Skriet ar velo, kamanām un tamlīdzīgus sporta veidus var praktiski jebkura šķirne, izņemot galīgi mazas vai gigantus. Bet jāņem vērā, ka cilvēki parasti grib skriet vasarā, taču tādai slodzei kā ilgstoša skriešana (diez vai cilvēks, kurš saka, ka grib ar suni skriet domā 10 minūšu skrējienu) suni var pakļaut līdz apmēram +15 grādiem. Varbūt siltumu mīlošās šķirnes, piemēram, ridžbeks var skriet arī siltākā laikā. Suns jau skries jebkādos laikapstākļos, saimniekam ir jābūt ar galvu saprast, kad ir par karstu.
Ja cilvēks grib suni, bet nezina kādu - tas to arī nozīmē. Ja suņa galvenais uzdevums ir būt par tā teikt ikdienas darbību biedru, tad jāpaņem liela suņu enciklopēdija un jāizraksta šķirnes, kuras iekrīt acīs. Pēc tam velc plusus/mīnusus un saīsini sarakstu, līdz nonāc pie, piemēram, 10 šķirnēm ar kurām būtu vērts iepazīties tuvāk.
Varu pateikt, pirms nonācu pie savas šķirnes, man bija tāds saraksts. Un tajā sarakstā manas šķirnes nemaz nebija
Ja gribas piedalīties sacensībās un gūt uzvaras - tad gan jāskatās pēc konkrētam sporta veidam piemērota suņa, vēlams no konkrētos sporta veidos veiksmīgi startējošiem vecākiem.
Priekš jebkura sportista galvenais būs veselība. Suns, kuram ir locītavu, sirds, elpošanas vai citas veselības problēmas nekāds sporta partneris nebūs. Tāpēc silti iesaku skatīties uz kucēniem ar FCI (LKF) ciltsrakstiem, jo tikai šajā organizācijā ir obligātās veselības pārbaudes vecākiem lielākajā daļā šķirņu. Lai gan 100% garantiju nevar dot neviens, tomēr risku tas krietni samazina.