suns un bērns...kādu šķirni!?

[Shanele]

Lai ari kadu skini neizveletos draudzigu vai nedraudzigu ar berniem, nekada gadijum nedrikst atstat mazu bernu un suni bez uzraudzibas viena telpa.

[sidzeja]

Es tomēr par VAS saukšu tikai tos suņus, kam ir CR. Nu man ir divi VAS kaimiņos abi izspļauti "rekši" un nevienam nav CR un mans uzskats, ja nav CR tad vienalga kam viņš ir līdzīgs viņš ir un paliek krancis.Un tur jau tā lieta, ka lielajam vairumam ir rekši no ss.lv un tā arī rodas iespaids, ka VAS ir bik neprognozējama šķirne.Viens no tiem maniem kaimiņu rekšiem ir ticis mana pagalmā ,lai tikai kostu manu bīglu, bet tas nemaina manu nostāju.Un es nerunāju par ss.lv rekšiem, bet par Vas ar cr un no normālas audzētavas ,kur domā par nākotni šķirnē.Nu paprasam Vukam cik no viņas VASiem ir sakoduši bērnus domāju, ka neviens un ne jau tapēc, ka viņas suņi nonāk pie cilvēkiem bez bērniem.Un nevaig aizmirst, ka VAS ar Cr ir ļoti tāls un smags ceļš ,lai tiktu pie kucēniem, nevis aizejam uz izstādi dabūjam teicami, veselības pārbaude un varam sākt.Tapec nu man kka grūti iedomāties VAS ar CR ,apmācibu un rezultātā nezvērēns.

Un par riešanu pie sētas Man bīgls dzīvo iekšā ir super izlutināts un visādi citadi nodarbināts, bet aizbraucot pie vecākiem viņam neko nevaig tikai ,ja ļauj gar sētu paskriet un pariet uz garāmgājējiem.Un viņam ar galvu viss kārtība, un tad viņi abi uz pāri to dara ar VAS meitenīti.Un tas, ka suns rej aiz sētas nenozīmē, ka viņam nav visi mājās.Mums VAS kucīte rej, bet ja varti ir vaļā viņa ārā nejiet un noteikti šī riešana un skriešana gar sētu ir vairāk sporta pēc un ne jau tapēc, ka suns nemīlets.MAn jau dažbrīd bail, ka Groms sēž pie vārtiem, kamēr pļauju zāli , ka kāds viņu neizlaiž ārā ar domu, ka suns grib prom ,jo sēž tik pie vārtiem, bet viņš gaida ,lai var pajoņot gar sētu.Un es visu laiku to neuzskatiju par baigi slikto lietu. Bet protams ir eksemplāri, kas tiekot ārā no sētas ir gatavi apēst, man ar biglu tā ir gadijies, ka jāaizstavas kā var tapēc nu ir dažādi tie gadījumi un suņi, viss atkarīgs no mācišanas

[Cherry]

Lūk šādu resursu atradu, un priekšā - kolosāla bērna un VAS rotaļas bilde

http://bestgav.narod2.ru/cobaki_dlya_detei/

[undd]

jā, un turpat zemāk klips ar stafu + bērns
nu nevajag jau pārprast, es taču neapgalvoju, ka VAS ir nez kādi briesmoņi, gribēju pateikt tikai to, ka uzrauties uz kukū VASu ir ļoti lielas iespējas, ja potenciālais saimnieks neizvērtē ļoti daudz nozīmīgus faktorus

sidzeja, domāju, ka gana daudz psihiski nelīdzsvarotu VASu ir sastopami arī ar visiem c/r, jo nevienam nav noslēpums, ka ne visur ir ļoti stingra vaislas atlase

[OrlandoSeaHorse]

