Gribam suni. Nezinam kādu..

[Henriete]

Pieķeršanās saimniekam ir proporcionāla saimnieka ieguldītajam darbam kopā ar suni neatkarīgi no suņa dzimuma.

[karalislauva]

Nē, izstādes vēl nav sanācis apmeklēt, bet tas ir plānā. Jo, kur tad vēl labāk var redzēt daudzas šķirnes vienuviet, ja ne izstādē! Turklāt, pavērot, kā suns izturas daudzu cilvēku vidē!

Pieķeršanās saimniekam ir proporcionāla saimnieka ieguldītajam darbam kopā ar suni neatkarīgi no suņa dzimuma.

Tas jā, bet ir šķirnes, kuras pieķeras un atzīst tikai vienu saimnieku, par pārējiem ģimenes locekļiem neliekoties ne zinis. Tā teikt, neatkarīgi. Lasīju, ka čau čau, šarpeji esot vienas no tādām. Esam sabiedriski un vēlētos, lai arī mūsu suns tāds būtu.

[fedelta]

Par čau čau runājot - mūsējais ļoti mīlēja bērnus un klausīja visus ģimenē, bet tā no visas sirds bija pieķēries tikai man. Gulēja blakus manai gultai, no rīta leca iekšā un modināja mani, vienmēr bija tur, kur biju es. Bet tas nenozīmēja, ka pārējos viņš nemīlēja.
Ja bija kaut kur jābrauc, tad mašīnā kāpa tikai tad, ja tajā biju es. Viņš mums bija baigais miera mika, ja reiz jāstāv un jāgaida kamēr bērnu bariņš viņu čubina, tad stāvēja, ja kaķi un suņi gāja garām, tad lai iet.
Esmu lasījusi, ka daudzi saka, ka čaviki esot neatkarīgi un bremzēti suņi. Mūsējais nebija ne tuvu tam - viņam vajadzēja uzmanību un sabiedrību. Ja viņu neielaida manā istabā, viņš sēdēja pie durvīm un varēja riet kaut stundu no vietas, kamēr tika ielaists. Bet nu tas noteikti nebūs suns, kas stundām ilgi skraidīs riņķī apkārt un izpildīs komandas 15x no vietas. Viņiem ir savs raksturiņš, savs funktieris, bet es ar Dageru spēju atrast kopīgu valodu un nekādas ziepes viņš nestrādāja un bija paklausīgs suns.
Bet kā jau te iepriekš minēja - viss atkarīgs no audzināšanas un attieksmes.

Mūsu Dagers :

[julika]

Man melnie čau-čau vienmēr nenormāli patikuši bet jā, ir dzirdēts par viņiem, ka ir stūrgalvīgi un ne visai gudri.

[fedelta]

bet jā, ir dzirdēts par viņiem, ka ir stūrgalvīgi un ne visai gudri.

Dagers mācēja sēdēt, gulēt, šurp, nedrīkst, ķemmēsimies (apgūlās augšpēdus, lai varu izķemmēt viņam vēderu ). Manuprāt, priekš čavika, tas ir daudz Mierīgi varēju iet ārā bez pavadas, viņš gāja blakus, nevienam pakaļ neskrēja, sekoja man, ja pagāja tālāk, pēc "šurpu" atnāca atpakaļ, pavadu nerāva, ja tā bija pielikta. Bet es līdz šim vēl neesmu satikusi vēl kādu čaviku, kas līdzinātos Dageram gan paklausības gan nosvērtības ziņā.

[maksis]

ir dzirdēts par viņiem, ka ir stūrgalvīgi un ne visai gudri.

