Nesen iegadājos suni ar ko esmu loti apmierināts apmeklejam skolu ļoti kopts un mīlets, sakuma dzivokla saimniecei nebija iebildumu, suns nerej un nav agrsīvs pat nezinu ko vel pateikt, bet dzive gadas visadi un saimniece nolemusi uzteikt dzīvokli un ar suni atrast citu dzīves vietu ir nereali ipaši Valmierā, ko lai iesak? kādi ir varianti? Varbut kaam ir bijis lidzīgi?

Kādi varianti? Īsti nesapratu jautājuma būtību. Un to, kādus ieteikumus gaidāt.
1. Atrast citu dzīvesvietu
2. Atrast sunim jaunas mājas.
Es, loģiski, otro variantu neatbalstu. Un neteikšu ko domāju par cilvēkiem, kas, pie mazākajām problēmām, nolemj šķirties no dzīvnieka. Nedomāju ka tik grūti atrast jaunu dzīvesvietu. Ja nu vienīgi ir super-puper prasības un dzīvnieks tam ir šķērslis.

+1

Neticu, ka nav iespējas atrast dzīvokli, ja ģimenē ir suns.
Daudzi cilvēki pat ar vairāk kā 1 suni dzīvo izīrētos dzīvokļos.

Tas, ka Valmierā dzīvokļus nav viegli atrast, gan ir tiesa. Zinu pēc pieredzes. Taču tā, ka nav vispār vai neatbalsta īrētā dzīvoklī suni, nav. Ja nu vienīgi tas ir mēbelēts dzīvoklis ar t.s. Eiro remontu, tad gan var atteikt.

Jums ir īres līgums? Ja tā, vai tur ir punkts, ka dzīvoklī nedrīkst turēt mājdzīvniekus/suņus? Jums saruna bija rakstiska vai mutiska? Mutiskās gadījumā īsti neko nevar iesākt. Var mēģināt rakstīt epastā vēlreiz par šo jautājumu un vismaz ir kaut kāds rakstisks apliecinājums sarunai - ja līgumā nav punkta, kas ietver mājdzīvnieku turēšanuas aizliegumu un īpašniece nostāda, ka Jums jāmeklē cita dzīvesvieta suņa dēļ, teorētiski viņa nav tiesīga. Bet cik nu praksē Latvijā kaut ko var iesākt, lai saka zinošāki cilvēki. Runāju no ārvalstu pieredzes, kur var griezties kaut kādās tiesību iestādēs tiri piri, un vismaz iegūt nedaudz vairāk laika jaunā dzīvokļa meklējumiem. Kasīšanās gan sanāk.

Lai izdodas pēc iespējas ātrāk atrast jaunu mitekli un no suņa gan atteikties tāpēc vien nevajag.

Kā ar Cēsīm? Varbūt der arī šī pilsēta? Tad pat būtu ko piedāvāt

NARDICUM wrote:Neticu, ka nav iespējas atrast dzīvokli, ja ģimenē ir suns.
Daudzi cilvēki pat ar vairāk kā 1 suni dzīvo izīrētos dzīvokļos.

Piekrītu Nardicum,jo ja ļoti vēlas,tad var atrast. Man ir 3 suņi un īrēju dzīvokli,tiesa gan Rīgā,bet tas nemaina jautājuma būtību.
Jā, dzīvoklis ir bez remonta, taču man neatteica to izīrēt. Un man ir vairāk kā 1 suns. Tāpēc vajag zvanīt,apjautāt paziņas un nezaudēt optimismu pie pirmajiem atteikumiem.

Danute, maina gan jautājuma būtību vai tiek meklēts Rīgā vai Valmierā. Nezinu, kā ir Valmierā, bet Cēsīs jau bez dzīvniekiem nav baigi plaša dzīvokļu izvēle uz īri, kur nu vēl ar dzīvniekiem. Tāpēc, jā, Rīgā vienmēr būs vieglāk atrast.

Lafanyette wrote:Danute, maina gan jautājuma būtību vai tiek meklēts Rīgā vai Valmierā. Nezinu, kā ir Valmierā, bet Cēsīs jau bez dzīvniekiem nav baigi plaša dzīvokļu izvēle uz īri, kur nu vēl ar dzīvniekiem. Tāpēc, jā, Rīgā vienmēr būs vieglāk atrast.

Nu nezinu, ja pat tik mazā pilsētā kā Limbažos var atrast dzīvokli, kur saimniekiem nav iebildumi pat pret tik lielu suni kā man, tad domāju, ja meklē, var atrast. Jautājums ir - vai suns nav no demolētājiem, jo tad gan var rasties problēmas.

fedelta,
Ja izīrētājam par to ir šaubas, ka vēlas dzīvnieku, es piemēram esmu piedāvājusi šo iekļaut līgumā - visi zvēra nodarītie postījumi tiks segti no mūsu kabatas. Īzī pīzī.

Lafanyette, lai varētu apgalvot, ka Rīgā vieglāk atrast dzīvokli ar dzīvniekiem, jāveic informācijas apkopošana, jāapzvana teiksim 30 sludinājumi ar līdzīgiem parametriem, prasībām, cenu un tad jau var ko tādu apgalvot. Tā teikt - statistisks pētījums jau būtu arguments.

