Kastrēts, bet nekastrēts, vai tā var būt?

[vipdu]

Mani šodien noveda līdz asarām, lūdzu, dodiet kādu padomu. Pašā janvāra sākumā aizvedu izkastrēt suni, it ā visu izdarīja kā nākas, bet suņa uzvedībā nekas nemainās. Atliek sajust kuci kas meklējas tā viņam aizbrauc jumts. Sākumā viņš kāpa virsū mūsu kucei, tad pēleca pār sētu un uzleca garām ejošai kucei, tagad manā acu priekšā pēkšņi kļuva miglains skatiens un sāk rāpties pāri sētai pie garām ejošas kuces, knapi aiz dibena noķēru, ievilku sētā, bet viņš šķiet mani vispār neredz, pilnīgi pa mākoņiem. Šodien atkal aiznesās pakaļ kucei kamēr tēvs sniegu tīra, tēvs skrien pakaļ sauc, bet viņš pilnīgi nedzird, kad noķēra arī likās, ka viņš tēvu pat neredz, viss ko redz - kuce. Tak gandrīz 2 mēneši pagājuši, vai tad jau hormonu līmenim nevajadzēja stabilizēties? Varētu tā būt, ka viņam nekas tur nemaz nav izdarīts? (par šo šaubos). Es nezinu ko iesākt, man tagad pateica, ka tas tikai ķēdes suns būs (pie ķēdes nekad nav vēl likts), kategoriski aizliedza iet ar viņu pastaigās, pilnīgi nopietni (tas suņus izlutinot un padarot par staiguļiem ). Tas esot vecāku suns, redz, bet nez kāpēc kad viss kas cits tam sunim jādara tad daru gandrīz tikai es. Es nezinu ko iesākt. Šai ģimenei vispār suņus nedrīkst dot, viss ko viņi grib ar tiem darīt ir iespundēt. Lūdzu dodiet kādu padomu, vai tas pāries (varbūt hormoni nav izgājuši) ko man vispār darīt? Viņš nemūk no garlaicības, kad kāpa man pār sētu mēs tikko bijām riktīgi izdauzījušies un es stāvēju blakus un viņu glaudīju līdz brīdim kad viņam aizgāja prātiņš pastaigāties. Tā vieta pār kuru viņš kāpa man pāri ir vārtiņi, tur es arī nezinu ko lai izdara lai viņš nevarētu pārkāpt, citur sētai pāri nevar pārkāpt.

[Creme de la Creme]

Suns IR aktīvi jānodarbina! Sevi''ski ja blakus meklējās kuce. Vēl nav pagājis pietiekami ilgs laiks pēc kastrācijas...Diemžāl, ir dzirdēts kad sunim ''tās'' tieksmes arī nepāriet (man grūti teikt jo man kastrētas tikai kuces).
Man gan liekās ka pielikšana pie ķēdes suni tikai padarīs ''dumāku'' (ja tā drīkst izteikties).

[Sisija]

Diemžēl arī man ir pieredze tikai ar kucēm, bet pirms kāda laika mūsu kāpņu telpā dzīvoja erdelterjera puika, kurš bija diezgan vienaldzīgs pret kucēm, kuras meklējās, pārots arī nekad netika. Aptuveni 10 gadu vecumā, veselības problēmu dēļ viņš bija jākastrē, dīvainākais ir tas, ka pēc tam viņam "širmis aizvērās", palika kā jauns puika un meitenes arī dikti sāka interesēt, prom gan nebēga

[brex]

ne, 2 men var but par maz, mususunim kads pusgads tocno pagaja, kamer atgaja, tagad paosta kuci - nu, skaidrs, meklejas, nu, neko a ieprieks, jau 8 men vecuma laizot zemi metas meklet - KUR IR???

[lauva]

kaadam kaut kas mainaas,kaadam nekas nemainaas. baigi no sunja atkariigs. mans suns 2 ned peec kastreeshanas vispaar vairs nereagjeeja uz tekoshu kuci, paziistams VAS,nu jau buus kaadi paaris gadi,veel arvien peec kuceem skrien,liekas,ka nav nemaz kastreets.

