Mani šodien noveda līdz asarām, lūdzu, dodiet kādu padomu. Pašā janvāra sākumā aizvedu izkastrēt suni, it ā visu izdarīja kā nākas, bet suņa uzvedībā nekas nemainās. Atliek sajust kuci kas meklējas tā viņam aizbrauc jumts. Sākumā viņš kāpa virsū mūsu kucei, tad pēleca pār sētu un uzleca garām ejošai kucei, tagad manā acu priekšā pēkšņi kļuva miglains skatiens un sāk rāpties pāri sētai pie garām ejošas kuces, knapi aiz dibena noķēru, ievilku sētā, bet viņš šķiet mani vispār neredz, pilnīgi pa mākoņiem. Šodien atkal aiznesās pakaļ kucei kamēr tēvs sniegu tīra, tēvs skrien pakaļ sauc, bet viņš pilnīgi nedzird, kad noķēra arī likās, ka viņš tēvu pat neredz, viss ko redz - kuce. Tak gandrīz 2 mēneši pagājuši, vai tad jau hormonu līmenim nevajadzēja stabilizēties? Varētu tā būt, ka viņam nekas tur nemaz nav izdarīts? (par šo šaubos). Es nezinu ko iesākt, man tagad pateica, ka tas tikai ķēdes suns būs (pie ķēdes nekad nav vēl likts), kategoriski aizliedza iet ar viņu pastaigās, pilnīgi nopietni (tas suņus izlutinot un padarot par staiguļiem
). Tas esot vecāku suns, redz, bet nez kāpēc kad viss kas cits tam sunim jādara tad daru gandrīz tikai es. Es nezinu ko iesākt. Šai ģimenei vispār suņus nedrīkst dot, viss ko viņi grib ar tiem darīt ir iespundēt. Lūdzu dodiet kādu padomu, vai tas pāries (varbūt hormoni nav izgājuši) ko man vispār darīt? Viņš nemūk no garlaicības, kad kāpa man pār sētu mēs tikko bijām riktīgi izdauzījušies un es stāvēju blakus un viņu glaudīju līdz brīdim kad viņam aizgāja prātiņš pastaigāties. Tā vieta pār kuru viņš kāpa man pāri ir vārtiņi, tur es arī nezinu ko lai izdara lai viņš nevarētu pārkāpt, citur sētai pāri nevar pārkāpt.