Kuru izvēlēties? Es nedomāju skriet pa izstādēm vai taisīt biznesu, bet gribas mājas mīluli. Esmu lasījusi,ka puikām ir niķis iezīmēt teritoriju.

Par šo jautājumu ir daudz diskutēts, bet kā vajag atrast kur tieši, tā nekas nesanāk... Gandrīz vai jāliek šitā tēma kaut kur augšā, jo šis jautājums uzpeld regulāri.
Kobeļu īpašnieki teiks, ka ņem puiku, kuču, savukārt, teiks pretējo. Katram dzimumam ir savi plusi, savi mīnusi. Jebkurā gadījumā, ja vaislas darbs tiek izslēgs jau no paša sākuma, ieteiktu kastrēt/sterilizēt. Atkritīs daudzas galvenās problēmas. Un tad vari izvēlēties pēc principa - kas pēc izskata vairāk patīk.
Jā, puikas mēdz pacelt kāju tur kur nevajag un nedrīkst. Bieži nekas nemainās arī pēc "mantības" likvidācijas. Pēc teorijas meitenes ir mīlīgākas, praksē bieži vien ir otrādāk. Tāpat pēc teorijas kucēm ir lielākas smadzenes, taču šim faktam ir kā plusi, tā mīnusi.

Tāpat pēc teorijas kucēm ir lielākas smadzenes, taču šim faktam ir kā plusi, tā mīnusi.

Kā to saprast??

Tieši tā arī jāsaprot, ka daba kuci ir radījusi ar lielākām smadzenēm, par aptuveni 14%, pirmkārt jau tāpēc, lai varētu sekmīgi izaudzēt pēcnācējus. Taču bieži vien aiz tā slēpjas arī lielāka spītība, stūrgalvība, prasme uztaisīt lielākas blēņas u.t.t.

ko Tu doma = ar iezimet teritoriju? ja, puikas cel kaju pie katra staba un zales stiebra
tacu - ja doma, ka cura majas - tas atkarigs no audzinasanas

puikas lielakoties ir tadi vienkrasaki radijumi, kuces var but istenas kuces, bet tas ari no gadijuma uz gadijumu

Es personīgi uzskatu,ka kuces ir labākas.Jā,viņas mēdz neklausīt uzreiz un padomāt vai nevar kārumu dabūt piemēram palecoties,nevis apsēžoties,kā tika prasīts,bet viņas nekad neies klaiņot un sev suni meklēt,nečurās istabas stūros un nejuks prāta pastaigas laikā satiekot kuci,kura meklējas.Vienīgais mīnus ir tas,ka meklējas.

viņas nekad neies klaiņot un sev suni meklēt

Ja? Nepieskati tik vienreiz istaja diena, atnesis tev kucenu baru. No sada viedokla taisniba ciganiem - ja "nedarbos" bijis viriskis, tad vismaz nekas "neaizkeras".

Kuces neies klaiņot? Nu, nu

brex wrote:tacu - ja doma, ka cura majas - tas atkarigs no audzinasanas

nebūs gan taisnība, ja runa ir par mazo šķirņu " mačo". Teo vajadzības vienmēr kārto tikai laukā, bet kamēr nebija kastrēts iezīmēja arī iekštelpās. Tas vienmēr notika, kad laukā visu godīgi bija izdarījis, bet ienākot iekšā likās, ka jāparāda, kas te saimnieks. Pēc saimnieku stāstītā, tā uzvedas daudzi mazo šķirņu puikas.

OrlandoSeaHorse wrote:

viņas nekad neies klaiņot un sev suni meklēt

Ja? Nepieskati tik vienreiz istaja diena, atnesis tev kucenu baru. No sada viedokla taisniba ciganiem - ja "nedarbos" bijis viriskis, tad vismaz nekas "neaizkeras".

Nezinucik radiem un pašai kuces bijušas,tās grozās tikai pa savu pagalmu un gaida,kad kāds pats atnāks

Bunny, ir arī tādas, kuras pašas meklē puikas

ingo wrote:

brex wrote:tacu - ja doma, ka cura majas - tas atkarigs no audzinasanas

nebūs gan taisnība, ja runa ir par mazo šķirņu " mačo". Teo vajadzības vienmēr kārto tikai laukā, bet kamēr nebija kastrēts iezīmēja arī iekštelpās. Tas vienmēr notika, kad laukā visu godīgi bija izdarījis, bet ienākot iekšā likās, ka jāparāda, kas te saimnieks. Pēc saimnieku stāstītā, tā uzvedas daudzi mazo šķirņu puikas.