Ja, bet autore sakuma kaut ko par labradoriem mineja, nevis VAS vai bulciniem.
Meginasu mazliet kopsavilkuminu uztaisit, lai cilveks neapjuk pavisam:
1. skatities suna temperamentu, t.i., cik energiska ir skirne ka tada, cik - konkretais eksemplars, kadi vecaki. Iesacejs to nevar, tapec vajag kadu pieredzejusaku paliga. Un izveleties audzetaju, kam var uzticeties. Savam labajam sunim ir verts braukt pakal ne tikai uz Latvijas otru galu, ari uz pasaules otru galu un maksat cik vajag. Parbaudits, ir to verts.
2. Izmers - ka Vinnijs Puks teica - vajag tiesi pareizo izmeru, ne par lielu, ne par mazu.
3. Kad suns ir dabuts, vienalga kada skirne, bezskirne, liels vai mazs - obligati uz skolu un macities, macieties, velreiz macities. Jo ipasi, ja tas ir pirmais suns. Bet skola vajadziga visiem.

Un es ka vienmer sadai kombinacijai "suns+berns" ieteiktu francu buldodzinu. Vai kadu citu, kas nav pat attali domats darbam, katra zina ne medibu suni, mana pieredze tomer saka, ka ta teorija, ka medibu suni nav paredzeti kost, prakse isti nedarbojas. Prieks kam tad viniem tie lielie zobi?
Varbut vel videjo puudeli?

[Greylove]

Vai kadu citu, kas nav pat attali domats darbam, katra zina ne medibu suni, mana pieredze tomer saka, ka ta teorija, ka medibu suni nav paredzeti kost, prakse isti nedarbojas. Prieks kam tad viniem tie lielie zobi?

Izteikšu šeit savas pārodmas, varbūt mazāk par bērniem, bet par "medību suņiem", zobiem un sakodieniem. Pirmkārt jau - medību šķirnes ir ļoti plašs jēdziens - mednieks ir jagdterjers, laika, basets, RR, seters, labradors, kurti. Diezgan atšķirīgas šķirnes, ar atšķirīgām medību funkcijām, līdz ar to, anatomiju un temperamentu. Tās "medību šķirnes", kas man patīk un ir interesantas, ir putnu suņi un retrīveri, tātad, šķirnes, kam darba funkcijās ir nepieciešamība pienest nošauto medījumu. Līdz ar to, ir ļoti svarigi, lai suņa mutes tvēriens būtu maigs, un medījums netiktu sabojāts. Labrodoram premolāri ir diezgan maziņi, un nereti viens vai vairāki trūkst (tas par tiem "lielajiem zobiem" ) - selekcijas rezultāts. Mums pat ir bijis ringā eksperts, kas visiem labjiem pēc kārtas bāza plaukstu mutē, un baudīja, cik stingrs ir suņa sakodiens. Un apraksta lapās rakstīja. Tātad, lai arī vizuāli galva un zobi medniekam (šeit domāju šaurāk - 7.,8. grupa) un kādai dienesta šķirnei , kas paredzēta aizsardzības darbam tik ļoti neatšķirsies, darba funkcijas un "mērķis sakodienam" atšķirsies fundamentāli.
Es šeit nemēģinu pateikt, ka dienesta šķirnes nebūtu drošas ar bērniem, būtu agresīvas vai kā tamlīdzīgi - nebūt ne. Katram taču sava šķirne. Nez arī to, ka "mednieks" nekad nekodīs. Es gribu pateikt to, ka man ļoti patīk kopēji mācību pasākumi ar "medniekiem", labradoriem, kurchāriem, seteriem, arī ņufiem (ne-medniekiem, protams), bet mani vairs nesaista kādas kopējas forumiešu pastaigas ar dažādiem dienesta suņiem. Suņiem gadās vienam ar otru saķerties, kāds ne tā paskatījās, otram pārāk pašapmierināts purns, kāds vienkārši kašķīgs no dabas, utml. Man patīk, ja šādas mazas saķeršanās paliek bez sekām, un nav suns jāved lāpīt pēc tam. Manā praksē pierādījies vairākkārt.
Es nesaku, ka labradors nevar cilvēkam iekost (lai gan tā ir milzīga kļūda temperamentā), bet man neticās, ka varētu kādu noskalpēt, nav arī dzirdēts, ka kāds labradors - širminieks būtu kādam nopietnu skādi nodarījis. Ko diemžēl nevarētu teikt par dienesta šķirnēm. Labri nedrīkst mācīt aizsardzības darbam, btw, sakodiens nav tam domāts. Lūk tādas ir manas pārdomas par tēmu. Kad mežā mums nesas pretī liels suns, mani ne tik ļoti uztrauc viņa izmērs, agresijas pakāpe - lai ir stulbs, nikns labradors, ka tik ne stulbs, nikns VASveidīgais, vai stafs.