[vipdu]

Man tēvs visu laiku pārmet (blakus tam ka vedu pastaigāties), ka tas suns nemaz nav kastrēts, ka viņs esot redzējis kastrētus dzīvniekus un tie tā neuzvedoties Vispār nezinu, ar viņiem nav iespējams runāt viss kā pret sienu. Es mājās skaitos tā kas mētā visādas pārgudras muļķības par to, ka suņiem vajag pastaigāties, iziet kaut kādas skolas, spēlēties ar tiem un vēl visādas "muļķības". Es ļoti ceru, ka šis pāries un vainīgi ir vēl hormoni, jo tad iznāk, ka es no viņa ne sekundi nevarēšu acis nolaist (bet vasarās man tomēr dārza darbi un vēl šis tas, es nevaru visu laiku lūrēt uz suni).

Vēl jautājums, kā pareizāk rīkoties kad suni noķēru lienam pār to sētu (manā acu priekšā nekad nebija no sētas mēģinājis mukt, parasti viņu pazaudēja citi, es tikai uz ielas sameklēju). Es viņu ievilku sētā, kaunināju, apsēdināju un dusmīgi pārmetošā balsī taicu: "Fu, nedrīkst, kauns" (šie vārdi parasti tiek lietoti pie pārkāpumiem) tad liku iet vietā. Bet pirmās minūtes viņš mani vispār šķiet neredzēja un tad kad beidzot pievērsa uzmanību bija nenormāli jautrs un tā mana dusmošanās vai vietā sūtīšana neko nelīdzēja, viņš gāja palekdamies un šķiet pat nesaprata, ka es esmu uz viņu dusmīga (esmu diez gan pārliecināta ka viņš nesaprata ka tā nedrīkst darīt). Kā man viņam likt saprast, ka tas ir slikti un tā nedrīkst darīt (lai gan kad viņš redz kuci viņam prātiņš tāpat pazūd). Esmu pret suņu sišanu (reizēm ar roku viegli pa dupsi ir dabūjis, bet domāju viņš to drīzāk par glaudīšanu uzsaktīja). Varētu it kā mācīt, ka pa tiem vārtiem vispār nedrīkst iet cauri (un vest pastaigās tikai pa otriem). Bet es gribu lai viņš saprot, ka nekur nedrīkst mēģināt pārkāpt sētu un iet viens pats, kā lai to iemāca? Ko man darīt kad/ja (nedod Dievs) viņš mēģina atkal manā priekšā rāpties pāri sētai?

[Creme de la Creme]

Vai nav iespējas uzmeistarot voljēru? Tajos mirkļos kad nav laika, vai neesat mājās, tad suni var likt voljērā. Var jau arī piesiet, bet uz pavisam īsu laiku (jāskatās kā suns uz to reaģēs).

[vipdu]

Voljeram nav īsti vietas. Diezgan pamaza mums tā teritorija un piebāzta ar visādām būvēm vai kokiem. It kā viena vieta ir, bet, manuprāt, tā nav piemērota, jo tur visu laiku ir drēgns un mitrs pat karstās vasarās. Tur kur agrāk bija voljers pēc tā sapūšanas tagad ir malkas šķūnis. Siet man negribās viņu, jo viņš nenormāli trako (ir sanācis ka pastaigu laikā iznāk piesiet, lai uz minūti ieietu mājā un tad ietu atkal tālāk), viņš trako tik traki ka sapinās un bail ka nožņaugsies, bet ja dikti vajadzēs tad radināšu, bet vasarā, tagad jau nu noteikti nesiešu.
Tādam riktīgam vojeram (ar jumtu un grīdu) man arī pagaidām nesanāktu nauda, bet no tāda bez jumta nebūs jēgas, viņš kāpj kā pa trepēm. Ja tēvs pats celtu tad cita lieta, bet viņš necels

Kāds ir mēģinājis pieaugušu suni, kas nav mācīts istabā labi uzvesties, pieradināt dzīvoklī (es ceru kad bērns sāks iet dārzinā iet uz dzīvokli)? Mazāko suni, kas pieradis uzturēties telpās noteikti gribēšu ņemt līdzi, bet par to lielo uztraukums, viņš ir kā ūdenszāle, visu gāž no priekiem (cita lieta vai man kāds ļaus to suni aizvest, bet nu pamazām jau kaut kā savāktu ja dikti gribētu). Padalieties kam pieredze cik tas ir reāli, zinu ja grib visu var, bet gribētos dzirdēt kāda pieredzi, kā gājis, kā tika galā.