Baltijas kauss 2012 - Fināls - Igaunija - 17-18/11

by **eldberg** » 19 Nov 2012, 12:46

Rezultāti vēlreiz: http://www.suni.lv/images/faili/estch20 ... esults.xls

Sveicieni visiem, kas zem LV karoga startēja!

Savu novērotāja "atskaiti" ielikšu vēlāk...

p.s. Papildus apsveikumi Imantam Brahmanim, kam netika izsniegts kauss (ja būtu kur izprintēt EST rezultātus uz vietas, kļūdas nebūtu) par sezonas kopvērtējum 1 suņu skūteru klasē. (Kauss un diploms pie Ilzes, bet ja sanāks aizvedīsim paši!).

by **Krista K** » 19 Nov 2012, 14:08

Sacensību video

http://www.draugiem.lv/user/640903/gall ... =288568523

http://failiem.lv/u/zvnibko

by **Bu Kimi** » 19 Nov 2012, 18:17

Latvieši rullē! :latvija:

Bildes arī šeit:
https://picasaweb.google.com/1128935344 ... nija171811
un dažas atradu te:
http://www.facebook.com/media/set/?set= ... 046&type=1

by **Ilze** » 19 Nov 2012, 20:31

Labvakar!
Ir pienācis vakars, veļas mašīna strādā uz pilnu klopi, beidzot viss ir nokrāmēts un ir laiks piesēsties pie datora.
Veilreiz gribu sveikt, Tevi, Latvija, dzimšanas dienā! Man ļoti gribējās Tevi pārsteigt, un, ceru, tas man arī izdevās. :latvija:

Vispirms paldies maniem mazajiem palīgiem - Reinim un Gundegai, un ģimenei, kas palika mājās rūpēties par pārējiem haskijiem. Paldies ceļa kompānijai, un kompānijai galā - mīļi, jūs esat baigi forši! Un visus sveicu ar rezultātiem! Lai gan likās, ka pieredzēts ir daudz, tomēr šoreiz - atkal smuka pieredzes bagāža ienākusies galvā un muskuļu masā

Atskaite par manu un Hilux startu.
Jāatzīst, ka sestdien uz startu izgāju ne tai labākajā garastāvoklī - vējš, lietus, un priekšā - dubļu vanna. Ļoti negribējās izlīst ārā no komforta zonas. Ik pa laikam "mucā" tika bāzta doma: vai man tas vajadzīgs?
Starts. Hilux uzņem labu tempu. Ja pirms tam biju noskatījusi, ka jābrauc pa trases labo pusi, tad Hilux bija savādākās domās, un es biju spiesta pieskaņoties. Faktiski pēc pārsimts metriem jutu, ka bez dubļiem starp zobiem, slapjš paliek dibens, tad velokurpes, un tālāk jau bija vienalga... Vienīgais ko gribējās - ik pa laikam pavērt platāk acis, bet pa briļļu apakšu dubļi pamanījās tikt pie acīm, kā rezultātā samiedzu acis kā šauras lūkas, un jozu. Nefiltrēju jau bedres, tik ik pa laikam jutu, kā amortiņš, kas bija noslēgts uz cietāko versiju, izsitās uz kārtējo bedri. Atpakaļ nebija laiks skatīties, bet tālu priekšā pēc pustrases nobraukšanas, pamanīju kaut ko kustamies. Jāatzīst, ka iepriekšējais braucējs startēja 5 minūtes pirms manis, tāpēc sākumā domāju, ka tur ir trases tiesnesis. Nebija. Kūņojās RUS sportists, kuru panācām 800m zonā. Hilux strādāja perfekti, un es viņam brīžiem netiku līdzi. Panācām, apdzinām RUS pārstāvi. Apdzenot Hilux tā kā mazliet atslāba, uzmundrināju, un finišā gandrīz ielidojām (varēja to finiša līniju 5 m ātrāk uzlikt

). RUS sportists nopriecājās, ka pagājām garām, un mudināja savu suni skriet mums pakaļ

Daļa dubļi uz karstās sejas jau sāka kalst, un man finišā bija grūti pasmaidīt, un tomēr, smaids lauzās ārā. No RUS pārstāvēm, kas startēja aiz manis, nebija ne ziņas. Mans uzdevums bija atrauties 2 dienu summā par 1 minūti, bet sāka likties, ka normu esmu izpildījusi jau pirmajā dienā. Vēlāk noskaidrojas, ka viena aizmirsusi uzlikt čipu, un startēja 30 sek. vēlāk, pa ceļam pazaudēja pakaļējo ratu (kāds noteikti smagi dabūja iekšā par tehnikas nepienācīgu sagatavošanu), un vēl nomīcījās ar otru RUS pārstāvi, jo abām suņi esot ik pa laikam pūlējušies skaidrot attiecības. Hilux neizskatījās baigi piekusis, jo smukā riksī, man nekustinot pedāļus, aizvilka mani līdz sake-out.
Sapratu, ka man otrā dienā jānobrauc apmēram tāpat, lai noturētu pārsvaru. Tomēr lielākā cīņa nākamajā dienā bija ar dubļaino drēbju uzvilkšanu. Daļēji tās bija izžuvušas, bet dubļi pārvērtušies sakaltušā zemes masā. Velokurpes bija sausas pateicoties WC papīram, radiatoram, un Gundegas rūpēm tās grozot

