elijessi wrote:Trešdien, plkst.17:00 plānojam koptreniņu Zibeņos! Informēju, ka 6dien trase nebūs pieejama, jo tur notiks LČ krosā. 5dien vakarā arī nav vēlams.

Centīšos tikt!

Es vakar stundu pa mežu noriņķoju. 2 lampas uz stūres, viena uz pieres, un brauc gandrīz kā dienā... Asas izjūtas tik veidojās brīdī, kad Honda izdomāja (ātri) nolikt kluci, un otrais pāris pārgāja pāri pirmajam pārim. Ja redzēju, ka pēc Hondas procesa beigām būs sapīšanās. Kartu nav kur atstutēt. Un, kā Honda beidz, līderi iziet priekšā, un gandrīz nomauc Blue šļeiku. Kaut kā tieku līdz suņiem. Mēģinu Blue izpīt, bet saprotu, ka to nevarēšu ar vienu roku, turklāt šļeika ir jāvelk nost, jo ir izgriezta otrādi. Pie vilcējsuņiem uzkāpu ar kāju uz centrālās auklas, tādējādi dabūju sev nosacīti brīvas abas rokas. Novilku un uzvilku Blue šļeiku (tas nav vienkārši, jo Blue ir dzīvsudrabs), piekabinu Blue atpakaļ, un tagad galvenais uzdevums - tikt atpakaļ līdz karta stūrei. Turu cenrālo auklu, kuru suņi nostiepuši. Tieku aiz vilcējsuņiem, gandrīz špagatā uzstutēju vienu pēdu uz karta, un ar otru ierokos smiltīs. Pārliecos ar augumu līdz kartam, un nu jau ar rokām cenšos noturēt kartu uz vietas. Lēnām virzos uz priekšu, bet nosacīti drošā pozīcija no frontālās puses jāmaina uz sānu. Te nu iet vaļā lūgšanas. Tieku līdz labajam rokturim, uzreiz nospiežu bremzes (galvenais nepieļaut mazāko brīvkustību kartam), un ātri pārmetu otru roku pie otra roktura un spiežu otras bremzes, un tikai tad pārkāpju pāri karta sānu malām un nostājos uz kāpšļiem. Šādās reizes īpaši izjūtu kvadrocikla trūkumu. Viss beidzās labi, bet, ja kādam liekas, ka kamanu suņu sportā ir par maz adrenalīna, ieteiktu tikt galā ar šādu situāciju nepazaudējot suņus

Es skrienu kanikrossu ar saviem suņiem mājās.
Viņi ir ļoti stipri viens no maniem suņiem ir haskijs
Man ir trīs suņi haskijs, pointers, vācu aitu suns