Paldies jums par atbildēm! Nevēlamies, lai sunim būtu grūti, tāpēc izlasot jūsu atbildes, un visu apdomājot, sapratām, ka aļaskas malamuts nav priekš mums.

LuLu, tas labi, ka spējat atteikties, jo viegli tas noteikti nav. Ir tik daudz brīnišķīgu šķirņu, mēģiniet "aizmirst", ka gribas malamutu un sāciet visu no gala. Varbūt pēkšņi piesaista kaut kas pilnīgi cits .

Rotija wrote:čība wrote:
Bet, ja saimnieks ir iekšā, mani suņi nepaliks ārā vai otrādi.


Intereses pēc - kapēc?

Habī vienkārši nāk līdzi. Keli ne uzreiz, bet pēc brītiņa .

Seila, +++ , ja traucē, tad taču var pateikt sunim 'vietā' un viss. Netraucē jau arī suns visu dienu, tad jau nav jēgas suni ņemt. Un gadījumos, kad traucē, sunim ir sava vieta/būris utml. Man bieži suns nepatīk virtuvē tad, kad tiek gatavots ēst, pasaku viņam 'ej vietā' , vai 'paej malā' un suns ir ārā no virtuves.
Ja suns pagalmā nedzīvo par visiem 100%, tad tiešām vienkāršam liela izmēra sunim nav atšķirības lielā 2stāvu mājā, vai mazā 2 istabu dzīvoklī. Mans zeltainais ideāli pielājogās apstākļiem dzīvoklī, nebija vairs lielās skriešanas pa māju apkārt, tas gan, bet to kompensēja papildus aktīva pusstunda pastaigā!

DanaMary wrote:Seila, +++ , ja traucē, tad taču var pateikt sunim 'vietā' un viss. Netraucē jau arī suns visu dienu, tad jau nav jēgas suni ņemt. Un gadījumos, kad traucē, sunim ir sava vieta/būris utml. Man bieži suns nepatīk virtuvē tad, kad tiek gatavots ēst, pasaku viņam 'ej vietā' , vai 'paej malā' un suns ir ārā no virtuves.

Man šādos gadījumos līdz vecais labais "nedrīkst" un suns nenāk telpā, kurā viņam tajā brīdī nav ļauts nākt, jo man nepatīk, ja suns skatās mutē, kamēr ēdu, nu tad tajā brīdī suns tiek nelaists tajā telpā kur mēs ēdam un, lai nebūtu jāver ciet durvis, ir vienkārša aizlieguma komanda.

Rotija wrote:

čība wrote:Bet, ja saimnieks ir iekšā, mani suņi nepaliks ārā vai otrādi.

Intereses pēc - kapēc?

Jo viņiem tur nav ko darīt. Tik vienkārši. Tauriņus neķer, teritoriju apstaigā no rīta un vakarā. Uz kaimiņiem nerej, paši savā starpā nespēlējas. Ko tad viņiem tur, sauļoties vai?

Rotija wrote:Iekšā Tu viņus visu laiku izklaidē?

Ja viņiem izklaide ir būt kopā ar mani istabā vai blakus istabā, tad jā - izklaidēju. Šeit, protams, svarīgi ir arī tas, ka mani suņi ir pieraduši, ka viņu "vieta" ir iekštelpās. Arī, ja visi dodamies prom, suņi paliek iekšā mājā.
Pa kājām gan man suņi nemaisās, bet tas ir apmācības jautājums un nekas vairāk. Tas, ka suns grib būt kopā ar cilvēku, nenozīmē ka viņam visu laiku gribas dauzīties vai skriet. Turklāt, vienmēr ir iespēja suņus nokomandēt iet "vietā".

Man arī neviens pagalmā netup.Durvis stāv vaļā,bet suņi sēž ar mani istabā.Ko viņiem tur darīt vieniem?

Linda B. wrote:Man arī neviens pagalmā netup.Durvis stāv vaļā,bet suņi sēž ar mani istabā.Ko viņiem tur darīt vieniem?

Ostīt svaigu gaisu, piemēram.

Korland Rein wrote:Ostīt svaigu gaisu

Un tomēr kopā ar saimnieku ostīt ir interesantā
Pats no sevis radās jautājums...

Korland Rein, sanāk, ka Jūsu suņi nav vienmēr saimniekam līdzi staigājošas ēniņas?

Samelojos,ir viena lieta,ko mani suņi dara ārā arī bez manis-rok.Man zem ķirša saraktas tādas bedres,ka tur tumsā ejot un iekāpjot varētu,ja ne kaklu nolauzt,tad vismaz kāju noteikti.

Linda B. wrote:ir viena lieta,ko mani suņi dara ārā arī bez manis-rok

A, manējie pat to vieni nedara
Uzreiz atceros skatu kā es ar lāpstu rokās mācīju mazajam Takeram rakt iemācīju ar, bet tagad tik un tā jāparokas pašai, lai suni ievilktu azartā nu, neko vieni nedara

pixy wrote: tas labi, ka spējat atteikties, jo viegli tas noteikti nav. Ir tik daudz brīnišķīgu šķirņu, mēģiniet "aizmirst", ka gribas malamutu un sāciet visu no gala. Varbūt pēkšņi piesaista kaut kas pilnīgi cits

Loģiski, ka viegli nav, bet vieglāk nebūs arī, ja gan mums, gan sunim būs grūti.

