Parasti uzsver, cik nozīmīgi ir, lai ar audzētāju veidotos labs kontakts, varētu pārrunāt visas suņu lietas utt. Kam es pilnīgi piekrītu. Bet, kā zināms, pelēkajam ir 50 dažādas nokrāsas utml. Varu dalīties pozitīvā pieredzē ar kucēna iegādāšanos no ne visai draudzīga audzētāja.

Pēdējo reizi, kad iegādājos kucēnu, noteikti gribēju to no konkrētas audzētavas – tikai un vienīgi. Rēķinājos ar to, ka audzētavas īpašnieks, kurš ir arī starptautiska līmeņa suņu izstāžu eksperts, ir slavens ar savu lakonisko izteiksmes veidu (tai skaitā arī – suņu izstāžu aprakstos, kas citreiz sastāv no diviem vārdiem). Šim audzētājam turklāt ir vispār tāda ne visai draudzīga un pieejama cilvēka tēls. Dabūju savu kucēnu bez nekādām problēmām. Lakoniski sarakstoties. Kucēns attaisnoja visas manas cerības un vēl vairāk.

Tāpēc mana pilnīgi personiskā un subjektīvā nostāja ir tāda, ka man svarīgāk ir dabūt tieši tādu kucēnu, kā man patīk. Audzētāja personību uztveru kā sekundāru lietu (tik tālu, cik viņš visu dara pareizi kā audzētājs). Bet tā noteikti spēlē ievērojami lielāku lomu gadījumā, kad cilvēkam tas ir pirmais suns dzīvē.

Boulevrd, piekrītu. Ja kucēna saimniekam jau ir apjomīga pieredze, kontakta uzturēšana var arī nebūt tik svarīga. Savukārt, ja tas ir pirmas suns vai pirmais/otrais suns no konkrētās šķirnes, tad gan labs kontakts ar audzētāju ir zelta vērtē.
Kad sāku meklēt savu saluki kucēnu, biju atlasījusi 6 audzētavas, no kurām potenciāli varētu ņemt, visās viss kārtībā ar audzētāja darbu, bet es sev izvēlējos to audzētāju, ar kuru saskanēja un kura bija gatava plašāk runāt par šķirni, audzināšanu un specifiku. Man kā cilvēkam, kam līdz šim nav bijuši saluki, tas bija ārkārtīgi svarīgi.

Tiesa gan, gadījumā, ja ar audzētāju kaut kas īsti ideoloģiski nesaskan, bet padomi par attiecīgo šķirni ir vajadzīgi, lielu palīdzīgu lomu var spēlēt arī šķirnes klubs. Protams, cilvēki visur ir dažādi, bet parasti tie, kas ir piekrituši pieņemšanas stundās klubā sēdēt, tomēr labprāt runā par šķirni.

Klubs, protams, ir laba lieta, bet Latvijā tomēr atseviškām šķirnēm klubu ir ļoti maz. Par to pašu 10. grupu - neapšaubu, ka kurtu klubā ir labi speciālisti, bet tomēr audzētājs, kas domā par vienu konkrētu šķirni, varēs palīdzēt labāk ar specifiskajām lietām, nekā klubs, kas atbild par visu grupu. Audzētājam jau parasti tieši specifiskos jautājumus gribas uzdot.

Ja vien visi audzētāji spētu uz tiem jautājumiem atbildēt...

Creme de la Creme wrote:

Sisija wrote:Nebija laika visu izlasīt, bet, ja runājam par vecumu kādā ņemt kucēnu, es, kā sporta suņu īpašniece, noteikti neņemtu kucēnu 4 mēnešu vecumā, tas ir stipri par vēlu.

Ja sunim plānota kāda specifiska apmācība, tad jā. Bet tad nepieciešama arī specifiska testēšana.

Protams, testēšana ir jāveic, un pieredzējis audzētājs diezgan precīzi jau ap divu mēnešu vecumu var pateikt kāds būs kucēna temperaments, raksturs utt., kādam mērķim tas būs vairāk piemērots, ja runa iet par sporta suni vai kādu citu konkrētu mērķi, es nerunāju par vienkāršu ģimenes mīluli. Divi mēneši, no 2-4 mēnešiem, tā ir vesela mūžība:)

Creme de la Creme wrote:Ja vien visi audzētāji spētu uz tiem jautājumiem atbildēt...