šeit tēmas sākumā tika piesaukta kaut kāda statistika, kur labradori bērnus sakožot visbiežāk, mans komentārs par to: 1) ir meli, lieli meli un statistika ;2) Principā, varbūt arī, jo labradori ir visbiežākā izvēle ģimenēm ar bērniem (gan LV, gan pasaulē top 3 šķirnēs būs), un spēju iedomāties, ka daudzi saimnieki to labri paņem, un nekādi nemeģina regulēt attiecības starp bērnu un suni, respektīvi, šitā šķirne ir bērniem droša, tad nu lai abi dara ko grib. Bet labradors jau tāpat ir suns.

[Kriste]

Pilnībā piekrītu Greylove, tikai pie viņas minētajām šķirnēm vēl pieskaitītu dzinējsuņus...

[link]

Tik un ta panems labradoru, VASu vai "dekoraciju". Cik ir, vairak par 400 shkirnu? Skumji, bet talak par labradoru neaizies

[vuks]

Man no tagadējā metiena viena kucīte tieši aizgāja uz dzīvokli ar diviem bērniem - 2 gadīgu un septiņgadīgu. Saprotas ideāli. Bet, tur arī saimnieki adekvāti un vienus pašus bērnus ar suni neatstāj, pieskata tomēr. Viņiem gan otrs suns ar mājās ir. Man ar mājās 3 pieauguši VASi un brālim nu jau trīsgadīgs bērns, kas staigāt mācījās VASiem pie astes vai aiz ausīm turoties. Bet - ir jāievēro dažas lietas - sunim ir jābūt iespējai, kur aiziet no uzmācīga bērna un tas ir jāmāca bērnam, ka arī sunim jābūt savai telpai. Nevar būt tā, ka bērns visu laiku uzmācas sunim un tam tik jāpacieš gan ausu caurduršana ar skavotāju ( diemžēl reāls gadījums), gan nepārtraukta uzmākšanās. Man no 3 VASiem, 2 mazos dievina un vienkārši jūtas laimīgi, ka viņas ņurca un tiek izmantotas par zirdziņiem ( ar bērnu saprotas savā līmenī - man brīžiem ļoti interesanti jūtu, ka viņi viens otru savā līmenī bez vārdiem saprot - ja man spēlējoties var arī stingrāk roku paņemt zobos, tad ar bērnu tiek pilnīgi cits spēks pielietots un kustības), trešā pacieš- zin, ka aiztikt nevar, bet, ja rotaļas paliek trakākas, pati aiziet prom uz otru istabu un bērns ar zin, ka tad vairs pakaļ skriet nevar un kacināt. Ar vienu aci ir jāpatur acīs, kur ir bērns, kur suņi. Jā, protams, ka pagalmā klāt nestāvu visu laiku, bet nu zinu apmēram, ko dara. Vienus pašus istabā ieslēgtus gan neatstātu kopā.