Piem, tikko aptvēru ss.lv dzīvokļu sludinājumus Valmierā. Uzliku pāris parametrus un tur man izmeta 9 dzīvokļus. Tikai vienam bija pieminēts, ka bez mājdzīvniekiem. Protams, varbūt, ka sazinoties ar kādu no izīrētājiem, atklājas, ka arī citos nevar, bet tieši tādas pašas iespējas ir visur. Jārunā, jāmeklē kompromisi, jo bieži vien tie argumenti, kādēļ saimnieks negrib atļaut mājdzīvniekus ir vāji un var ar savu šarmu un mīlīgo suņa ģīmi un paraugdemostrējumu parādīt kāds jauks zvērs un būs labi iemītnieki. Mēs šogad kā reiz pārvācāmies (kārtējo reizi ), bieži suņus ņēmām līdzi uz dzīvokļu apskati un ja vajadzēja, uzreiz uzrādījām, ka smaržīgi, tīri, uzvedīgi.
Ar diviem un lieliem suņiem!
Pašreizejam dzīvoklim saimniekus kā reiz tieši ar suņiem nošarmējām, jo paši ir zvēru mīļi.
Visu var, tikai jādara.

Noteikti vēlu veiksmi un vēlmi darboties visiem, kuriem plānojas šāds izaicinājums.
P.S. Šobrīd tieši tikpat sludinājumi, kur min, ka bez mājdzīviekiem, tiek klāt likts arī bez bērniem. Bērnu atdos adopcijai, jo dzīvokli grūtāk atrast?

Par cik pati meklēju dzīvokli, es, sarunā ir dzīvokļa īpašniekiem vienmēr jautāju vai ir iebildumi pret dziivnieku. Tad parasti seko jautaajums kaads dziivnieks. Un parastaa atbilde - paklausīgs, pieaudzis suns, kas pieradis dzīvot iekštelpās, nav demolētājs.
pat tiem saimniekiem, kam ir šaubas no sākuma, neiebilst. Tā kā domāju, ka jāprot tikai sarunāt. Man tikai vienā no 5 dzīvokĺiem atteica dzīvokĺa apskati (izīrēšanu), suńa dēĺ, jo esot bijusi loti slikta pieredze ar iepriekšējiem īrniekiem un paśiem saimniekiem esot bail no lieliem suņiem.

Un arī - vai cilvēks ir ar mieru iet uz to dzīvokli, kur ļauj suni, ja ir kāds smukāks un izdevīgāks, kur suni nevar ńemt līdz?

Jebkurā gadījumā - atdošana nav risinājums.

Nevienu brīdi jau neteicu, ka atdošana ir risinājums, bet man, kā cilvēkam, kuram ir vairāk kā viens dzīvoklis, kuru izīrēju, ir savādāks skatu punkts uz to. Lai arī man pašai ir gan suns, gan kaķis nelabprāt izīrēju dzīvokļus cilvēkiem ar mājdzīvniekiem. It īpaši kaķiem.

Nezinu,kāda situācija Valmierā un tās apkārtnē, bet šis ir padoms,kas ir nostrādājis meklējot dzīvokli ārzemēs (Spānijā un Beļģijā): tā kā neviens dzīvokļa īpašnieks nemirst aiz vēlmes izīrēt dzīvokli cilvēkiem ar rotveileru, tad vislabākais piedāvājums ir jau šeit minētais - iekļaut līgumā punktu, kur tiek atrunāts,ka visi dzīvnieka nodarītie postījumi tiks segti vai nu no drošības naudas vai arī no saimnieka kabatas pa tiešo,pirms tam, protams, apskatot un atrunājot visus dzīvokļa mīnusus,lai tie netiktu pieskaitīti pie dzīvnieka nodarītajiem postījumiem. Parasti šis piedāvājums tiek ja ne vismaz uz sitienu atraidīts, tad izskatīts un pārrunāts. Protams, var izstāstīt, ka suns ir pieradis dzīvot dzīvoklī utt.

Māra wrote:Bērnu atdos adopcijai, jo dzīvokli grūtāk atrast?

fedelta wrote:Jebkurā gadījumā - atdošana nav risinājums.

Diemžēl par šo cilvēki nedomā (un ne tikai dzīvokļa jautājumā, par daudzām citām lietām). Jo bērnC taču nav tas pats, kas sunC.
Un vēl joprojām daļā sabiedrības valda uzskats, ka pie pirmajām grūtībām suns ir jāved uz patversmi/jāmeklē jaunas mājas. Prieks, ka pēdējos gados situācija lēnām un kaut nedaudz uzlabojas.

karalislauva wrote:Prieks, ka pēdējos gados situācija lēnām un kaut nedaudz uzlabojas.

Ja? Nu es ceru, jo man kā reiz pēdējā laikā sanāk saskarties ar pretējo. Nesen deva prom vienu no diviem suņiem, jo bēbis drīz pieteiksies (ar vienu suni tikšot galā, ar diviem ne ), cita dāma pamet valsti un meklē sunim mājas. Un viņa nebrauc uz kkādu mistisku valsti, kur suņi ir aizliegti kā suga. Nesen arī man jautāja, vai līdz ar bērnu došu prom suņus. KOA?? KĀĀĀPĒĒC? Bet redz, bērna vēl nebija, kad citiem jau tāda doma galvā.

Man arī liekas ka pēdējā laikā pamesto (atdoto) dzīvnieku kļūst vairāk. Teksti "bērnam alerģija" un "pametu valstī" jau kļuvuši par ikdienu.