No personiskās pieredzes: jautājums audzētājai (starp citu, FCI sistēmā, par konkrēto klubu taktiski paklusēšu) - ziniet, vetārsts izteica bažas, ka, spriežot no rentgena, šim kucēnam varētu būt gūžu displāzijas problēma. Audzētāja (ar neslēptu apjukumu sejā) - kā, vai tad mopšiem vispār var būt gūžu displāzija?
P. S. pēc šķirņu datiem - mopši šīs problēmas biežuma ziņā ir 2. vietā https://www.ofa.org/stats_hip.html

Man savukārt (no ļoti slavenas audzētavas) vaislai tika piedāvāta kuce bez diviem P1 un bez viena M2 (disq.trūkums). Audzētājs bija pārsteigts ka es tam pievēršu uzmanību. Tā taču kuce, zobu trūkums ir tīras sīkums...

Tāpēc viens ir audzētājs, bet otrs ir atbildīgs audzētājs...Bieži vien tas nav savienojams.
Piemērs par displāzijām: meklē visādus variantus, kur nolasīties ar labu burtu, pasi zinot, ka tas ieliktais burts ir butaforija. Kad kucēniem problēma, tad tik pat lielu izbrīnu sejā atbild: "Vai, kā tad tā! Vecāki tīri! Nez no kā tas tā iedzimis?!"

Nesen viena pazīstama audzētāja ne no LV devās uz Vīni pieaugušam rotam pakaļ. Turp viņai viņu no vienas ļoti slavenas audzētavas atveda pretī, pie tam pats audzētājs!!! Cena ar pieklājīga! Kas viņai uznāca, ka ņēma un ielīda mutē tam sunim...un jāsaka, paldies Dievam, jo sunim pilnīgi taisns sakodiens. Un vai....cik izbrīnīts par šo bija audzētājs...neticēsiet! Liels fui!

Boulevard wrote:

Creme de la Creme wrote:Ja vien visi audzētāji spētu uz tiem jautājumiem atbildēt...

No personiskās pieredzes: jautājums audzētājai (starp citu, FCI sistēmā, par konkrēto klubu taktiski paklusēšu) - ziniet, vetārsts izteica bažas, ka, spriežot no rentgena, šim kucēnam varētu būt gūžu displāzijas problēma. Audzētāja (ar neslēptu apjukumu sejā) - kā, vai tad mopšiem vispār var būt gūžu displāzija?
P. S. pēc šķirņu datiem - mopši šīs problēmas biežuma ziņā ir 2. vietā https://www.ofa.org/stats_hip.html

Šitas nav tik viennozīmīgi, jo šīm šķirnēm faktiski tiek uzskatīts - displāzija ir, bet tā nav problēma. Ja iedomājamies, piemēram, angļu buldogu - faktiski viss svars balstās uz priekškājām, un pakaļkājas tur tikai tā. Tāpēc pat ar izteiktu gūžu displāziju, arī vecumdienās, īsti nerodas grūtības pārvietoties vai tamlīdzīgi. Protams, labāk, ja viņas nebūtu...

KR -es to taisno sakodienu uzraiz pat neievēroju. Man ''iekrita acīs'' ilkņi.

ir labi,ja var pasekot audzētājam sociālajos portālos, tur visu ko var ieraudzīt.
tas,protams,ja audzētājs tādas lietas izmanto.
tad jau vēl šķirnes Fb grupas - tur ar visādi brīnumi izlien. audzētājam FB profils smuks ar suņu bildēm un liekas,ka uff un ahh, bet grupā tā paša audzētāja kucēni un audzētie suņi - šķībi, greizi, ar displāzijām un vēl visādiem brīnumiem. Un ja par suni ir gatavs maksāt lielu naudu (un atzīsim, 1200 nekur nav mazā cena), tad labāk ir kārtīgi izpētīt kas un kā,ko katrs dara. Un kad tas ir skaidrs, tad zinās gan ko un kam pajautāt meklējot kucēnu.

Creme de la Creme wrote:KR -es to taisno sakodienu uzraiz pat neievēroju. Man ''iekrita acīs'' ilkņi.

Šiem ilkņiem neviens nepiesietos, ja vien sakodiens būtu ok.
Ilkņus pamanīji, jo priekšplānā divi priekšējie (apakšējie) zobi jau aiziet pārkodienā.

Robins wrote:Šitas nav tik viennozīmīgi, jo šīm šķirnēm faktiski tiek uzskatīts - displāzija ir, bet tā nav problēma. Ja iedomājamies, piemēram, angļu buldogu - faktiski viss svars balstās uz priekškājām, un pakaļkājas tur tikai tā. Tāpēc pat ar izteiktu gūžu displāziju, arī vecumdienās, īsti nerodas grūtības pārvietoties vai tamlīdzīgi. Protams, labāk, ja viņas nebūtu...

Ar angļu buldogiem tā ir, jums taisnība, bet mopšiem diemžēl gaudenas pakaļkājas gadās. Tiesa, ne obligāti displāzijas dēļ, mugura, Legg-Perthes. Konkrētajā gadījumā rentgenu taisīja, lai saprastu, kas izraisa jau esošus simptomus.

Korland Rein
Nē, mīļā!
Sakodienu veido ne tikai griezējzobi, bet arī ilkņi, un šim sunim ilkņu novietojums ir tāds, ka man, kā Vidusāziešu izbijušam audzētājam ir par 90% skaidrs, ka tur ar zobiem ir "kaut kas" darīts, un tā nebūt nebija banālā gumija Laikam bildē redzamais rezultāts ir tas maksimums, ko vetārsti spēja darīt.

NARDICUM wrote: Korland Rein
Nē, mīļā!
Sakodienu veido ne tikai griezējzobi, bet arī ilkņi, un šim sunim ilkņu novietojums ir tāds, ka man, kā Vidusāziešu izbijušam audzētājam ir par 90% skaidrs, ka tur ar zobiem ir "kaut kas" darīts, un tā nebūt nebija banālā gumija Laikam bildē redzamais rezultāts ir tas maksimums, ko vetārsti spēja darīt.

Kas veido sakodienu, es zinu, bet rotveileriem šāds ilkņu novietojums ir atļauts.

Dzerot tēju, skatījos uz to rotveilera zobu bildi un aizdomājos...
Ja pie šāda ilkņu novietojuma ir tehniski iespējams šķērveida sakodiens - kā tas izskatās? Vienkārši, ja kādam pie rokas bilde, ko parādīt, interesanti būtu paskatīties.

Rotveileru audzētāji apzināti šķirnē iepāroja bokserus, lai saīsinātu purnus un veidotu cita tipa galvas. Tāpēc nu jau gadus 10 pie šāda ilkņu novietojuma ir iespējama arī šķēre, ja to tā varētu nosaukt (sabojāta šķēre). Un šim sunim nez vai kas ir darīts...koriģēts...es teiktu 99%, ka nav. Rotiem tagad pat zobi mēdz būt blakus(gandrīz divās rindās), jo īsi purni un zobiem nav vietas nostāties vienam aiz otra. Eksperti tam uzmanību nepievērš, galvenais, lai ir visi zobi!

Zini, mīļā, es jau sen pamanīju, ka dažu labu rotveileru pēc galvas fotogrāfijas nevar īsti no brabansona atšķirt , bet nu tik traki nevajadzētu būt, ka uz šādiem ilkņiem nemaz neskatās! Galu galā, ilkņi sunim nav domāti tikai sakodiena noteikšanai, bet satveršanai un noturēšanai. Cieši viens otram pieguļoši ilkņi veido t.s. "zamoku", kas nodrošina ciešu tvērienu, samazina zobu traumu varbūtību.
Kaut kā nespēju noticēt, ka tiesneši uz to vispār neskatās. Nu, protams, vienmēr var atrast kādu tiesnesi, kas uz zobiem neskatās vispār.

Nu nesen notikušajā Talsu izstādē vienai no ekspertēm vajadzēja obligāti redzēt P1. Pārējos P, nemaz jau nerunājot par M -neskatījās. Atliek tikai nojaust par to, kad pēdējo reizi lasīts takšu stadarts...
Diemžēl trakākais ir tas, ka arī daudzi audzētāji aizmirst par standarta eksistēšanu