VASiem lielākā problēma ir tā, ka tā ir populāra šķirne un arī mūsu klubā izbrāķētos suņus ( nu ir jāveic vaislai atlase un ne tikai pēc ārējā izsata) tāpat pāro pa labi un pa kreisi gan visādi klubiņi, gan tāpat bez c/r. Bet cilvēkiem liekas, ka tie visi VASi, lai gan dažam labam normāls - psihē pārbaudīts VAS n-tās paaudzes klāt nav stāvējis.

Ar bērniem praktiski var ņemt visas vidējas un lielas šķirnes. No ne tik lielām ieteiktu mazo vai mitelšnauceri, no vidējām - tur ir ļoti daudz, jāskatās, kas tuvāks pašiem un tad jājautā.

[OrlandoSeaHorse]

Ar bērniem praktiski var ņemt visas vidējas un lielas šķirnes.

Visam parejam piekritu, bet nu sitais ir garam: cilvekam pirmais suns, berns (cik tur bija?) 2-3 gadini, vot panems iru terjeru, piemeram, un kas to putru pecak naks izstrebt? Ja bernam kadi 10 gadi un vairak - perfekti, bet ar tik mazu - nu neeee. Un nesaubos, ka tadas skirnes ir daudz, kur vienkarsi nevar savienot visus 3 riska momentus: skirne, pieredzes trukums, mazulis.

[gilroy]

Bērnam 4,5 gadi - kamēr paņems suni (ja tiešām ņems nopietni) - būs jau pieci - nu, tas jau ir gana sakarīgs vecums tomēr.

Te vairāk vajadzētu, manuprāt rīkoties tā - padomāt, kādu suni pašiem gribās, kādi patīk, tad padomāt, cik daudz laika var sunim veltīt, un tad jau sākt konkrētāk runāt.

[paula]

Man, savkārt, gribas ticēt, ka tas suņa attieksme pret bērnu ir 80,8% atkarīga no pieaugušo ieguldījuma suņa uadzināšanā. Kad ņēmu cvergu audzētāja brīdināja, ka vispār šnauceri bērnus nemīl, mana klucēna māmiņa vispār neieredz ne acu galā nepilngadījos utt.
Bet mans cvergs bērnus dievina-prot ar tiem rotaļāties (jo paši iemācījām), pāri nedara, nu jau arī virsū lekšana ir atmācīta...3 gadniece caurām dienām klēpī vien tur, 5gadniece reiz pat, pa kluso, bija pamanījusies manam Šurikam uzstīvēt mazās māsas kleitu un krelles ap kaklu aplikt (suns principā neesot iebildis-tik vien, ka žēli pīkstējis...), arī 1gadnieces plūkšanu aiz bārdas/ādas/ūsām/ausīm suns iztur lieliski un nav ne uzrūcis.

[Zuks]

