suns un bērns...kādu šķirni!?

[čība]

tanaya, diez vai angļu buldogs ir tik tiešām piemērots suns bērnam. Mani sastaptie ir gluži pretēji - stūrgalvīgi un ne pārāk paklausīgi, īpaši bērnam. Turklāt buldogs ir ļoti spēcīgs suns, no bērna varbūt neaizbēgs, toties visticamāk suns izvedīs pastaigā bērnu. Turklāt buldogiem ir tendence dominēt.

Protams, "zinu ģimeni" piemēru ir daudz. Mums laukos kaimiņos 3 sīkie - 9, 7 un 3 gadi un labradors. Perfekti! Nebija nekāds hiperaktīvais, maigs un draudzīgs. Radiem ir labradors un nu jau 3 sīči, 4, 3 un 1 gads - sadzīvo ideāli. Citiem radiem arī ir labradors - to nu es nevaru iedomāties, kā viņš ar maziem bērniem varētu sadzīvot...

Es tomēr piekritīšu, ka vecākiem ir jāskatās suns, kas ir piemērots viņu temperementam - cik daudz laika varēs pavadīt dažādās aktivitātēs utt. Protams, vislabāk skatīties uz medību suņiem, jo tiem parasti nav tieksmes uz agresiju. Tomēr neviens nedos 100% garantiju, tāpēc varbūt jāapsver vai tiešām suns ir tas, ko vajag. suns var izaugt gan tāds, kādu vēlas bet var būt arī nevēlamas rakstura īpašīas. Un ko tad? Uz patversmi? suņa iegāde ir jāapsver ļoti nopietni, īpaši, ja ir mājās bērns un jābūt plānam b, ko darīt, ja suņa un bērna attiecības neizveidojas tādas, kādas tika plānotas.

[biinumz]

es te lasu un lasu, un domāju - nu ja cilvēks ir kādu brīdi domājis par suņa iegādi pie apstākļa, ka viņam mājās ir bērns (un tādas ģimenes taču ir daudzi desmiti tūkstošu Latvijā - nav jau nekāda minoritāte vai nepareizība, nenormālība - normāla ģimene ar bērnu, apsveicami mūsdienu demogrāfiskajā situācijā!)... un, nedod Dievs, jau bišķi šaubijies, jo solis ta atbildīgs (un man liekas, ka nelielas šaubas ir viens no rādītājiem, ka cilvēks apzinās soļa nopietnību), un paprasa forumā, kādu šķirni, tad no 3 lappušu sarakstītā varētu secināt, ka labāk suni tomēr nepirkt - tik daudz iespēju netrāpīt, palaist ko garām audzināšanā un ja vēl nav plāna B...

es tomēr no tā traģēdiju netaisītu - tak vienkārša lieta, ģimene ar bērnu + suns - kā jebkurā skaistā filmā-puskomēdijā. protams, tāpat kā vienmēr iegādājoties suni - ir bērni vai nav - tas ir nopietns un atbildīgs lēmums, ir jāizvērtē piemērotākā šķirne sev un kā papildus priekšrocība vai trūkums izvēlētajai šķirnei jāapzin, kā suns saprotas ar bērniem... un tad jāpievērš uzmanība suni audzinot, jāreaģē kā nākas, ja attiecības veidojas ne gluži kā gribētos vai jāpriecājas, ja viss norit gludi - galvenais nevajag cerēt, ka izlasot internetā teikumu, ka šī šķirne lieliski saprotas ar bērniem, tad tas tā pats no sevis arī būs - ka tie suņi piedzimst jau kā bērnaukles. daži piedzimst, daži ne - manuprāt, gandrīz visās šķirnēs.

[čība]

biinumz, man vienkārši ir šausmīgi žēl to suņu, kas tiek atstāti patversmē, jo neizturas pret bērnu tā, kā plānots!

