kā izvēlēties bērniņam labu draugu?

[donna-tonna]

Nevajag tikai sasteigt - šodien ieraudzīju bildīti, rīt tādu vedīšu mājās, tad jau redzēs kā būs. Ja visu kārtīgi apdomāsiet ar laiku arī jūsu mājās būs pats labākais draugs uz ilgiem gadiem. Lai veicas

[BaibaB]

donnai tonnai.
tikai par to spalvas kopšanu. trimējamam sunim ir tāda priekšrocība, ka to var aizvest pie spečuka un kamēr šams ņemas slapju muguru ap Tavu suni, Tu tikmēr sēdi, kāju pār kāju pārlikusi, izklaidē spečuka suņus un kavējies patīkamās sarunās. sliktākajā gadījumā pašam jāpietur savs suns uz galda, kamēr spečuks slapju muguru ap to ņemas
tik nelaime tā, ka visi trimējamie suņi (šnauceri un terjeri) ir vella suņi ar iekšām, tur vajag būt šķirnes entuziastam, lai viņus ņemtu.

[jurate67]

par franču buldogiem atradu ļoti pozitīvu rakstiņu un mazi arī. tas varētu būt variants.
par to, ka kārtīgi jāapsver, tas taisnība, tādēļ jau es te skatos visus variantus un ieteikumus, jau vairākas dienas pētu par da''zādām šķirnēm. par tikšanu galā- manās mājās bija dobermanis. gan tikai gadu, jo nebija īsti mans. toreiz sapratu- suns ir tas pats, kas mazs bērns, tāpēc manuprāt tagad ir tieši īstais laiks- ļoti daudz laika ir jāpavada pastaigājoties un rotaļājoties un tajā visā var pilnvērtīgi iesaistīt arī suni abiem graušanas un peļķīšu taisīšanas vecums kopīgas intereses

[donna-tonna]

Ja patīk mazi aktīvisti, varbūt, ka der ievērtēt džeku raseli?

[jurate67]

Donna, garspalvainie man arī ne sevišķi patīk.man vairāk tie stirnīgie. a par džeku raselu- tur atkal nebūs tā noslodzes problēma ja viņš tāds aktīvists?bet vispār mīlīgs.
kā ir ar franču bullīti? vai kādam ir kāda pieredze ar franču buldogu un maziem bērniem?

[Robins]

Nepazistu nevienu rejoshu biglu

Varu iepazīstināt
Bet tā nav ikdienas norma. Protams, ir brīži, kad jā. Piemēram, kad satiekas barā, spēlējas (kaut vai pieminētajā izstādē). Arī donnas-tonnas pieņēmums par dzinējsuņiem, kaut arī loģisks, nav gluži pareizs. Dzinēji 100% ries, kad skries kādam pakaļ (vai pa svaigām pēdām). Viņi nevar vispār tad klusējot paskriet. Bet, citā laikā - ne vairāk kā citi suņi - protams, atšķirīgi dažādiem indivīdiem. Jo, kāda tad būs dzinēja vērtība, ja viņš ries nepārtraukti, nevis tikai tad, kad jāsignalizē par atrasto medījumu/pēdām? Spilgts piemērs - BonBon - PBGV ir tāds pats dzinējs, kā bīgls, bet ārkārtīgi klusa un nosvērta meitene. Toties, ja jāskrien un jādzen, tad troksnis nenormāls.
Tomēr bīglu es noteikti neieteiktu, jo tā ir pārāk specifiska šķirne, ar īpašām prasībām (noslodze, suņu skola, pareiza audzināšana u.c.), lai to ieteiktu cilvēkam, kurš meklē "kaut ko nelielu, draudzīgu ar bērniem, varbūt špicu". Manuprāt, ir šķirnes, kuras "drīkst" tikai cilvēki, kuri konkrēti zin, ka tādu vēlas. Ir daudzas "vidējākas" šķirnes, kuras nebūt nav tāpēc sliktākas...

[Noise]

Donna, garspalvainie man arī ne sevišķi patīk.man vairāk tie stirnīgie. a par džeku raselu- tur atkal nebūs tā noslodzes problēma ja viņš tāds aktīvists?bet vispār mīlīgs.
kā ir ar franču bullīti? vai kādam ir kāda pieredze ar franču buldogu un maziem bērniem?

vipets

[Komatins]

Francis ar bērniem saprotas labi, pie norunas, ka arī bērns tiek mācīts adekvāti izturēties pret suni. Spalvu nemet visu gadu un ir viegli kopjams vidēja izmēra suns. Kā jau iepriekš rakstīja- katrs gadījums gan ir individuāls. īsais deguns nepieļaus vāļāšanos pludmales saulē ilgstoši, jo var pārkarst. Franči šņākuļo un krāc.

