minūtes. Audzētāji jau arī ir ļoti dažādi - pie kāda tie kucēni savos sūdos vārtīsies nelielā voljēriņā, pie cita pa vienam tiks vizināti mašīnā, lai pierod. Tā, ka tik viennozīmīgi tas nav jebkurā gadījumā. Man ļoti patika tas izgudrojums, kāds bija pie Habī audzētājas - pie viņiem mājā nevarēja ieiet nekā savādāk, kā iekāpjot kucēnu nožogojumā. Un viņa tieši tā arī pateica, ka tas tāpēc, lai kāds, kas nāk, neiedomājas, ka viņš varētu nesasveicināties ar mazuļiem .

viņām jau ir visas potes, var uzreiz vest ārā, mācīt nokārtoties, iet uz suņu skolu...

Habī sāka apmeklēt skolu pirms pēdējās potes . Mācīt nokārtoties arī var ātrāk, tikai tiešām jāizvēlas vieta, kur daudz citi suņi nevazājas. Droši vien, ja tas ir pirmais suns, tad nav lielas starpības, bet diez vai Tu pati nākamo gribēsi tik "vecu" - strādāt ar viņu var arī mājā un Tu jau zināsi, ko no viņa var prasīt un, galvenais, vismaz aptuveni, kā prasīt. Un vispār - tas kucēna vecums tak ir tik šausmīgi īss, ja viņu paņem divu mēnešu vecumā, pirmās nedēļas vēl ir kucēna smaržiņa un viņš ir tāds mazs, neveikls bēbis. Es ne par ko negribētu palaist šo vecumu garām, paņemot jau gandrīz pusaudzi. Tad jābūt kādiem speciāliem apstākļiem, nevis manai brīvai izvēlei .

[seila]

Tikai no manas personīgās pieredzes - pirmā kuce paņemta 2 mēnešos, otrais suns 3 mēnešos, trešais suns 8 mēnešos.
Ar abiem pirmajiem tomēr ir savādāk, jo agrāk ķēros klāt pie audzināšanas un mācīšanas ''pa savam'', tas kurš ienāca mūsmājās 8 mēnešos jau ir ar saviem knifiņiem.
Ir pieredze arī ar kucēniem, kas izbaroti no pudelītes, 100% cilvēka izaudzināts suns - tur atkal ir savi mīnusi.
Izejot no savas pieredzes, es teiktu, ka labs ņemšanas vecums ir 2,5-3,5 mēneši. Jo tad kucēns vairs nav tik maziņš (droši ēd, dzer, mazāk guļ, daudz rotaļājās, gatavs mācīties un visā piedalīties, kaut kā mazliet patstāvīgāks), bet tuvāk pie četriem mēnešiem viegli pārkāpt tai robežai, kad laikam socializācija beidzās (ko redzējis un piedzīvojis, tas paliek uz mūžu) un, manuprāt, pielāgot sev ir jau mazliet grūtāk. Protams, izaudzināt un pārmācīt uzvesties kā pašam gribās var jebkurā vecumā, ja vien ir vēlme. To spriežu pēc lielā suņa, kas bija paņemts 5 gadu vecumā un pārraudzināts pēc mūsu vēlmēm. Ja ņem priekš izstādēm vai sporta, tad jau var noturēt pie audzētāja ilgāk.

[Creme de la Creme]

Ir svarīgs tikai viens faktors - KĀDS ir kucēna audzētājs! Ja audzētājs dara visu, kas nepieciešams, lai no kucēna izaugtu labs suns, tad var ņemt pat 5 un vairāk mēnešu vecu kucēnu.
Manā prātā vislabākais vecums ir 3 un vairāk mēneši. Tad kucēns ir saņēmis visas potes, tas ir jau vedams ''sabiedrībā'', vairs ''neraud'' pēc mājām, mammas u.tml., nav jābaro tik bieži kā mazulis un to var vest ārā čurāt, var atstāt pa dienu vienu (uz noteiktu laiku).
Protams - ja kucēns savā dzīvē neko labu nav redzējis (bieži vien neko vairāk kā būri), tad to labāk paņemt pēc iespējas ātrāk. Cits jautājums - vai no šāda audzzētāja vispār būtu jāņem kucēns (es izvēlos neņemt, ne jau tāpēc ka kucēns sliktāks, bet gan tāpēc ka man šādi audzētāji riebjās...).
Lielo šķirņu audzētāji cenšās atdot kucēnus tiklīdz tie sasniedz 2 mēnešu vecumu. Un tas ir saprotams - nav viegli tos uzturēt, socializācija ir nesalīdzināmi grūtāka nekā mazsunīšiem un arī pircējs labāk ņem mazulīšus nekā pusaudžus. Lai gan zinu audzētājus kuri ar kucēniem ļoti labi strādā un no viņiem var pavisam droši ņemt kaut 6-7 mēnešus vecu kucēnu!