[biinumz]

man ari vienmer to sunu zel, tomer domaju, ka neba jau tur vainigs tikai viens apstaklis = berns+suns... tur ir vainigi apstaklji, kados shis suns un berns ir dzivojushi/augushi - vecaku/saimnieku bezatbildiba, neistas shkjirnes izveleshanas utt - viss, kas te ieprieksh apspriests un mana viedokli ari minets.

tai pat laika jasaprot, ka patversmes ar komentaru, ka suns un berns nesaprotas, nonak 0,000x % - daudz lielaks % gimenu ar bernu un suni dzivo laimigi kopa, vienigi par viniem mes daudz nerunajam - uztveram to par pashsaprotamu, kamer nekas nenotiek... un butu neobjektivi aicinat cilvekus, kas velas iegadaties sunjuku, pienjemt savu lemumu vadoties no mazakuma - no nelaimigajiem stastiem par patversmem un sakostiem berniem jeb isi sakot - nosist apetiti sava maja ievest chetrkajainu draugu. suns tachu nes tik daudz prieka un laimes! ka teica mana kolegje, kura ari visu laiku lukojas un siekalojas ap suni un audzina 3 bernus - katram bernam ir vajadzigs suns berniba, tas palidz vinjam izaugt par labaku cilveku! pilnigi piekritu

[čība]

Par to, ka suns palīdz bērnam izaugt par labāku cilvēku - tiesa. Jebkurš mājdzīvnieks ir labāk kā nekas.

Ir pietiekami pilnas patversmes ar suņukiem, kas tur nonāk dažādu iemeslu dēļ, bet pamats jau visam viens - cilvēki nav visu kārtīgi apdomājuši. Un starp visiem labiem padomiem un šķirņu aprakstiem vajag kādu darvas pili
Jebkurš suns var būt bērna labākais draugs

[murkata]

man jau liekas, ka ieteimus apdomāt, kādu šķirni gribās, bija pareizākais. ja nav konkrēt suns, pēc kura sirdz tvīkst, tad ir izvēle. bērna vairs nav nekāds mazais. ja ir normāli audzināts un spēj paklausīt, tad nevajadzētu būt problēmām. pāris aprunāšanās un nojausma par attieksmi pret suni būs izprasta. tomēr viss būs atkarīgs no vecākiem. mums dēlam arī bija 4,5 gadi, kad mājā ienāca veimārietis. Straujš, liels, mednieks. sākums bija "jauts". dēls bija greizsirdīgs aptuveni mēnesi. grūda kucēnu, lamājās un apvainoj;ās uz mani, nerunāja, raudāja, neklausīja. bija daudz jārunā, jāmāk samīļot īstajā laikā un īstajā brīdi apturēt, sabārt. vienu jau vakaru sīkie viens otru sakoda! mazais iekoda sunim dibenā un tas atsita ar zobiem. dēlam uz pieres bija uzpūtušās švīkas. nu gadās aprunājos, noskaidroju patiesību, nevienu nesodīju un tagad viss ir ok. No dela visi to vien dzird:
"man mājās ir suns! mans Ārčijs!"
tā kā, vecākiem viss ir rūpīgi jāapsver. galvenais, cik daudz laika varēs veltīt sunim. ja 2-3 stundas dienā, var ņemt aktīvu šķirni. ja laika amzāk (nesitiet mani) tad kaut ko nelielu un ne tik daudz staigāt gribošu. vai varēsiet veltīt laiku un līdzekļus suņa apmācībai? vēl jādomā, kur iesiet staigāt. vai varēsiet palaist brīvībā suni, bērnu, vai abus kopā? vai varšiet nodrošināt sunim viņam nepiecie''samo aktivitāšu līmeni?
taču galvenais ir zināt, ka nāksies aizmirst par man šodien nav laika, man slinkums, vai tagad negribu...
un tomēr - ņemiet suni! vecajā forumā kādam bija paraksts "tas, kurš saka, ka prieku nevar nopirkt, nekad nav iegādājies kucēnu

[Korfa]