[OrlandoSeaHorse]

Pie sada uzstadijuma es laikam skatitos uz fr. buldodzinu: raksturs mierigs, pats nav trausls, ne parak mazs (berns vinu nenonurkas), var darboties kopa ar pieaugusajiem gimenes locekliem, iet pastaigas, piedalities tusinos, utt. Un izskats loti amizants.

[Creme de la Creme]

Ir ĻOTI daudz suņu šķirņu kuras var pilnīgi mierīgi turēt dzīvoklī. Katram, loģiski, sava vismīļākā un vislabākā Galvenais kam jāpievērš vērība ņemot kucēnu, tie ir vecāki, to psihe. Kā arī tas kur un kā kucēni tiek audzēti (vai tiem ir pastāvīgs kontakts ar pieaugušiem suņiem, ar cilvēkiem, bērniem).

[brex]

Par franciem - ja spriezu pec ta viena, ko pazistu tuvak, tad kopa ar mazu bernu nenemtu - hiperaktivs, greizsirdigs, paprieks dara un tad doma - piem, uzlec sajusma par saimnieka atgriesanos uz TV galdina, kraksana, jasarga no ilgstosas uzturesanas karstuma un saule.

Varbut var padomat par grifoninu - nelieli, tacu neparak trausli, aktivi, skiet viesnotal miligi, nezinu ka vieniem ar kasrtumu un sauli - tak ari isi purnini. Ka ar papiloniem - nezinu gan, ka ar spalvas kopsanu?

Par dzivokliem un nelielumu - ja suns dabun pietiekai lielu slodzi, dzivoklis nav skerslis. Protams, varbut ne kaukazietim

[donna-tonna]

kraksana, jasarga no ilgstosas uzturesanas karstuma un saule

nubet grifons taču arī ir brahicefālis (tāpat - mopši, etc. mēnessģīmji). Personīgi es, kamēr vien būr izvēle - suņi ar normāla garuma purniem - laikam neizvēlēšos brahicefālo šķirni. Nu, franču buldogs, lai arī mzs, ir ārkārtīgi spēcīgs un aktīvs suns. Neaudzināts, protams, ka var sagādāt problēmas...

[Creme de la Creme]

Jebkurš naaudzināts suns sagādās problēmas (ja vien sunim nav 100% iedzimta inteliģence, lēnprātība u.tml.). Tikai katram sunim nepieciešams savs ''daudzums'' apmācības - citam mazāk, citam vairāk (un ne tikai atkarībā no šķirnes). Bet ja jāizvēlās brahicefāļi, tad es labāk ieteiktu mopsi nekā franču buldogu...

[silverequs]

Franču buldogs nav īsti šķirne, kas būs suns, kas sadzīvos ar maziem bēniem, jo pazīstu četrus un tikai viens sadzīvo labi, tas ir ignorē. Zinu vienu, kurš tika ņemts, ka suns bērnam, rezultāts ir katastrofāls, jo izlaists, dominants suns, kuru neviens no ģimenes bērniem nevar paglaudīt, ja viņš pats neatnāk klāt kā kaķis, bet nu jā, var arī būs cits variants, ka viss būs ok.
Es ieteiktu velsas korgiju un tad to kārdiganu vai pembroku pēc savas izvēles, man šie sunīši pašai ļoti patīk, laikam aiz mīlestības uz britu šķirnēm, tie ir būtībā lieli suņi mazā fasējumā, ļoti intelektuāli, it kā bišķiņ veļ pāri pār noteiktajiem svara limitiem, bet tomēr ir ganu suņi, kas nav mazsvarīgi ģimenei ar bērniem.
Tad vēl viens no iesakāmajiem ir šeltijs, jebšu mazais kollijs kā viņu mēdz dēvēt, arī manuprāt, ideāli piemērots ģimenei ar bērniem. Ļoti intelektuāls, bet arī vajadzīgas aktivitātes, tomēr ar savu rāvienu nenovilks bērnu gar zemi. Lai veicās

[jurate67]

huh, paldies jums visiem par atbalstu un viedokļiem, sākumā liekas, ka putra galvā, bet īstenībā visu šo kopā saliekot, sāk veidoties jau lielāka skaidrība.
par to ganu suni, tur ir sava loģika, tad viņš "ganītu" arī savu "baru", respektīvi ģimeni, vai ne...?