būs gan taisnība, ja par "audzināšanu" nosauksim arī pareizas hierarhijas izveidi. Piečurāt "saimnieka midzeni" ir tipiska nepakļaušanās izrādīšana. Un to viennozīmīgi mēģina darīt arī kuces. Dominantās.
Tas, ka parasti to dzird tieši par mazajiem sunīšiem - nu acīmredzot tieši "tojchikiem" u.c. ir parasti tā paveicies ar "mammītēm" ka tās neliedz savu mīlestību ne pie kādiem apstākļiem. Pie tam lielo šķirņu suņi daudz biežāk savu dominanci pār saimnieku parāda gluži citādi...un tas mēdz beigties krietni bēdīgāk, tāpēc jautājumu kāds vismaz cenšās risināt. Bet tāds sīkaļa - kaut ko pāārdās, pāārdās, saprot, ka neviens tāpat neņem nopietni, nu tad vienīgais kas atliek - pietaisīt gultu vai iečurāt kurpē...

energy wrote:Bunny, ir arī tādas, kuras pašas meklē puikas

Nu,tad katrā ziņā viņas nav gribošas visu cauru gadu,kā tas ir ar puikām.

Robins wrote:būs gan taisnība, ja par "audzināšanu" nosauksim arī pareizas hierarhijas izveidi. Piečurāt "saimnieka midzeni" ir tipiska nepakļaušanās izrādīšana. Un to viennozīmīgi mēģina darīt arī kuces. Dominantās.
Tas, ka parasti to dzird tieši par mazajiem sunīšiem - nu acīmredzot tieši "tojchikiem" u.c. ir parasti tā paveicies ar "mammītēm" ka tās neliedz savu mīlestību ne pie kādiem apstākļiem. Pie tam lielo šķirņu suņi daudz biežāk savu dominanci pār saimnieku parāda gluži citādi...un tas mēdz beigties krietni bēdīgāk, tāpēc jautājumu kāds vismaz cenšās risināt. Bet tāds sīkaļa - kaut ko pāārdās, pāārdās, saprot, ka neviens tāpat neņem nopietni, nu tad vienīgais kas atliek - pietaisīt gultu vai iečurāt kurpē...

Nu pieņemsim. Nav gan pirmais suns un uz galvas kāpt viņam neļauju, turklāt kastrēšana radikāli mainīja šo paradumu.

ingo wrote:, turklāt kastrēšana radikāli mainīja šo paradumu.

Būtu dīvaini, ja tā nebūtu. Vēlme vairoties un dzimumhormoni ir galvenais dzinulis tikt augstāk hierarhijā. (Vilku bars, alfa suns + alfa kuce, pārējie noskatās).

Bunny wrote:Es personīgi uzskatu,ka kuces ir labākas.Jā,viņas mēdz neklausīt uzreiz un padomāt vai nevar kārumu dabūt piemēram palecoties,nevis apsēžoties,kā tika prasīts,bet viņas nekad neies klaiņot un sev suni meklēt,nečurās istabas stūros un nejuks prāta pastaigas laikā satiekot kuci,kura meklējas.Vienīgais mīnus ir tas,ka meklējas.

Tad man viena baigā kuce gadījusies - klaiņo nemitīgi, aiztaisām visas spraugas sētā, bet viņa vienmēr kaut kur atrod vēl kādu vietu kur izlīst, turklāt cauru gadu, čurā (un arī kakā) istabā vienalga vai nav bijusi ārā kādu laiciņu vai tikko ienākusi, ja sabar tad uzreiz speciāli noliek čupu (aiz durvīm, lai tas atverot izsmērētu, bērnam, kas rāpo, pie sejas, uz tepiķa, kurpē, nu vārdu sakot kur lielāka skāde būs) Audzinām it kā stingri nav visatļautība, bet viņa nu jau vairāk kā desmit gadu laikā tā arī nav padevusies. Tas ka tā ir dominēšanas pazīme, pilnīgi piekrītu, jo tad, ja mēs pret viņu izturamies iecietīgāk, viņa biežāk sāk likt čupas it kā ne no kā (tā parasti viņa to dara par kaut ko atriebjoties, kā jau iepriekš minēju) Kad izlaiž ārā arī nokārtojas tuvāk mājai, iekšā lapenē, uz taciņām, turpretim lielais suns aiziet uz dārza tālāko stūri. Varētu domāt nepareizi audzinājām, bet darījām it kā tā kā vajadzētu - kad pieķērām blēņās pasakām nē, izvedam ārā, par nokārtošanos ārā uzslavējam, pastaigājam, tad ienākam iekšā un viņai atrodas vēl krājumi tepiķim
Nu, bet tas oftopiks nedaudz bija.

Par kucēm vs suņiem, man bijuši abi. Ja neskaita šo minēto kuci tad abi dzimumi bijuši vienlīdz viegli apmācāmi, bet suņi man mīļāki, tādi kā bērni - vientiesīgāki, bērnišķīgāki, rotaļīgāki, kuces vairāk kā mammas - nosvērtākas, atturīgākas - tagad gribu laiku pavadīt ar tevi, bet tagad liec man mieru gribu pati sev laiku veltīt, suņi turpretim vienmēr bija gatavi visu savu laiku veltīt man, kad vien to gribēju, vienmēr gatavi rotaļām. Nesaku, to kā dzimumu standartu tikai aprakstu savu pieredzi.