Man tīri TEORĒTISKS jautājums.
Jau kādus 2 gadus mums laiku pa laikam uzpeld diskusija par to, ka vajadzētu arī „āra” suni. Dzīvojam lauku teritorijā un kaimiņiem visādi ir jau gadījies ar garnadžiem. Mums, tfu, tfu, tfu, nekas gan nav gadījies, bet tomēr... Dažreiz paliek neomulīgi.
Tātad vēlme būtu pēc suņa, kurš pamatā var dzīvot ārā (protams, tiktu sagatavots voljērs ar siltinātu būdu). Teritorija – 0.6ha, ar sētu, drīzumā tiks paplašināta līdz 2ha ar sētu (žogu). Sunim būtu jāizskatās un jāuzvedas gana respektabli , lai kādam svešiniekam negribētos pārbaudīt, vai šis suns tiešām kož, vai tikai rej, lai izskatītos kā sargs. Šim nolūkam gan der arī mani RR – bet – viņas ir iekštelpu suņi un neatrisina jautājumu par to, kas te ap mūsu mājām klīst apkārt pa naktīm. Ļoti svarīgi, lai suns nebūtu konfliktējošas dabas jau pēc būtības, jo būs jāsadzīvo ar manām divām RR un bezšķirnes mazsuni (visas 3 kuces). Tolerance pret bērniem ir absolūti nepieciešama (ģimenē ir mazs bērns). Ārkārtīgi negribētos nodarīt pāri kādai suņa dvēselītei pamatā to atstājot ārā, tādēļ ļoti, ļoti uz saimnieku tendētās šķirnes nederēs. Paklausības apmācība būs. Izstādes varbūt
Pēc kucēna varētu braukt arī uz ārvalstīm, ja šķirne LV ir mazpārstāvēta. Gribētos dzirdēt ieteikumus uz kuru pusi skatīties, idejas, jo šķiet, ka pašiem idejas apsīkt, vienai šķirnei biedē temperamenta apraksts, otrai īsti neiet pie sirds vizuālais tēls, utt. Saprotu, ka jebkurā gadījumā tā visdrīzāk būs „spalvainā” šķirne un „ spalvainos” es diez ko labi nepārzinu. Jāpiebilst gan, ka man nepatīk ķemmēt suņus, tādēļ jo mazāk sarežģīta kažoka kopšana, jo labāk.
Lūgums neapvainoties kaukāziešu un aziātu mīļotājiem, bet šīs divas šķirnes es pat neapsvēršu, no šo šķirņu suņiem man ir stindzinošas bailes pašai.
Un vēl viens lūgums, neiesakiet vnk uzstādīt apsardzes signalizāciju. Ne jau tikai māja jāapsargā, ko RR spēj gana labi. Kā jau minēju, man svarīgi ir, lai kādam negribētos mēģināt pa teritoriju ložņāt.
Visbeidzot, šeit es gribētu saņemt IDEJAS. Lēmums, ja tas būs pozitīvs, jebkurā gadījumā tiks pieņemts tikai pēc ļoti rūpīgas iepazīšanās ar šķirni, pārrunām ar audzētājiem un šķirnes pārstāvju satikšanas dzīvē.
, bet tagad, kad draugu rotiņi ir apskatīti, izčubināti, manuprāt, super. Un, jā, dzīvo pamatā ārā, voljērā.... Man gan liekas, ka rotiņš tāpat ir kompanjonsuns, t.i. - viņam tāpat vajadzēs gan tavu kompāniju, gan mīlestību un visu pārējo. Un cik zinu, ķemmēšana nav nekāda briesmīgā, tik tad, kad to spalvu maina, tad gan ar to furminatoru jāpadarbojas. Tak paprasti mūsu 
Un runa jau arī ir, lai mīl savējos. Jā ja vajag, lai mīl svešus tad TM nebūs piemērots, tiesa.
Uzskatu, ka bez normālas ikdienas komunikācijas starp suni un cilvēku nav iespējams izaudzināt adekvātu suni, adekvātu ģimenes suni. Bet tik daudz uzmanības, kā prasītu, piemēram, borderkollijs, es viennozīmīgi nevarēšu veltīt. Kā jau minēju, paklausības nodarbības tiks apmeklētas, domāju, ka izstādes arī - un to nu nevarētu darīt ar suni, kurš pagalmā atstāts un tikai pabarots 
). Tad nu šķirstīju, šķirstīju...un ko domājat - atradu sev ''griffon basset fauve de bretagne''. Lieli teikt - kāpēc tieši šie suņi. 
Bet tos nu nekādi nevar nosaukt par ''lieliem sargsuņiem''. Nē, nu vēl jau man patīk arī īru vilki, bet...
Un varbūt, kad būšu ''veca un bagāta'', arī tikšu pie sava ''basetiņa''. 
.
.