Bišķiņ bildes
http://foto.inbox.lv/sabulis20/Zaviruha-29-01-2011Brauciens uz sacensībām Baltkrievijā.
Pulkstens 4 no rīta pilnā ekipējumā dodamies ārā no mājas. Pipars jau kādu stundu ir izmisīgi dziedājis, tagad laimīgs kopā ar Sabuli tusē pa bagāžnieku. Meitiņa smaidīga vēro apkārtni (neskatoties uz to, ka ir pamodināta nakts vidū).
Viļņā iebraucam 7.30. Mjā, rīta sastrēgumi, vietēji „brauc” ne pa jokam. Pabraucam garām norādei Minska. It kā jāgriež pa kreisi, bet navigācija klusē, braucam tālāk, pēc laika saprotam, ka kaut kas nav lāgā, jo navigācija ved mūs pa ceļu, kas ved uz Poliju. Uzstādam maršrutu no jauna, tagad viss ok, dodamies uz robežas pusi.
Pirmais izbrīns, ko tās fūres te ceļa malā dara, pēc tam saprotam, viņas taču stāv rindā. Rinda ir ne pa jokam, kilometriem gara, traki kādas 500 fūras! Braucam garām visai rindai un atviegloti uzelpojam, pie robežas ir tikai divdesmit vieglās automašīnas. Robežsargs palūdz mums pases, otrs uz veidlapas atzīmē a/m numuru uzvārdu. Dodamies tālāk, nākamais robežsargs skatās dokumentus, viss kārtība, tikai izrādās, ka mums jau iepriekš vajadzēja uzrādīt suņu pases, nu saņemt zīmogu, es dodos uz pārdesmit metrus attālo vet. kontroli. Pēc 10 min. viss kārtībā, drīkstam ievest dzīvniekus. Tālāk, izejam pārējo procedūru, iznāk aizķeršanās pie deklarāciju pildīšanas,(atzīmējām ne to, ko vajag), pārrakstam deklarāciju, iesniedzam, viss braucam ārā. Urrā, esam Baltkrievijā, bez aizķeršanās vai nervu bendēšanas.
Robežsargi ir sakarīgi un izrādās, ka haskiju fani, -3 reizes lūdz atvērt bagāžnieku un parādīt suņus- visi sajūsmā, kādi skaisti suņi, smieklīgākais, ka katrs no robežsargiem pēc suņu apskates un sajūsmas saucieniem mums saka-taisiet ciet to bagāžnieku, lai suņiem nav auksti!!!!
Borta kompjūters rāda -17 grādus.
Meitiņa caur a/m stiklu omulīgi vēro apkārtni un lielās fūres.
„Veiksmīgi” esam pašāvuši garām norādei uz Minsku (navigācija gļuko), nobraucam 44 km un spriežam nu nav tie ceļi tādi baigi labie, vai tiešām tas ceļš ir uz Minsku (viena josla katrā virzienā)? Stājamies malā, jautājam vietējiem, aha, esam nobraukuši 44 km ne uz to pusi. Paldies vietējiem puišiem, kas laipni paskaidroja pa kuru ceļu mums jābrauc! Lai piedod vietējie, bet ar tiem pižikiem galvā viņi manī izraisa smieklu lēkmi .
Meitiņa un suņi guļ. Esam uz pareizās maģistrāles, dodamies uz Minskas pusi. Pārdesmit km pirms Minskas, griežamies nost no lielā ceļa un dodamies pie Oļas atstāt suņus. Suņi piesieti, bērns pārģērbts, dodamies lūkot Minsku un šopingā. Liela pilsēta, lielas ielas, miliči uz katra stūra. Apkārtne pelēka, bet tīra, bedres, iegrimušas lūkas nemanam. Nejauši uzejam vietējo dizaineru veikalu un Keita Nikola tiek pie burvīgiem Baltkrievu dizaineres ‘’Marusya’’ darinātiem tērpiem par sakarīgu cenu un lielisku kvalitāti!
Pēc šopinga ir vakariņas un tad dodamies pie Oļas. Mājās ir Oļas meitiņa Aņa un oma. Mūsu princese ir izgulējusies un iet pa māju kā viesulis, spējam tik skraidīt pakaļ. Oļas meitiņa Aņa sēž omai klēpī un vēro mūs. Vēlu vakarā atbrauc Oļa ar vīru, iepazīstamies, dzeram tēju un pļāpājam.
Paldies Oļai ar ģimeni, ka uzņēma mūs savā mājā!
