Boulevard wrote:To, ka stafordšīras bulterjers ir tik īpašs, ka viņam vispār kategoriski nav vajadzīga pilnīgi nekāda socializācija, lai jau aug viens tukšā istabā, to es nekur neapgalvoju (vai tiešām radies tāds iespaids?). Manu sašutumu izraisīja Henrietes jocīgais izteikums, ka sb kā šķirni raksturo tas, ka 'nepieciešama īpaši aktīva socializācija'. Īpaši aktīva nav nepieciešama
Lasīju ar smaidu, goda vārds.
Jocīgais izteikums, ka
raksturo šķirni īpaši aktīva socializācija? Kur es kaut ko tādu saku, ka
šo šķirni tas raksturo?
Paliek pat jau drusku savādi atbildēt uz tādām replikām.
Visu cieņu, bet ne jau es teicu, ka sunim
Boulevard wrote:....., kam pietiek ar normālām ikdienas pastaigām, kas gan tur sarežģīts. Un kādēļ gan vajadzētu īpaši aktīvi socializēt tādas šķirnes kucēnu, kam firmas zīme ir ekstraverts un komunikabls raksturs? Ļoti ērts suns pilsētas apstākļiem, ne velti ar lielu atrāvienu no citām šķirnēm populārākais Londonā.
Kāda tad ,jūsuprāt, ir parasta socializācija? Tā vien pietiek pastaigāt pa ielu un viņš ir uzcepts, gatavs, socializēts, normāli orintēts dzīvnieks pret cilvēkiem un dzīvniekiem? (Nebaidās, neizrāda agresiju, nepatiku utt)? Ja tā, tad man tas ir jaunums, ka suni var izvilkt no maisa un viņš ir gatavs darbam un ikdienai
Pirmo reizi ko tādu dzirdu. Tas, ka grāmatā rakstīts :
šķirne ir ekstraverts un komunikabls raksturs, kā sakiet, nenozīmē, ka visiem šķirnes indivīdiem tā ir. Es jau augstāk minēju savā postā, ka ,neskatoties uz šķirnes ''vidējo aritmētisko' pieņēmumu un īpašībām, visi šķirnes pārstāvji arī tādi būs.
Socializācija, audzināšana un apmācība iet roku rokā. Ja iztrūkst kāds no šiem 3, tad suns nevar būt pilnīgs. Katram tomēr ir savi principi, nostāja un metodes, kādas pielieto katrā no šīm jomām, bet tas ir mans uzskats, ka šie visi 3 ir nepieciešami,
lai ikdienu atvieglotu,
ĪPAŠI jūsu uzsvērtajai pilsētas dzīvei.
Spigana wrote:Creme de la Creme, ir jābūt milzu uzticībai, lai no audzētāja tik vēlu paņemtu kucēnu, jābūt pārliecībai, ka iemācīs pamatlietas, ka socializēs, ka neturēs tikai mājās. Ir gana daudz gadījumu, kur arī labi audzētaji, kas nevairo kucēnus pa labi pa kreisi tomēr notur kucēnu nesocializētu un tad nu pēc tam ej mokies ar tādu, īpaši jau šķirnēs, kur socializācija ir mega vajadzīga. Plus vēl jaunajiem saimniekiem var būt kādi specifiskāki apstākļi. Piemēram, vai visi audzētāji varēs kucēnus pienācīgi socializēt ar zirgiem? Pavisam maziem bērniem?
Bet nu arī atkarīgs no šķirnes, audzētāja un citiem faktoriem.
Nardicum, vispār jau tas, ka suns jaunos apstākļos nespēj pildīt komandas un tirinās apkārt (nav obligāti jākož un jāuzbrūk), arī ir socializācijas trūkums. Bet dažiem tas laikam šķiet labi un pareizi.
Mani kaut kā tomēr nesajūsmina tas, ka mans terjers nespēj savākties jaunos apstākļos, jo ir iespaidu pārbagātība, tāpēc intensīvi socializēju un strādāju dažādos apstākļos.
Lieku šim
Audzētājs nevar sagatavot gatavu kucēnu jaunajai dzīvei un ģimenei. Kā Tu vedīsi suni sabiedrībā bez
socializēšanas? Kā palaidīsi no pavadas, zinot, ka suns bailēs neaizbēgs, ka suns kādam neiekodīs nobijies, jo nesaprot, kāpēc pēkšņi 1 cilvēka vietā apkārt staigā 10.
Kā audzētājs var sagatavot kucēnu uzņemt informāciju, apgūt elementāras komandas, kuras noder ikdienā, atlaižot suni no pavadas, to pašu - šurp? To un vēl citas iemāca audzētavās?
Audzētavās nodarbojas ar katra kucēna
audzināšanu? Katram ierāda vietu, kur viņa ēdiens, kā viņam jāuzvedās, kad nāk ciemiņi utt.?
Tas ir neatkarīgi no šķirnes, tieši kā
Spīgana saka.
NARDICUM wrote:Baiba!
Par socializāciju mēs te katrs saucam kaut ko citu
Man socializācija ir tas, kad kucēns tiek pieradināts pie dažādiem apstākļiem (cilvēku pūlis, transports, trokšņi utt.) un tas nemaz nav vajadzīgs terjeram un arī taksim, cik esmu nopratusi- nē. ............................
Un ir audzināšana un apmācība, tas ir kas cits, manās acīs.
Ja suns nezin nevienu komandu, tas ir nemācīts suns, ja iespiež asti kājstarpē un baidās no kādiem svešiem apstākļiem, tas suns ir nesocializēts.
Nu kaut kā tā biju domājusi.
Arī varu piekrist par to socializāciju, ka katram tā saistās ar ko citu, bet vajadzētu būt vienādām pamatlietām. Un nevajag jaukt kucēnu ar jau pieaugušu suni.
Kucēns ir tas, kurš mācās, pieaudzis suns jau būs gatavs materiāls ar visiem ''jā'' un ''nē''.
Saimnieks ir tas, kurš ierāda audzināšanu, socializē un apmāca, tiktāl' cik tas ir nepieciešams katram pašam un viņa dzīves apstākļiem.
Nu sakiet, ko gribiet, bet šīs 3 lietas iet roku rokā, uzskatu, ka katram sunim visas 3 šīs ir vajadzīgas. Un katrā no tām var ieguldīt tik - cik ir nepieciešams!
Socializē - lai suns nebaidās, nav agresīvs, trokšņus uztver pietiekoši normāli, cilvēki viņu nebiedē un nemulsina, nekož kājās riteņbraucējiem utt. Var saukt un saukt.
Audzini - Lai tev mājās nav sagrauztas kurpes un apģērbi, lai suns nečurā mājās, bet to dara ārā, kā pienākas. Un vēl un vēl.
Apmāci - lai būtu drošs, ka suns nāks, kad Tu viņu sauksi. Lai viņš apstājas, ja viņam draud briesmas, lai viņš zina elementāras komandas, kaut vai
nedrīkst. Tas ietilpst pie apmācības, ne vien audzināšanas.