jurate67 wrote:suni ņemu sev un visai ģimenei, bet man ir ļoti svarīgi, lai šis suns labi satiktu ar dēliņu
Tas, vai suns satiks ar dēliņu, būs atkarīgs no konkrētā indivīda suņa - man liekās, ka nav tādas šķirnes, kuras būtu ar definīciju - izteikti agresīvas pret bērniem. Pieļauju, ka daudz mazsuņu, kuri lieliski sadzīvo ar lielākime un mazākiem bērniem. Kādas būs suņa - bērna attiecības lielā mērā ir atkarīgs no Tevis - cik prasmīgi mācēsi salikt ģimenē hierarhijas piramīdu, kā spēsi bēnam iemācīt, ko un kār atļauties attiecībā pret dzīvnieku, etc.
jurate67 wrote:Donna, vai Tev būtu kas konkrēts padomā?
Nu, līdz savam sunim (kaut vai šķirnei) katram ir
jānopīpējās pašam
Es neieteikšu konkrētas šķirnes, kaut protams, man ir mani suņi mājās (laikam tāpēc, ka man nav jātirgo kucēni) Tev ir jaizdomā uzstādījumi: cik daudz laika varēsi veltīt tieši sunim (skaidrs, ka mēģināsi sakoordinēt savu laiku, lai staigātu kopā ar suni un bērni, bet pēc manas pieredzes, tas diemžēl nav īsti pietiekami - vienmēr sanāk uz kādu laiku kādam uzgriezt muguru...) - ne tikai staigāt pie pavadas, bet būt interesantai tieši viņam. Vai gribēsi veikt lielāku / mazāku grūmingu - ja paņemsi suni ar garāku spalvu, rēķinies, ka viņš IR jāķemmē, retāk vai biežāk, bet jāmzgā, nāks mājās šmucīgs, nekā "plikie" sugasbrāļi. Kādi ir Tavas ģimenes paradumi - kā atpūšaties kopā (aktīvi ceļojat), kādi jūsu draugi - akceptēs suni kopīgos tusiņos, etc. Ja dzīvo pilsētā, tad iesaku atmest uzreiz tās šķirnes, kurās jāiegulda milzu darbs, lai apspiestu viņu vēlmes
paņemt vīli, protams, ja vien Tavs sapnis nav, piemēram, pilsētas parkā ikdienā staigāt ar suni pie pavadas. Katrai škirnei ir sava auditorija - savi cienītāji, fanāti. Kas der vienam, neder citam. Lielākā daļa mūsdienās ņem suņus ar uzstādījumu - kompanjons. tam derētu zināt šķirnes vēsturisko pielietojumu, lai no tā varētu izpīpēt temperamentu, kas, manuprāt ir ļoti svarīgi ņemot mājās suni - suns pirmām kārtām būs mājas mīlulis, tikai pēc tam varbūt izstāžu, medību, etc. pielietojuma suns.
Piemēra pēc - šeit pat ieteiktie kavalieri - par šo šķirni es esmu tāds pat (ne)zinītis, kā Tu - smuki suņi. Bet, ja man būtu padomā tādu iegādāties, tad no neatkarīgiem avotiem (neskaties dinozoo mājas lapu, labāk pameklē ingo par šo šķirni ārzemju mājas lapās, forumos) es gribētu zināt, kādas ir šai šķirnei raksturīgākās kaites - vai nemēdz būt kādas acu slimības un kā viņš sadzīvo ar gadalaika karstajām dienām (galvaskausa uzbūves īpatnību dēļ). Man, kā ārkārtīgi slinkam cilvēkam, noteikti būtu jāizvērtē savas grūminga iespējas (šis ir vēl viens fenomens: lielākā daļa audzētāju, lai cik spalvains / balts - tātad kopjams - būtu viņa suns, vienmēr apgalvos, ka "nemaz tik traki nav", bet reāli - tas prasa kaut elementāru, bet kopšanu un laika patēriņu). Man ir piemērs - mans čihujs, kurš ir ar biki garaku un biezāku spalvu nekā mani pārējie suņi. Sava izmēra dēļ viņš lietainā laikā nāk mājās nojaucies līdz pusmugurai. Es iedomājos, kās viņš būtu, ja būtu garspalvains... Nu, tas nav man. Ja Tev šis viss, saliekot kopā, liekas baigi OK, tad - gan pēc izmēra, gan visa pārējā - kavalieris ir Tavs bobis.
Kad tiksi galā ar to, ko Tu gribi, izlobīsi arī savu šķirni
Veiksmi meklējumos! Galvenais - nebaidies prasīt.
Life is too short to wake up in the mornings with regrets. So, love the ones who treat you right, forget the ones who don’t. Remember that everything happens for a reason. If you get a chance take it, if it changes your life, then let it.