Labdien. Kā topošais suņa īpašnieks nonācu pie jautājuma par grīdas segumiem. Lasot ieteikumus kucēnu veselībai (slīdošas grīdas ved pie saišu, dzīslu pārpūles, ķepu deformācijām), secinu, ka mūsu dzīvokļa lamināts nav labākais risinājums. Vai ir kādi ieteikumi kā, par salīdzinoši nelieliem līdzekļiem, padarīt situāciju drošāku? Mēs gaidam mūsu brīnumu - Velsas korgiju pembroku.

Mans suns - saluki, uzauga pie audzētājas uz lamināta un arī pie mums dzīvo cepuri kuldams (pa laminātu) un kājas viņam ir divmetrīgas
Visi savainojumi un sastiepumi tika gūti ārpus mājas
Varbūt vienīgā atšķirība, ka saluki telpās ir ļooti mierīgs suns.
Es teiktu - ka uztraukties nevajag, bet esmu tikai saimniece iesācēja, tā ka noteikti ir jāieklausās arī krietni viedākos suņu saimniekos.
Apsveikumi ar jauko ģimenes pieauguma lēmumu, pietam tik burvīgu

Lamināti jau arī ir visādi. Mēs laminātu dzīvojamā istabā (tajā dzīvo suņi ) nelikām, jo lamināts ātri sabojāsies (sevišķi kad ir kucēni, kas čurā kur pagadās...). Kad taisījām kap.remontu, ieklājām dabīgo linoleju. Tas neslīd, ir viegli kopjams un šuves tiek sakausētas.
Guļamistabā esošais lamināts praktiski neslīd. Vismaz ja salīdzinu ar darbā esošo lēto ''papīra'' variantu.
Nedomāju ka ir vērts satraukties. Nav jau marmors vai slidenās flīzes.

Paldies par dalīšanos ar pieredzi.
Mūsu dzīvoklim diemžēl ir tāds lamināts, kādu atstāja saimnieks, pie tam ar šķirbām (dēļi mēdz šļūkt).
Vakar apmeklējām suņu izstādi Doles salā un ieraugot visus korgijus nonācu pie secinājuma - korgis ir tik aktīvs, cik aktīvs ir pats saimnieks. Varbūt risinu problēmu pirms viņa vispār ir.

Ai, jā - čura gan veicina lamināta uzburbšanu. Bet paspējām visu savākt gana ātri, tā ka redzamu seku nav.

tik aktīvs, cik aktīvs ir pats saimnieks

Man gan nav korgis, bet spriežot pēc sava suņa, tas tieši tā arī ir.
Mans suns ir ļoti aktīvs, bet var ari visu dienu nogulēt kā mēbele, ja vien es tur pat kaut kur būšu.
Pietiekami daudz aktivitāšu ārā un suns mājās būs mierīgs - tad arī grīdas segumam nav nozīmes.

Var jau nopirkt gabalu lēta tepiķa. Bet jārēkinās ka suncis to var gana ātri sačurāt. Vai arī noklāt celiņu no tepiķa. Tajās vietās kur suns vairāk skrien.

Man ir garš koridors ar flīžu segumu. Kad jaunākais suns, kas ir gigants, bija maziņš, noklāju vannas celiņu visā garumā - neslīd un, ja kāda peļķe uz gumijainā paklāja trāpās, arī nekas. Tā, ka, ja bail, ka auduma tepiķi var sačurāt, var izlīdzēties arī tā. Bet vispār, jāskatās individuāli - ir suņi, kam slīd vairāk un ir tādi, kas neslīd praktiski nekur.

Jā, par kādiem paklāja gabaliņiem vai gumijotiem materiāliem biju aizdomājusies. Bet nu mans plāns tiešām ir vēl maziņam nodrošināt pienācīgu podiņa mācīšanu - hops un ārā ir zaļš iekšpagalms. Kur gan dzīvo daudz kaķu, bet nekas. Nāksies socializēties.

corgeous wrote:Bet nu mans plāns tiešām ir vēl maziņam nodrošināt pienācīgu podiņa mācīšanu - hops un ārā ir zaļš iekšpagalms.

Es arī dzīvoju mājā un esmu čakla, bet ar peļķītēm vienalga ir jārēķinās . Bet, ja ir iekšpagalms, Tu vari iekšā īpaši nespēlēties, spēlēšanās ir tā, kad visvairāk slīd. To jūs mierīgi varat darīt ārā .

noteikti vajag paklausīties audzētāja viedokli bet pati būdama auzētājs vidējai šķirnei nesaskatu problēmas "locītavas, kājas vs lamināts" man suņi pat uz flīzēm ir auguši un visi veseli