Nuja. Tāpat kā kurti. Ja nopietni - kā vienmēr, diskusijās par šķirnēm nonāk līdz filozofiskajam jautājumam, kas tad ir gudrība. Viens uzskata par gudru to, kas ātri iemācās triku/komandu utt., cits - to, kas nedara šo pašu triku/komandu, ja neredz pēc tā vajadzību. Nu un vēl variācijas par tēmu.Droši vien cilvēkam pirms izvēlēties šķirni, būtu labi tikt pašam priekš sevis skaidrībā ar šo jautājumu, tas var palīdzēt.

[julika]

PAr kurtiem neesmu dzirdējusi citus viedokļus, izņemot tos, ka tie ir brīvputni.
Bet tā atšķirība, ko tu pieminēji, ir tiešām svarīga. Ir būtiski arī tas, kam suns tiek ņemts, vai tikai dzīvošanai kopā jeb kaut kādam konkrētam mērķim, nu tur sports vai terapija, jo tad šī gudrība un kā to izprot saimnieks, ko viņš sagaida no sava suņa, var spēlēt visai noteicošu lomu.
Man, teiksim, ka cilvēkam riebjas vienu un to pašu atkārtot, tāpēc es labāk jūtos ar suni, kurš ātri mani saprot vai vismaz var atkārtot n-tas reizes to, ko es lieku darīt un kuru man nav jāparliecina ar visai spēcīgiem argumentiem, ka tas tiešām ir jāizdara.

[ash]

mana interpretācija - gudrs ir tāds suns, kuram: 1. ātri pielec jauna komanda, triks; 2. pielec, ka, ja saimniekam ir īpaša intonācija - jāpaklausa nekavējoties, lai gan pārējā laikā komandas izpildi var arī interpretēt pa savam (tā teikt - spēja analizēt situāciju un saprast, sajust krīzes momentus); 3. piemīt viltība; 4. piemīt spēja domāt un pieņemt lēmums patstāvīgi, saglabājot spēju kritiskajos momentos pakļauties nekavējoties.
man ir bijuši daudz suņi un 2 no tiem gudri - krancītis un mans rudais īrs.

[NARDICUM]

karalislauva
Tikai ļoti lūdzu, nevajag apvainoties , bet katrā otrā Tavā postā es lasu vārdus draugs grib/draugs negrib!
Atvaino, ka uz TU, bet, liekas, ka Tu esi manas meitas vecumā, meita mani arī neklausīja, kad ņēma suni, rezultātā ir enerģijas pilns, pilnīgi neaudzināts (bet ļoti smuks un mīļš) haskija jauktenis, kas rada problēmas visai ģimenei! Tici manai pieredzei, 90% vīriešu ir pārāk slinki, lai nodarbotos ar suni, pat savu medību biedru vairums ir par slinku izvest ikdienas pastaigā un šo darbu uztic sievietei. Rēķinies ar to, ka suns būs TAVS, Tev būs viņš jākopj, jābaro, ārā jāved, es nesaku, ka 100%, bet 90% ka tā tas būs. Un kad Tu būsi nodzīvojusi līdz manam vecumam, Tu, atskatoties atpakaļ uz šo diskusiju, sapratīsi, ka draugu Tavā dzīvē ir bijis vairāk, nekā suņu
Es pati Tev ieteiktu ņemt asspalvaino taksi, tas Tev ideāli piemērots, man liekas.

[julika]

Kad es atnācu pie drauga un teicu "gribu suni, davai paņemsim", viņš piekrīta, taču manas piedāvatas šķirnes viņam neizraisīja nekādu baigo emociju. Tāpēc es uzprasīju, kādas sķirnes viņam patīk un no tiem izvēlējos.
Es uzskatu, ka ir tomēr jāņem verā arī ko otrs cilvēks grib, jo sunim ir jādzīvo nevis ar vienu saimnieku tikai, bet ar visu ģimeni. Un ja vienam suns ir ideāls, bet otram pilnīgi nospļauties, tipa nu ir nu i ladno, tad arī interese ar to suni pavadīt laiku un nodarboties būs tāda pati. it sevišķi tas ir svarīgi, ka man liekas, ja viens ģimenē ir izteikts suniņieks, bet otrs nē.
Ja es būtu paņemusi to škirni, kuru gribēju, diez vai mans draugs tagad tik daudz man palīdzētu ar suni un diez vai viņš to suni vispār tik ļoti milētu.