Ir ļoti grūti pateikt kurš suns ir bērnam drošs - pasaules labākā aukle īru vilks( OK - labestīgs jebkurā agregātstāvoklī), bet arī Dienvidāfrikas burbuls - ļotiiiii nipietna šķirne.......!
Varu no savas un tikai savas ieredzes padalīties.
1)Saimniekam bez pieredzes+mazi(2)bērni - paņēmu nevienam nevajadzīgu amerikāņu kucīti 3.5 gadu vecumā ar sindromu "mucā augusi, pa spundi barota".
Bija šeit nesen tēma par amguldogu, kurš bailīgs - pieļauju, ka tas var iet uz abām pusēm, bet mana suntīte bija tik priecīga, ka viņa beidzot drīst uzturēties vienās mājās un nevis zīlēt pie kā nakšņos nākošo nakti, ka kļuva vienkārši SAULE!!! Mums bija problēmas līdz pat beidzamajām dienā ar komunikāciju starp suņiem, bet ar cilvēkiem - tik pacietīgu un iecietīgu būtni ar uguni varētu pameklēt...
2) Mednieki - man ir īru setera puika tagad. Nu nav Dievs viņam raksturā ielcis agresijas kaut pilieniņu - viņš mīl nonstopā.
Salīdzinājumam: tagad jūtos drošāka, jo zinu, gadījumā ja kas, tad pēc setera ir cerība bērnam vēl uz pilnvērtīgu dzīvi, pēc buldoga baidos, ka nebūtu ko ātrajiem aizvest - redzēju vienkārši amītes instinktus kašķītī ar sugasbrāli vasu - ja citi suņi ir redzēts, ka kož'kājās, sānos, tad amīte bez vārda runas sagrāba aiz rīkles un piespieda pie zemes - tas ir neplēsa, bet aiz r ī k l e s!!!!
BET, neskatoties uz visu, mana buldodzīte bija daudz pacietīgāka, iecietīgāka un maigāka ar bērniem nekā man īrs!!!! Varbūt tāpēc, ka īrs ir puika, varbūt tāpēc, ka jauniņš - viņam ļoti ātri piegriežas un viņš iet prom. Uz buldodzītes pat kaķis driķstēja gulēt stundām - viņa izvalbīja nelaimīgas acis un cietās. Iespējams arī tas, ka viņai daudz mazāk sāpēja, jo cits sāpju slieksnis - manu meitiņu, kad viņa piedzima viņa dievināja.
Mans viedoklis ir, ka maziem bērniem neder mazi suņi, jo maziņš manus 3 gab. neizturētu.
Bet kā veidosies attiecības - tas noteikti ir tikai un vienīgi no tā kā lielais boss ciļvēks to lietu nostādīs....

[BaibaB]

No ne tik lielām ieteiktu mazo vai mitelšnauceri, no vidējām - tur ir ļoti daudz, jāskatās, kas tuvāks pašiem un tad jājautā.

nu nez... cilvēkiem bez pieredzes es mitelšnauceru ar ļoti mazu bērnu neieteiktu. mitelis ir suns ar strauju temperamentu, gana stūrgalvīgs un prasa stingru roku audzināšanā. jā, aprakstos ir rakstīts, ka mitelis ļoti labi saprotas ar bērniem, bet saimnieks bez pieredzes var kucēnu..., ne samaitāt, bet kaut ko svarīgu audzināšanā palaist garām. mitelis tomēr ir nopietna dienesta šķirne, neskatoties uz savu nelielo augumu. sarunas par žokļiem sakarā gribu piebilst, ka mitelim ir ļoti spēcīgi žokļi salīdzinājumā ar viņa galvu un augumu. šķirne nav agresīva, bet ir enerģiska, ja kaut kas notiks un suns iekodīs (pat rotaļas laikā, zinu no sava kucēna Taras), tas ir gana stipri. ja šādi rotaļājoties iekodīs bērnam, būs liela bļaušana un... vārdu sakot, miteli šajā konkrētajā gadījumā neiesaku.
varbūt var cvergšnauceru, mans cvergs ir rotaļīgs, draudzīgs, mīlīgs, bet bērni viņam ir nodarījuši pāri un pavisam mazus bērnus viņš tomēr ne pārāk mīl. vārdu sakot, ja ņem suni, ir jāaudzina abi, i suns, i bērns. vienalga, vai suns ir lielas, vidējas vai mazas šķirnes.

[vuks]

Man vienkārši piemērs ir kaimiņos. Divi heperaktīvi puikas - 3 un 5 gadi. Saimnieki paņēma miteļa kucīti. Tur momentiem gāja tā, ka katrs bērns rāva to suni uz savu pusi, vispār ņigu, ņagu.... man liekas ka nevienas citas šķirnes kucēns to neizturētu, bet mitelim ar savu aktivitāti tas viss bija ok. Viņam tā patikās tās enerģiskās rotaļas, ka atļāva arī to, ka brīžiem puikas dara pāri. Cvergu tur puikas būtu nomocījuši, mitelis par laimi tomēr lielāks un stiprāks. Tagad mitelim jau 7 gadi, puikas ar paaugušies, mazliet mierīgāki palikuši, suns ar mazliet mazāku aktivitāti jau. Tā ka viss no konkrētā gadījuma, bērniem, vecākiem atkarīgs.