Domas sāk iet uz dobermaņa vai hofavarta pusi. Kā īsti ir ar dobermaņu kupēšnu? Nekupēts, nemaz mums dobermani neatgādina!

Kupētu var ievest.No Krievijas, piemēram.Jāsaka,ka man nekupēti dobermaņi vizuāli arī ne visai,pēc tādiem pāraugušiem takšiem.

Linda B. wrote:pēc tādiem pāraugušiem takšiem.

Precīzi manas domas!
LuLu , Veiksmi kucēna meklēšanā, cerams, ka ja paņemsiet dobermani,tad nenozudīsiet no foruma, būtu interesanti lasīt par piedzīvojumiem!

Man tāds jautājums... Jūs izvēlaties suni izvērtējot tā šķirnes īpašības vai tikai smukas bildītes?
Manuprāt, katra no izvēlētām šķirnēm ir pilnīgi savādāka...

Paldies visiem par ieteikumiem, šodien mūsu mājās ieradīsies kucēns. Nebūs šķirnes, bet tāpēc jau nebūs mazāk mīļš. Vēlreiz visiem paldies!

seila wrote:Man tāds jautājums... Jūs izvēlaties suni izvērtējot tā šķirnes īpašības vai tikai smukas bildītes?
Manuprāt, katra no izvēlētām šķirnēm ir pilnīgi savādāka...

Nē! Apskatot vairāku šķirņu standartu un kā Jūs sakāt - izvērtējot šķirnes īpašības, es sapratu, ka gribētu aļaskas malamutu, mans draugs dobermani. Reiz aļaskas malamutam dzīve dzīvoklī būtu grūta, nonācām pie dobermaņa.

Dzīve tā sagrozījās, ka nebūs mums ne dobermanis, ne aļaskas malamuts. Paldies visiem par atbildēm.

Man ir saistīti jautājumi/pārdomas.
No jau pāris mēnešus dzīvoju ar savu suni (9 mēnešu veca kucīte) pārmaiņus dzīvoklī un laukos/mežā. Dzīvoklī nav pārāk ko darīt, to varam arī neapspriest (nekādu postījumu gan vēl nav bijis). Rīts, vakars - garas pastaigas vai skriešana blakus velo, kad temperatūra atļauj.
Par brīvdabu jautājums: laukos turu viņu brīvā vaļā, lai arī lasīts, ka tas ir pilnīgs neprāts. Žoga mežā nav, kaimiņu (līdz ar to citu suņu) arī. Tuvākais apdzīvotais punkts 2-3 km. Arī sēņot skrien līdz bez pavadas. Būtībā pavada atgriežas apritē tad, kad ierodamies pilsētā (neskaitot paklausības treniņus).
Tad nu jautājums. Vai man pamazām projektēt kārtīgu žogu (ar pusmetra nodrošinājumu zem zemes, pēc malamutu specifikācijas) vai arī būvēt voljēru, kas laikam būs lētāk. Suns jau ieradis dzīvot kopā ar cilvēku, mājā un pēc visa spriežot, šī sabiedrība viņam ļoti patīk, ar tencenci sekot -- kur cilvēks tur suns (vai arī kautkur turpat atstatu). Nezinu, kā tas varētu pienemt atsevišķu mājvietu. Līdz šim nekur īpaši sprostota nav, varbūt tāpēc nav arī noslieces uz bēgšanu, kas ir pilnīgā pretrunā ar sugas brāļu raksturojumu.
Pieredzes man nav, tāpēc ļoti priecāšos par padomiem.

didzi, bet kur ir problēma? Ja suns ir tāds, kas dzīvojas ar cilvēkiem, nevis patstāvīgi dodas uz mežu paklejot, ne sēta, ne voljērs tak nav obligāti. Mans pirmais suns arī dzīvoja bez sētas laukos, kamēr bija kucēns, apguva teritoriju un pēc tam viena nekur negāja. Tu nepasaki, vai viņa mēdz aizklejot, bet, ja nemēdz - lai tak dzīvojas, nevienam no tā nekāda ļaunuma nebūs .

Problēma nav, ceru, ka arī nebūs Kā nesenam suņa īpašniekam man ļoti rūp visas nianses un rīcība preventatīvai krenķu novēršanai.
Nav jau arī tā, ka turās visu laiku pie mājas, ieiet arī mežā, bet ne dziļi. Ar sasaukšanu kā jau ar malamutiem - kad grib tad nāk, kad ne, tad liek gaidīt.
Sune vēl maza, rakšanas priekus arī vēl nav atklājusi, domāju, ka tas (un daudz kas cits) vēl priekšā.

Didzi, ir dzirdēts par haskijiem, nezinu kā ar malamutiem - kamēr mazi, turas kopā ar saimnieku, kad paaugas, izaug arī galva un patstāvība un ne visus pastaigā mežā var laist vaļā no pavadas, pat, ja kucēna vecumā klausīja. Tas tā - pievērsiet uzmanību, ja nu suns izaugot sāk domāt par klaiņošanu.

Nu, lūk.
Suns tagad ne tikai par to domā, bet arī iziet īsās pastaigās pa sev vien zināmiem ceļiem un takām. Pēc stundas, pusotras pats atgriežas.
Ir pamats satraukumam un kautkādām preventatīvām darbībām?