Otrās dienas starts - tāpat kā pirmajā: sabozusies kā zvirbulis atkal pakāpeniski jūtu kā ķermeņa daļas virsādas zonā pārvēršas slapjā, dubļainā zampā. Šoreiz lēnākie vīri startēja 2 minūtes pirms manis, un mēs ātri vien noķērām pirmo. Paejam garām, un Hilux atslābina pavadu. Uzmundrinu, nostiepj, un te sākas trešdienas treniņā piedzīvotais dialogs Hilux nomet tempu, skrien man gandrīz blakus un skatās man acīs. Puis, es nesaprotu, ko Tu man gribi pateikt! "Go, go, go!", sapratis, ka es nepļāpāšu, viņš dodas uz priekšu, bet nu jau bez dzirksteles. Priekšā vēl 3 vīri, kurus apdzenam vienu pēc otra, un lēnām atraujamies. Uz labā ceļā Hilux ir pierunājams turēt tempu, un šoreiz esmu spiesta nebraukt tik ātri, cik varu. Suns atverās faktiski pēdējos 500 m, kad finišā ienākam kā pēc grāmatas.
Kaut arī RUS sportistēm šodien gāja labāk, tomēr esam ar Hilux ieguvuši milzīgu pārsvaru. Jāatzīst, ka līdz pat pēdējam brīdim nezināju par 100% vai varēšu apsteigt Jevgēniju Bogdanovu kopvērtējumā. Bija iespēja cīnīties ar otru Jevgēniju par otro vietu, bet šeit... laikam vairāk vajadzētu ticību sev un savam sunim

Mums tas izdevās! Mēs bijām priekšā par nieka 3 punktiem kopvērtējumā! Man ir liels prieks, ka cīņa notika tik labā konkurencē. Viennozīmīgi, šādā situācijā uzvaru gūt ir saldi, un apzināmies, ka ceļam NB latu BJ uz augšu. Paldies RUS meitenēm par kolosālo sācensību!
Man bija ļoti patīkami dzirdēt frāzes, piemēram: "Vi na dopinge sidite?" vai "Ar ko Tu viņu baro!" (Atbilde"Dīzelis.Statoil":)) Nav lielāka gandarījuma par uzvaru, kas iegūta godīgā cīņā, ieguldot lielu, lielu darbu sevī un sunī.
Esmu ļoti priecīga par manas sprinta karjeras beigu dosje. Protams, nekad nesaki nekad, bet man liekas, ka es pati sprintā varētu arī neatgriezties. Šobrīd visi haskīši gatavojas MID sacensībām, un man gribētos roku iemēģināt vēl šajā, man pilnīgi nezināmajā, pasaulē. Turklāt, ir LV ļoti laba maiņa, kas varētu turpināt celt latu uz augšu un pārstāvēt Latvijas vārdu visā Pasaulē! Meitenes - uz priekšu!

Šodien devāmies mežā ar mājās palikušiem suņiem. Hilux staigāja uz divkājām gar voljēru, un es nolēmu, ka uz mežu viņu ņemšu. Rezultātā es izbraucu ar rudo 4-nieku, Reinis - Emis,Vulfa, Gundega- Habibi 15 km. Hilux nemanīju iepriekšējo dienu darba ietekmi. Tagad gan atpūta pāris dienas.

P.S. Man ļoti liels prieks par Didža un Džegera panākumiem.

by **LieneLe.** » 19 Nov 2012, 21:21

Diemžēl, šis posms man un Šukeram bija ļoti neveiksmīgs. Šukers uzplēsa ķepu, līdz ar to arī rezultāts ir tāds, kāds viņš ir. Šuks ar šo gonku ir beidzis savu gājienu baikos, vismaz tā es ar Raiti secinājām pēc finiša. Viņam ir labs ātrums, tad, kad to grib. Kā to var redzēt-ne vienmēr viņš grib skriet tad, kad ir jāskrien. Es,domājams, turpināšu kulties pa baikdžoringu, tikai turpmāk ar Mūniju, kurš beidzot var atsākt treniņus, tā kā cerams, ka uz nākošo sezonu varēšu sastādīt pjedestāla meitenēm labu konkurenci(vismaz tā ļoti gribētos):)
Šodien Mūnijs izprasījās uz mežu. Nu neko-braucām vien. Pagaidām Mūniju daudz nenoslogoju. Ļauju viņam skriet viņa paša ātrumā un vien 3.7km. Prieks, par to,ka galīgi visu nav aizmirsis, būdams uz slimības lapas. Jāmācās vēl tādas lietas kā 'garām!' un jāatsvaidzina 'džī' un 'ho' nozīmi, bet savādāk-puika cepuri nost strādā. Un pat ļoi labi, priekš viņa šobrīd. Tas priecē

Mana debija DR4 open bija dezgan izdevusies. Kopā ar suņiem kaut kā izvilku 4riteni no dubļiem,bet tā pat-bija par smagu. Es neuzskatu, ka esmu baigais malacis nobraucot pa trasi ātrāk kā pensionārs ar 3jiem suņiem, bet tas tikai dod stimulu trenēties pašai un trenēt suņus,jo es nemaz netaisos salīdzināt rezultātu ar Cezāriusu. Mums salīdzināša notiek ar DR4 NB un DR6 klasēm. Tapēc turpmāk domāšu tik par treniņiem, jo DR4 man jau sen bija sapnis un,pateicoties Eduardam, es varu to īstenot. :jiihaa: