Par raseliem es domāju Spīgana ir jau pateikusi. Par fokšiem – varu apliecināt, ka viss ir tieši tāpat, vai vēl ļaunāk, zinu foksi, kurš regulāri skrien prom no mājām, līdz ar to tiek turēts piesiets un vadāts siksniņā.
Man pašai ir divi terjeri – tiesa gan, cita šķirne, bet tomēr terjeri. Ja kucīte vēl ir kaut cik novaktējama, un ja tomēr aizskrien – ātri atgriežas pie saimnieka, tad ar puiku ir pavisam savādāk – no pavadas mežā vai meža tuvumā nav atlaižams. Mums ir trāpījies pilnīgi fatāls gadījums, sunim ir ārkārtīgi spēcīgi medību instinkti, kaut arī senčos nav darba suņu un šķirne mūsdienās vispār reti tiek izmantota medībās. Savukārt foksterjeri arī mūsdienās tiek izmantoti medībās, secinājumus par iespējamiem medību instinktiem izdariet paši. toties abi mani suņi ir ideāli piemēroti sadzīvei ar bērniem, ļoti pacietīgi, iecietīgi, uzmanīgi.
Taksis arī ir medību suns, man ir bijuši divi, abi aizgāja bojā agrā vecumā tieši dēļ skriešanas prom – viens aizskrēja un pakļuva zem auto, otrs aizskrēja un kopš tās reizes vairs nav redzēts. Un lai piedod man takšu mīļotāji – mani takši diezgan ļoti necieta bērnus, kaut kopš agra vecuma bieži bija bērnu sabiedrībā. es neapgalvoju, ka visi takši ir tādi, bet mana pieredze ir tieši šāda.
Īsspalvains, neliela auguma, tendēts uz ģimeni un neskrien prom mežā – man nāk prātā franču buldogs. Tiesa gan izskatās pilnīgi savādāk. Varbūt ir vērts salikt svaru kausos visu un izvērtēt vai izskats ir svarīgāks par temperamentu.
Bet jā, foršs suns!
Lai gan - jebkurš suns priecātos būt kopā ar savu saimi, būt apmācīts un laimīgs 