[silverequs]

huh, paldies jums visiem par atbalstu un viedokļiem, sākumā liekas, ka putra galvā, bet īstenībā visu šo kopā saliekot, sāk veidoties jau lielāka skaidrība.
par to ganu suni, tur ir sava loģika, tad viņš "ganītu" arī savu "baru", respektīvi ģimeni, vai ne...?

tieši tā, sargātu un uzmanītu, tas ir vieņiem raksturīgi. Ir vēl arī variants par mazāko no šveiciešu ganu suņiem Entlebuhas ganu suns.

[jurate67]

tas šveicietis nu gan ir liels!
nu jau laikam ir izmaltas teju visas mazās šķirnes un pagaidām ir divi varianti- džeks rasels vai velsas korgijs kardigāns
džeks rasels: cik noprotu- medību suns un kompanjons. mazs un smukiņš, bet kā jau bija iepriekš minēts- ļooooti liels aktīvists.
velsas korgijs kardigāns: ganu suns un ģimenes mīlulis. divreiz smagāks par raseli, bet arī smukiņš. (kaut kur atmiņā palicis, ka esot problēmas ar īsām kājiņām, tas gan bija laikam par takšiem... kā tur ir?)
kāda pieredze ar šiem abiem bērnu kompānijā? citi par un pret?

[Creme de la Creme]

Ja man būtu jāizvēlās starp abām šķirnē, tad nedomājot ņemtu pembroku. Lai piedod man JR terjera fani, bet pembroki man sirdij tuvāki. Fantsastiski suņi! Zemajām kājām nav ne vainas. Problēma var būt mugurā, bet...ne jau visiem ''garajiem'' suņiem automātiski ir problēmas ar muguru. Takšiem piem. muguras problēmas vairumā gadījumu ir iedzimtas. Nezinu par pembrokiem, bet domāju ka pareizi audzinot suni (ievērojot barošanas normas, resp. - nepārbarojot, pilnvērtīgi noslogojot suni) šādām problēmām nevajadzētu rasties. Protams - ir jāzin ka kucēns nācis no veseliem vecākiem/vecvecākiem.

[OrlandoSeaHorse]

Pilnīgi subjektīvi - es JRT neņemtu bērnam, ne sev vien. Jābūt īpašam tieši šīs šķirnes fanam, lai to darītu. Un daudz brīvam laikam.

[Cilveeks]

Gribēju atturēties te kaut ko komentēt, bet pēc silverequs posta par frančiem klusēt nespēju.

Franču buldogs nav īsti šķirne, kas būs suns, kas sadzīvos ar maziem bēniem

Ka tik ne arī.

Nedaudz ieskatam:
http://www.youtube.com/watch?v=hLi4kPCh ... re=related
http://www.youtube.com/watch?v=N_wlTjhJ_yg

Zinu vienu, kurš tika ņemts, ka suns bērnam, rezultāts ir katastrofāls, jo izlaists, dominants suns, kuru neviens no ģimenes bērniem nevar paglaudīt, ja viņš pats neatnāk klāt kā kaķis, bet nu jā, var arī būs cits variants, ka viss būs ok.

Atbilde, kāpēc tas eksemplārs ir tāds, atrodama jau Tavā postā. Dominants = izlaists suns. Suns, kas uzskata sevi par bara vadoni, pats sev boss, ko grib to dara.

Netaisos dziedāt slavas dziesmas francīšiem, tāpēc ka uzskatu - franču buldogi nav piemēroti katram, jo:
1) dominats suns, cits vairāk, cits mazāk. Tātad jāsaprot kā pareizi sakārtot hierarhiju ģimenē un kā nolikt pie vietas, ja izdomā pakāpties pa hierarhijas pakāpieniem uz augšu. Saimniekam vajag dzelžainu raksturu, lai nepieļautu kļūdas audzināšanā.
2) Mēdz krākt.
3) Reti, kurš eksemplārs prot peldēt. Tātad ūdens tuvumā jāuzmana.
4) Saulē sakarst ātrāk kā suņi ar normāliem deguniem.
5) Lai arī augumā maziņš, bet ļoti spēcīgs suns.

Ja viss šis ir pieņemams un nebiedē, tad var izvēlēties francīti. Ja pareizi audzina, tad var iegūt pašu mīļāko radījumu uz zemes un lielisku kompanjonu francīša izskatā. Vismaz mums tāds pieder.

jurate67 veiksmi Jums sava suņa meklējumos!