[Laura]

Mūsu mitelis bija visnotaļ hiperaktīvs pirmos 15 no saviem 16 gadiem...

[BaibaB]

hiperaktīviem bērniem, pēc manas saprašanas, suni nevajadzētu (pēc vuka apraksta), viņi būtu jāatdod kādā futbola pulciņā, lai skrien pakaļ bumbai, nevis rauj uz pusēm suni.
nabaga suns, izklausās briesmīgi, kā ar viņu tur apgājušies. nē, nu ja suns laimīgs (un vēl dzīvs), viss ok.

[Zuks]

Tieši dēļ hiperaktīviem bērniem arī neatzīstu mazus suneļus. Tev, Baib, ir gaužām maza pieredze ar bērniem - arī pēc futbola + vēl basketbola treniņa bērniem ir akurāt tik daudz enerģijas lai kopā ar suni stundu pusotru pa mājas sienām joņotu un mēbeles gāztu!!!!!

[paula]

Man tagad darbā ir 4 mēn.vecs angļu buldogs, 5 g.v. puišelis un 1 g.v. dāma.
Par cik bērni nav nekādi hiperaktīvie (Nekādi miera mikas jau ar nav, bet viss normas robežās), un viņiem ir gana daudz citu interešu bez suņa raustīšanas, tad anglis ir ideāls. Pāris reizes dienā bērni ar viņu paspēlējās, pārējo laiku suņuks guļ. Nemaisās pa kājām, nepieprasa uzmanību (ko šnaucers, vismaz mans, dara gan), mierīgi pacieš bērnu mīļuma izpausmes, pastarītes raustīšanu aiz krunkām Mīnusi-puika reizēm grib ar viņu iziet ārā, bet buldogs, kā jau buldogs....vienkārši lēni tusnī uz priekšu, šajā karstumā nav spējīgs neko daudz spēlēties, vai dauzīties...arī peldēt nemāk-puika uzmeta lūpu, kad viņa draugs ar savu rasseli kopā peldās, bet mūsu buldogs grimst...

[tanaya]

Es kā 3 labradoru īpašniece, neiesaku ņemt labradoru, kad majās ir tik mazs bērns.
Labradors - ļoti aktīvs suns, īpaši līdz 2 gadu vecumam.
Tas, pēc būtības, ir vēl viens ļoti aktīvs bērns mājās.
Mājās var tikt galā, ja kārtīgi pieskatīt abus, bet ārā sāksies grutības.
Labradors, jau no kucēnu vecuma ir ļoti stiprs. Ja kaut ko ieraudzīs ļoti interesantu vai rotaļu biedrus - raus pavadu, un nekādas komandas īpaši nepalidzēs (līdz kādiem 6-7 mēnešiem). Tālāk jau būs vieglāk, ja suns tiks npietni apmācīts, bet tas arī prasa laiku.

Man pat bija gadījums, kad es nepārdevu labradora kucēnu ģimenei, jo viņi plānoja, ka bērns (8-9 gadi) viens pats reizi dienā vedīs to suni pastaigā. Nu netiks viņš viens pats galā ar tik aktīvu šķirni.
Ja patīk labradorveidīgie, tad es ieteiktu zeltaino retrīveru - viņi tiešām ir mierīgāki.

Bet vispār, es ieteiktu angļu buldogu. Es zinu ģimeni, kurā forši sadzīvo bērns un buldogs, bērns pats var šo suni izvest, un nav nekādu problēmu ar suņa ķeršanu (tie īpaši ātri neskrien), nepaklausību (suņi ir ļoti inteliģenti) un tie neprasa garas pastaigas, kad ir slikts laiks (suņiem patīk komforts).