hmm, a man jaunākajam bija 6 mēn. kad paņēmu suni (pirmais mūžā) - miniatūro šnauceru. Ar vecāko bērnu (tad bija pāri 3 gadiem) problēmu nekad nav bijušas, bet jaunākajam mēģināja uzkāpt uz galvas, dēļ kā arī no manis dabūja pa koko. Kad bēniņš paaugās, viss nostājās savās vietās. Diemžēl Mona rūc uz visiem citiem bērniem kas iet garām. Bērni var glaudīt, utt. (nu tie, kas uzdrošinās un mātes fonā nebrēc), bet viņa tik un tā kādu laiku rūc. Protams ka kaut kas audzināšanā ir noājis greizi + vēl iedzimtība (gan Monas māte, gan vecmāmiņa ir rezervētas, it īpaši pret maziem bērniem).
Ieteikumi:
1) nekad neļaut uzkāpt uz galvas bērnam, par sevi nerunājot - sunim tomēr ir jābūt zemākajam;
2) socializācija (mums te kaut kas griezi nogājis);
3) tomēr ir ļoti jāskatās no kurienes nāk suņuks, kā suņa vecāki sadzīvo ar bērniem utt. Tad ir lielāka iespēja ka viss būs OK!
Katrā ziņā, lai veicas!!!
p.s. es ar piektītu ka šķirnei nav tik lielas nozīmes. Ir jāizvēlas suni sev, un tikai tad visi pārējie parametri, jo suni audzināsiet un ar viņu darbosieties Jūs, nevis bērni.

[gunele]

Lai kādu šķirni izvēlētos ir jāsaprot, ka suns nevar augt kā nezāle - savā vaļā, bez uzmanības, bez mīļuma un bez apmācības. Laicīgi iedot ēst un padzerties vēl nav suņa audzināšana. Biju klāt, kad itkā sakarīgs cilvēks interesējās par ļoti skaistu labradoru kucīti. Visu sīki izprašņāja par šķirni, par kopšanu, par audzināšanu, par ieteicamo slodzi un tad izsecināja, ka suns der un gaidīs kucēnus. Kad audzētāja pajautāja par suņa turēšanas apstākļiem - izrādījās, ka suni ir paredzēts turēt vasarnīcā, kur paši vasarās ir biežāk, bet ziemā vienreiz nedēļā brauktu pabarot un pakomunicēt. Kad audzētāja šausmās pateica, ka nevienu savu kucēnu viņam nepārdos, potenciālais pircējs bija sašutis -kā, bet apstākļi taču pie manis būs labi un vispār vai nav vienalga, jo naudu taču viņš gatavs maksāt cik lielu prasīs.
Arī ar kollijiem ir apmēram tāds pats stāsts. Pārdošanā ir perspektīvi kucēni, tāpēc gribas piemeklēt saimniekus, kas gatavi vismaz pa retam aizvest uz izstādēm. Zvana cilvēki, kuriem vajag bezproblēmu suni, kurš var augt pats par sevi un pats sevi gudrībās skolot. Tādi pat nepieļauj domu, ka lai tas suns savu gudrību varētu parādīt, saimniekam ikdienā jābūt vismaz tam sunim klāt un kaut nedaudz viņš arī jāapmāca. Vasiem un citām dienesta šķirnēm apmācību vismaz pieņem kā pašsaprotamu lietu, bet kollijam - priekš kam, viņš taču tāpat gudrs. Un tad sākas stāsts - bija man kādreiz kollijs, bet tik stulbs, kā zābaks. Man prieks, ka kolliji nav populārā škirne un kucēni lielākoties nonāk pie pareizajiem saimniekiem un ar bērniem sadzīvo lieliski, vismaz visi man zināmie.
Man ir kollijs, nu jau trešais, un pieļauju domu, ka līdz mūža beigām man veinmēr būs kolliji. Šis ir mans ideālais suns - visgudrākais, visskaistākais, vismīļākais un vispār vis, vis, vis... Ir manam enģelītim arī radziņi, bet tie viņu padara vēl burvīgāku.
Lai kādu šķirni arī izvēlētos jokebox novēlu, lai tāpat, kā es, varētu teikt, ka man ir visbrīnišķīgākais suns pasaulē.

[user55]

njaaaa....
Jocīgi, šeit bija jautājums - kādu šķirni cilvēki ar attiecīgu pieredzi ieteiktu ģimenei ar bērnu, bet no visa lēruma ko izlasīju - tika minēts daudz un dikti par sakošanām (kas it kā nebija šeit tas galvenais), un reāli tad tika minētas dažas šķirtnes, no kurām man, kā neprofesionālim, neviens nosaukums nebija pazīstams Labi, es "izkodu" ka VAS ir vācu aitu suns, BT - vai tas būtu bulterjers? Mitelis... ???
Kaut kas man te asociējas ar calis.lv, cilvēks uzdod jautājumu par A, bet 90% atbilžu ir par B-Z

[čība]

Kaut kas man te asociējas ar calis.lv, cilvēks uzdod jautājumu par A, bet 90% atbilžu ir par B-Z

Un te vajadzētu būt plikām atbildēm, bez paskaidrojumiem un pārdomām?

