čība wrote:
Vai Tu raksti par citiem mazākiem suņiem - savas ģimenes locekļiem? Sveši suņi vienmēr ir un būs cita kategorija. Man suņi savā starpā neplēšas, bet svešus suņus nemīl.
Nezinu, kādai ir jābūt atmosfērai ģimenē, lai suņi kautos... Korso ir gana pašpietiekams suns, lai nebūtu jākrāmējas ar "sīkajiem". Protams, jāizvēlas laba audzētava un jāskatās, kādi vecāki, jāpievērš uzmanība temperamentam - bet tas jau attiecas uz jebkuru suni!
Iegādājoties otru suni, jāatceras nodrošināt vecākajam iespēja patverties no kucēna. Ja katram sunim ir neliela, bet sava telpa - viss būs ok.
Tieši manas domas! Citi suņi un ģimenes locekļi - suņi - ir divas dažādas lietas!
Mans korso dauzās ar punduršpicu, vienkārši guļ uz sāniem un špicelis viņu apstrādā (kompostrē) no visām pusēm! Nekad mazajam nav bijušas ne traumas, ne skrambas, jo korso ir
lojāls pret saviem ģimenes locekļiem un kaut kā savā lielajā suņa galvā apzinās savu fizisko pārākumu. Loģiski, ka svešam suņupuikam gan viņš tā neatļaus... meitenei gan
Es uzskatu, ka visās šķirnēs ir sastopami agresīvi eksemplāri, arī pašās draudzīgākajās, un korso nav izņēmums. Tāpēc jāizvēlas labus un mierīgus vecākus (mums ir paveicies
) + attiecīga apmācība + socializācija = draudzīgs un nosvērts suns -
KANE KORSO Manējais arī nav dominants, tāpēc arī mums ir izpalikuši gan kautiņi, gan agresija, kā jau puikām nereti tas ir.
Par tiem korso,
ingo, ko Jūs runājat, es domāju, ka tur tieši tā problēma, ka viņi abi ir dominanti un nevar viens otru pielikt pie vietas.
Vēl ko es esmu novērojusi ar savējo korso, ka viņš mazākus suņus par sevi neuzskata par konkurentiem.