texa, ļoti liels prieks par suņuku
. Bet, vai tik es jau pirms tam neteicu, vai varbūt tā bija cita tēma - NEBRAUC
. Ne sevis dēļ, to vēl varbūt varētu pārdzīvot, bet suņa dēļ. Es nezinu, varbūt ir atšķirīgi viedokļi, bet, ja es iedomājos suni, kurš tikko ir patiešām akceptējis jauno dzīvi, jaunos
savus cilvēkus un tad ierodies Tu - visas atmiņas, asociācijas... Kam tas vajadzīgs? Izstāsti saimniekiem godīgi, kāds ir iemesls, varbūt sarunājat randiņu kādā kafejnīcā bez suņa parunāties, kā tad tagad iet. Tas būs daudz jaukāk un nebūs traumējoši jums visiem. Un, pat, ja viņi nesapratīs un apvainosies - man šķiet, ka šoreiz tā apvainošanās būs mazāk vērā ņemama, nekā tas, ko šī tikšanās var nodarīt sunim... Cik labi, ka tādi stāsti tik forši beidzas un Tu biji malacis, ka paveici to līdz galam
.
Kamēr es te penterēju, ienāca
maksis un pateica to pašu...