[gilroy]

user55, ja būtu tik vienkārši: suns bērnam, no 3-6 gadu vecumam... Dabūjams Rimi, bet Maximā patlaban ar atlaidēm suņi bērniem no 9-12

Šie jau tad arī ir visi tie nebeidzamie jautājumi, kas ir jāizdomā, PIRMS vispār ņem suni. Un vēl kādi 1000 citi arī, kas nav te pat vēl pieminēti. Suņu šķirnes ir daudz, bet neviena nav izveidota tieši bērniem.

Nu ko tas dos, ja es, piemēram, ieteikšu cilvēkam Īru vilku suni? Tas, ka MAN šis suns šķiet ideāls, un arī piemērots bērniem, nenozīmā, ka konkrētajai ģimenei/tās apstākļiem/temperamentam tas būs tieši tāpat. Jo ne jau bērnam suni pērk - suni vispirms izvēlas un pērk pieaugušie - viņiem ir savi patīk/nepatīk, savi priekšstati par spalvu daudzumu, brīvā laika pavadīšanu, par daudz ko, ko mēs te nezinām un nenojaušam.

Te tika minētas daudzas šķirnes, tā kā zināms virziens, kurā konkrētajai ģimenei meklēt to SAVU suni, ir dots.

[brex]

oo, user55, zini - ineta ir testi, kada skirne piemerota!! tad atliek vienu tadu aizpildit, atvert ss.lv un sunitis nakaamja diena maja! un visi laimigi !! ja nu vienigi iznak neaudzinats lopins ar nestabilu psihi, kas iekodis kadam berninam, jo tas ar zimuli bakstijis aci
vulgarizeti - bet tadu atbildi velejies sanemt?
1) par 99% atbilst VAS
2) par 56 BT
3) par 30 IW?

[Zuks]

Ir, ir tādi testi!!! Vienu tādu uztaisīju - man sanāca VAS! Uztaisīju vienā citā lapā citu - atbilde: ņemiet kaķi!!!!

[murkata]

labais : varētu domāt, ka ir 100% drošas receptes. ja grib drošu mantu, jāpērk plīša sunītis. tas ir piem\ērots bērniem! tādu atbildi vajadzēja user55?

[čība]

nu tak iemetat kādu linku, kr var noteikt ideālo šķirni... nevar izdomāt pēc kādiem parametriem uzgūglēt

[silverequs]

Ir, ir tādi testi!!! Vienu tādu uztaisīju - man sanāca VAS! Uztaisīju vienā citā lapā citu - atbilde: ņemiet kaķi!!!!

Man bija aligators vai krauklis...
Jā un es maza būdama laukos čomojos ar visiem suņiem, un vislielākais draugs bija vecāsmātes ķēdes suns, kurš bija augumā lielāks par mani, raksturā to daudzi sauktu par "nadekvātu" un spēka ziņā varēja divus vīrus no kājām nogāzt bez piepūles, bet mani kaut kā tik tuvu pieņēma, ka, kad es gulēju, un man jau bērnu dienās patika labi pagulēt, pie manis izstabā nevienu nelaida, gulēja pie gultas un rūca gan uz mammu, gan uz vecomāti, gan vecotēvu. Par audzināšanu tad neko nezināju, nu kas tur ko zināt, es pat skolā vēl negāju, bet vienmēr skrēju pie suņa un bez atļaujas kabināju vaļā no ķēdes un gājām mēs staigāt pa mežiem un pļavām, tā kā atbilde nav viennozīmīga.