[s_solv]

karalislauva redzēju jūsu ierakstu pie JRT. Gribēju atgādināt, te jau iepriekš minēja. BŪS DAUDZ SPALVA!!! ĻOTI DAUDZ !! maza balta visur!
un aktivitātes līmenis raseliem blakus borderkollijiem vienkārši - otdihaet.... tā ka varat nesatraukties, nav viņi TIK aktīvi

[julika]

Jā, man arī daudz spalvas no korgija, tas ir vienīgais mīnuss - kad Kira met spalvu, tad tā spalva ir visur un dabūt nost ir grūti. Taču ja suns mājas neguļ uz divaniem (vai divani ir no ādas), mašīnā brauc boksā, tad nav tik traki!

[perro]

Vēl viens ieteikums pārdomām. Ja dzīvojat Itālijā, bet braukājat uz Latviju, suņa izmēram ir nozīme. Būtiska. Transports.

Man ir īrs, tātad ĻOTI liels suns, un tas nozīmē, ka lidot var tikai ar kravas lidmašīnām, kas ir aptuveni 30X dārgāk kā mazajiem suņiem, kas var lidot pasažieru lidmašīnās. Praksē tas nozīmē, ka mums visa ceļošana tikai ar mašīnu. Atvaļinājumi, viesnīcas - lieli suņi visu to nopietni apgrūtina, mazos suņus vairums pieņem bez problēmām. Atrast suņu viesnīcu, kas piedāvā piemērotus apartamentus lielam sunim ir daudz grūtāk, atrast kādu, kurš pieskatīs jūsu lielo suni vs mazo suni - grūtāk, u.t.t.

Es pievienojos NARDICUM par asspalvaino taksi. Jā, paspītēsies, bet normāli audzinot, nekas traks. Mēs savam iemācījām mājās neriet, netrokšņot, tagad, kad zvana pie durvīm, suns klusēdams skrien un sauc, jo zina, ka riet nedrīkst.
Pasportošanai arī derēs. Man taksi vēl nav izdevies nokausēt - pēc 10 km kalnos mans īrs velk purnu pa zemi ar nepārprotamu: "mammuu, nu ejam tak mājās, es gulēt gribu!" kamēr taksis mundri šiverē, pēdas ošņādams.

Es ieteiktu tagad paņemt asspalvaino taksi, un, kad paši apbērnosieties, tad pievienot kaut ko lielāku - zeltaino retrīveru vai ko tādu, tipa 'ģimenes" suni. Tagad asspalvainais izskatīses forši gan parkā pastaigājoties, gan kafejnīcā vīnu iemalkojot. Tie ir vizuāli stilīgi suņi, draugam nebūs kauns, ka ar cacu suni jāstaigā.

[s_solv]

PIEKRĪTU! perro

[Creme de la Creme]

Bet vēl labāk - miniatūro asspalvaino taksi. Rakstura ziņā atšķirnās no standarta takšiem (to sevišķi izjūt tie, kuriem mājās ir gan standarta, gan mini taksis).
Varu ieteikt pāris labas audzētavas Itālijā vai tās tuvumā. Tur bez rekomendācijas labu kucēnu tik viegli nedabūt...cenas gan ''kodīgas'', bet var jau ņemt LV un tad vest uz Itāliju (sanāk kaut kādi +/-70 eur).