Rīta agrumā Oļa ar vīru dodas uz trasi, mēs lēnām ceļamies un ar laipnu saimnieku atļauju dodamies gatavot brokastis.
Pipars nav ēdis vakariņas, bļoda stāv pilna, streso!
Braucot uz sacensību vietu konstatējam, ka derētu ieliet benzīnu. Iebraucam benzīntankā, bet tur nav 95 .
Dodamies uz sacensību vietu, tur jau dežūrē milicis un puisis civilā. Viņi mums izstāsta, ka benzīntanks ir pēc 15 km. Dodamies atpakaļ uz maģistrāli, super pēc 15 km apstājamies Lukoilā. Pielejam pilnu bāku- benzīna cenas priecē-apmēram 45% zemākas kā LV!
Dodamies atpakaļ uz sacensību vietu, sākam gatavoties. Izrādās, ka man jastartē pirmajam. Steiga, steiga, 10 min. pirms starta viss ir gatavs, tiek uzdoti jautājumi par to ar ko suņi tiek baroti, kā tiek trenēti un tml. Viss starts, startā aiziet ļoti labi, publika sajūsmā-jā divi suņi, kad velk, ātrums jau cits! Aiz līkumiem paveras trase iet visu laiku no kalna met asus pagriezienus aizraujot elpu mēģinu katru pagriezienu iziet bez kritieniem ātrums vienkārši mežonīgs .Mana treniņu taktika bija pareiza divas nedēļas trenēju tīri uz mežonīgu ātrumu uz labas trases.
Tad pārģērbos un eju tusēt tad pienāk Baltkrievu meitene un lūdz izpalīdzēt piedaloties stafetē jo viņiem trūkst dalībnieks.Ok sāku gatavoties stafetei .Pirmie iet viena suņa skijoringisti masu starta ,gaidu kad būs mana kārta stresoju paiet garām divi dalībnieki un beidzot mans komandas biedrs uzsit pa plecu un raujam uz priekšu .Suņu spēks ir tik liels ,ka es krītu ,bet pēdēja momenta ar suņu palīdzēšanu ,viņi mani uzrauj kājās turpinām .Ātrums mežonīgs nepaņēmu pirmo pagriezienu miliča priekša nokrītu ātri ,ātri pieraušos un uz priekšu .Tur jau priekša finišs atsprādzēju suņus (labi ka ir snorkelis vienā momenta atspradzējas) viņus noķer finišā pieslēpoju pie kamanām uzsitu pa plecu un aiziet .Meitene ar savu četrinieku aizrauj uz priekšu un ak velns ieskrien pūlī ,nometu slēpes un skrienu atsvabināt un ieregulēt pareiza virziena suņus .Vis ok aiziet uz prieksu.Nu tā trešā vieta stafetē godam nopelnīta ,bija aizraujoši.
15.30 (stingri pieturoties pie grafika) sākas apbalvošana. runātājs sajauc valsti, pasaka, ka es esmu no Lietuvas, tajā brīdī es novicinu LV karogu un pārlaboju ,ka esmu no Latvijas, tad runātājs pārlabo sevi . Apbalvošana, medaļas, dāvanas suņiem un sportistiem no VW, fotografēšanās…
Nākamā nominācija simpātiju balva-tiek man , par to, ka izpalīdzēja Baltkrievu komandai stafetē-balvā gobelēna glezna ar skaistu dabas skatu !
Pa to laiku, kamēr sieviņa bildēja apbalvošanu, meitiņa cilpo viņai aiz muguras , turpat aiz muguras stāv miliču bariņš, pēkšņi atskan smiekli, nu kā tad mūsu princese ir savā ampluā un koķetē ar miličiem .
p.s. cilvēki nāk klāt un jautā vai tā mūsu meitiņa, cik veca, vai nav grūti visur braukt ar mazo utt.- kopumā Baltkrievi ļoti , ļoti pozitīvi!
Atpakaļceļš ir bez starpgadījumiem, pirms robežas vēl ielejam lēto benzīnu, Lukoil benzīntanks pilns ar leišu a/m. Uz robežas viss mierīgi, diezgan raiti ( nu jau zinām, kas jādara), bez starpgadījumiem. Leišu robežsargi apsveic mūs ar medaļām un novēl laimīgu ceļu!
Pulkstens 1.30 esam mājās, Kristīnei nāk miegs, es ar meitiņu sēž lielajā gultā , kompis pa vidu un abi skatāmies bildes un intervijas no sacensībām.