[ievish]

Ja ņem priekš izstādēm vai sporta, tad jau var noturēt pie audzētāja ilgāk.

Priekš izstādēm varbūt, bet ne sportam, tur, jo ātrāk sāksi, jo labāk.

[julika]

Izauga sabiedribas dvesele,tik liela sabiedribas dvesele,ka si vinas ipasiba kaitina,ies lidzi jebkuram,bucas dos jebkuram

Nu bet tas jau arī ir socializācijas trūkums - no vienas galējības otrā .

tieši tāpēc

diez vai Tu pati nākamo gribēsi tik "vecu" - strādāt ar viņu var arī mājā un Tu jau zināsi, ko no viņa var prasīt un, galvenais, vismaz aptuveni, kā prasīt.

nākamo ņemšu 2 mēn.vecu

[agrita]

Man pirmais suns bij 2 mēneši, nu galīgi bēbis, godīgi tik mazu neņemtu otreiz. Otrais atnāca apmēram 3 mēneši, bij jūtama starpība, nav tas bēbīgums, šis arī škit labākais vecums!

[DanaMary]

Es savam sunim pakaļ braucu, kad viņam vēl nebija nemaz tie 2 mēneši (mēnesis un 3 ned.). Un no tā kucenu metiena vairāki suņi azirbauca pirms 2 mēnešu sasniegšanas. Pēc mammas gandrīz nemas neraudāja. Pirmo vakaru,dienu bija tāds savāds, tādā ziņā, ka nerotaļājās, visu ļoti ļoti lēnām apostīja, bet neraudāja gandrīz nemaz. Otrajā dienā jau lēnām sāka spēlēties, tad arī sākām ierādīt kur jāčurā, sākām mācīt, ka kost rokās,grauzt dīvānus utt nevar, 10 nedēļu vecumā puika jau mācēja sēdēt, dot ķepu, pēc tam arī citas komandas. Un mācīts viņš tika spēlējoties, ar gardumiem, bez spiešanas kaut ko darīt. Mazi bērni,citi suņi un vispaŗ cilvēki patīk, bet nav arī gluži apsēsts ar viņiem. Tieši šodien puikam paliek gads, superīgs suns izaudzis, dodas mums līdzi visur,kur var, uz veikaliem,kafejnīcām, uz rallijiem utt..

[ievish]

Es savam sunim pakaļ braucu, kad viņam vēl nebija nemaz tie 2 mēneši (mēnesis un 3 ned.). Un no tā kucenu metiena vairāki suņi azirbauca pirms 2 mēnešu sasniegšanas.

Ar šo nu gan nevajadzētu lielīties. Likumdošana nosaka, ka nedrīkst kucēnu ātrāk par 2 mēnešu vecumu nošķirt no mammas.

[DanaMary]

Ievish, zinu, bet ne jau par likumiem te šobrīd iet runa, vai ne?

[julika]

Nu man liekas, ka te nemaz nekāda lielīšana nebija, vienkārši konstatēts fakts. Ir dažādas situācijas tomēr dzīvē, un es domāju, ka DanaMary nav vienīga, kura paņema kucēnu agrāk, nekā tas ir noteikts ar likumu.

[DanaMary]

Julika, tieši tā. Doma nebija tāda, ka es esmu īpaša,man suns ātrāk tika aizvests no mammas, bet gan vienkārša dalīšanās pieredzē. Es tos nepilnos divus mēnešus vairāk uztveru kā 2 mēnešus, jo to nedēļu mājās sēdējām, rotaļājāmies, ierādījām kur čurāt, komandas kā tādas sākām mācīt 2 mēn. vecumā, kā jau te tika pieminēts, tad kucēns visu uzsūca kā sūklītis.

[ievish]

Likumā noteiktais vecums nav vienkārši tāpat no gaisa paķerts - līdz 2 mēnešiem kucēnam vēl veidojas imunitāte, ēdot mammas pienu, tādēļ šis laiks pie mammas sāniem vēl ir nepieciešams vēlākai veselībai.

Arī mūsu ģimenē pirmais suns (VAS bez papīriem) tika paņemt 1,5 mēneša vecumā. Tas rezultējās ar stipri alerģisku suni vēlāk, lai arī VASi nav tā alerģiskākā šķirne.

[Creme de la Creme]

Likumā noteiktais vecums nav vienkārši tāpat no gaisa paķerts - līdz 2 mēnešiem kucēnam vēl veidojas imunitāte, ēdot mammas pienu, tādēļ šis laiks pie mammas sāniem vēl ir nepieciešams vēlākai veselībai.

Arī mūsu ģimenē pirmais suns (VAS bez papīriem) tika paņemt 1,5 mēneša vecumā. Tas rezultējās ar stipri alerģisku suni vēlāk, lai arī VASi nav tā alerģiskākā šķirne.

Un neviens nespēs kucēnam iemācīt to, ko var iemācīt viņa mamma...