[undd]

BT - vai tas būtu bulterjers?

ja cilvēks savā komentārā min pilnu nosaukumu bulterjers, un es atbildot uz šo komentāru par to pašu rakstu BT, tad tas pavisam nenozīmē bulterjers, bet gan Latvijas dzinējsuns
zini, nevajag būt speciālistam, ja nav saprotams kāds saīsinājums, tad to var vienkārši pajautāt, visur un vienmēr tiek lietoti kaut kādi saīsinājumu, un ja nav zināma kāda šķirne, tad google.lv palīdzēs, nedomāju, ka te ir kāds, kurš pārzin 100% visas šķirnes, jo to ir traki daudz

[BaibaB]

njaaaa....
Jocīgi, šeit bija jautājums - kādu šķirni cilvēki ar attiecīgu pieredzi ieteiktu ģimenei ar bērnu, bet no visa lēruma ko izlasīju - tika minēts daudz un dikti par sakošanām (kas it kā nebija šeit tas galvenais), un reāli tad tika minētas dažas šķirtnes, no kurām man, kā neprofesionālim, neviens nosaukums nebija pazīstams Labi, es "izkodu" ka VAS ir vācu aitu suns, BT - vai tas būtu bulterjers? Mitelis... ???
Kaut kas man te asociējas ar calis.lv, cilvēks uzdod jautājumu par A, bet 90% atbilžu ir par B-Z

common!!!
Zuks, šitā drosmīgā meitene, paņēma no patversmes pieaugušu ambuldogu ģimenē ar maziem bērniem. joprojām nesaprotu, kur viņa atrada sevī tik daudz drosmes (droši vien tāpēc, ka nelasīja ne cāli, ne dogzus, ne suņus, kuru tolaik nebija ). Flora bija ideāls ģimenes un bērnu suns. es ne uz ko tādu nekad neparakstītos. es no patversmes paņēmu mitelšnauceru, un tas bija brīnišķīgs suns manai meitai un šķirne joprojām ir mana ideālā šķirne. nezinu daudz cilvēku, kas gribētu mājās tādu hiperaktīvu suni un vēl pie bērna.
man ar bērnu saistās pūdelītis, mopsis, varbūt franču buldogs. citam VAS. citam IW vai pirenejietis. tāpēc jau pasaulē ir 600 šķirņu, ka katram cilvēkam ir sava gaume un katrai ģimenei savas iespējas un prasības pret suni. es labāk neieteiktu svešam cilvēkam, kura viņam būtu tā piemērotākā šķirne, drīzāk atrunāšu no miteļa iegādes, jo to nu gan es zinu, ka mitelis nav kuram katram. tāpat kā VAS, buldogs vai labradors.

[AnitaJ]

Ja patīk labradorveidīgie, tad es ieteiktu zeltaino retrīveru - viņi tiešām ir mierīgāki.

Drīkst uzzināt no kurienes šāds viedoklis radies? Biežāk bija nācies dzirdēt tieši pretēju apgalvojumu . Bet manas domas ir, ka abas šīs šķirnes ģimenē, ar bērniem uz ielas utt ir +/- līdzvērtīgas un atkarīgs no katra kucēna individuāli - viens aktīvāks, cits prātīgāks un lēnīgāks. Mans zeltainais pieder pie pirmajiem un daudzi Labradori ar savu aktivitāti nobāl viņa priekšā. Neskatoties uz to, ar mazu bērnu ideāli saprotas. Ļāva turēties pie sevis, kad mācījās staigāt un ir gana blonds, lai tiešām ticētu, ka 2 gadīgs bērns domā viņu vest ārā.....staigā kā aste bērnam pakaļ un kulsta savu asti, kad tas paņem viņa siksnas un mēģina uzvilkt uz suni

[kaija]

Mums kaimiņos ir dobermanis nu ideālāku bērnu aukli atrast būtu grūti, bet dzirdēts par viņiem ir briesmu lietas.
Te vēl tika pieminēts franču buldogs. Tad mana vīra vecēkiem ir tāds monstrs, kurš jau trīs reizes ir iekodis manam bērnam un vienu reizi vīram, bet ir taču dzirdēts kādi viņi ir draudzīgi un mīlīgi.
Ar to es gribēju pateikt, ka suni veido apstākļi un vide kurā viņš dzīvo, jaunie saimnieki, arī bērni. Protams gēniem arī ir sava nozīme.
Kad ņēmām skotu, tad audzētāja brīdināja, lai tikai bērnus nelaižot klāt, jo dikti šamiem nepatīot. Kātad!!! Kad bērni nav mājās staigā kā no laivas izmesta. Un tas ko viņi dara ar viņu , bet viņa no bērnības pie tā ir pieradusi un viss ir kārtībā.