[perro]

Creme de la Creme, par to standarta vs miniatūro - var, lūdzu, sīkāk? Man ir standarta, no medniekiem, un godīgi - ja nebūtu to medību instinktu, kas mums dzīvi drusku apgrūtina, būtu ideāls suns. Man kaut kā ir radies iespaids, ka miniatūrie ir kodīgāki, histēriskāki un rējīgāki- vairāk cacas, bet saprotu, ka jums ir cita pieredze. Ja man prasītu, teiktu - mazos nekādā gadījumā, standarta tomēr jēdzīgāki raksturā, bet pieļauju, ka selekcijā ir daudz kas mainījies pēdējos gados un tagad mazie ir pat raksturā labāki?

[Creme de la Creme]

Daudz jau kas ir atkarīgs no līnijām un audzināšanas. Es uzskatu ka mazie ir vieglāk apmācāmi, vairāk orientēti uz cilvēku (kompanjoni).
''Psihopāti'' starp takšiem ir sastopami visai bieži. Selekcijai ir liela nozīme...
Kamēr mums bija viena kucīte, mēs pat nezinājām ka viņa prot riet. Vismaz līdz mirklim kamēr nesākām braukt uz alām. Bars ir bars, tur nu neko nepadarīsi. Bet tāda nejedzīga riešana mums nav raksturīga. Vienmēr būs iemesls - vai nu kaķis jātrenc, vai māja jāsargā, vai arī vienkārši jākomunicē vienam ar otru (vai ar saimnieku).

[LindaS]

O,jā,es arī par taksi. Mūsu lielo draudzeni (vidusāzietis) easy nokausē un vēl aizskrien uz citām mājām padricelēt. Mums kaimiņos viens dzīvo, īsts un šķirnes, muskuļmasu uzaudzējis tā ka bail, skrien kā zaķis visie mpa priekšu, vienmēr pavada pastaigās, ienāk ciemos izšiverē, enerģijas gan ziemā, gan vasarā vairāk kā mums visiem kopā, taču ko uzskatāmi var redzēt- viņš nenāk tusēt ar mūsu suneni (ļaujam viņai domāt savādāk),bet nāk tieši glaudīties pie cilvēkiem, izglaudās un izguļās pie visām mājām, ĻOTI cilvēkatkarīgs (labā nozīmē, raksturs fantastisks), taču kā arī te minēja pietiekami aktīvs, dzīvespriecīgs un ar sportu uz TU. Mazliet rejīgs, patīk rriet uz mežazvēriem(pieļauju instinkti),bet vienmēr par tēmu.
P.S. Agrāk man takši likās kā gari ļumīgi cīsiņi, nesimpatizēja nemaz, bet šis sagrāva visus priekšstatus- stingrs, muskuļains, zems un garš ķermenis tiešām var būt smuks.

[BaibaB]

iesaku apsvērt arī miniatūro vai vidējo šnauceru - asspalvaini, gudri, saprātīgi, labi saprotas ar bērniem, ļoti pieķeras saimniekam, viegli apmācāmi, ideāli kompanjoni. miņiki var būt skaļāki par vidējiem, bet kopumā - perfekts suns.

[karalislauva]

NARDICUM
Nē, neapvainojos. Uzsveru uz "draugs gribētu/ draugam patiktu", jo kā jau te iepriekš teica - ja dzīvo kopā ar ģimeni vai otru pusīti, lēmumam par suņa šķirni, manuprāt, ir jābūt kopīgam. Un dzīvoklis ir drauga - nevaru es te tagad atvest, teiksim, sanbernāru, lai kā man viņš arī patiktu

Jā par trako spalvkriti un raseliem jau izlasīju. Tagad likšu galdā faktus viņam Es, personīgi, esmu par samijiem, viņam piedāvāju opciju kā otro suni vēlāk JRT - ja būsim veiksmīgi uzaudzinājuši pirmo.
Asspalvainie, neņemiet ļaunā, bet nekad nav uzrunājuši - ja spriež pēc izskata. Gan jau ka noteikti raksturs zelta vērtē. Vienkārši man patīk garspalvainie, ar mīkstu, zīdainu spalvu. Bet īsspalvainiem arī nav ne vainas.