Mio, manu Mio!

Blogs and Chats

Re: Mio, manu Mio!

Postby Teodors » 14 Sep 2017, 08:27

Bonny Rain wrote:Atvainojiet, ka piespamošu šo brīnišķīgo blogu, bet man ir jautājums mazsunīšu īpašniekiem: kā jūs savus suņukus izžāvējat un notīrat pēc pastaigas slapjā (dubļainā) laikā? Es ar dvieli ķepas un vēderu slauku, bet nu sauss suns noteikti pēc šīs procedūras nav. Pēc tam palēnām pati izžūst. Bet tas nav minūtes jautājums. :neparliecinats:
Un vēl viens (ne tikai mazsunīšiem): vai vajag jau pieaugušu suni vest ārā nokārtoties uzreiz pēc pamošanās, vai var suns pagaidīt stundu un iet tikai pēc ēšanas, kad mēs ejam garākā pastaigā? Pašlaik es viņu ātri izvedu uzreiz pēc pamošanās uz dažām minūtēm, lai nokārtojas. Tad mēs dodamies ēst. Un pēc stundas mēs dodamies pastaigā. Nu jau sunīte paaugusies un es domāju, vai varbūt var šo padarīšanu apvienot. Vai tomēr nē?


Mans sunītis nav nekāds mazais, bet zems gan - pēc katras rudens pastaigas ķepas un vēders ir slapjš un arī melns, jo tieši zemei tuvākā suņa puse ir visbaltākā. :) Pagaidām risinājumu neesmu atradusi, jo, kā jau minēji, dvielis īsti neko daudz nepalīdz - īpaši ar Teo garo spalvu. Birojā dažreiz sanāk suni pierunāt uz dvieļa apgulties, kamēr strādāju, lai mazāka šmuce apkopējai. Daži, ar ko esmu par to runājusi, runā par spainīti ar ūdeni koridorī, kur pēc pastaigas suni noskalot un tad noslaucīt.

Arī ar rīta pastaigu man ar Teo bija tieši tas pats - no sākuma vedu tūlīt pēc pamošanās, bet to es darīju tāpēc, ka tobrīd mācījāmies, ka iekšā mājā nekādā gadījumā nokārtoties nevar. Kad tas ir saprasts, suns, manuprāt, ļoti viegli pielāgojas tavam grafikam - ā, čurājam tad, kad ejam ārā, un tagad vēl ārā neejam. Vienīgi ēst esot ieteicams pēc pastaigas, bet varbūt tas arī atkarīgs no suņa. Nezinu, kā citi domā.
Teo! || My wonderful idiot, my velcro dog, the reason I can't do anything social unless dogs are allowed, my biggest fan, my crybaby, my expert at cleaning faces, hands and feet, my night walk companion, my dance partner, my burden, my family.
User avatar
Teodors
Baby
Baby
 
Posts: 15
Joined: 10 Jun 2017, 13:53

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Mio, manu Mio!

Postby Bonny Rain » 14 Sep 2017, 08:42

Nu mums tā pastaiga nav ar skriešanām, bet tādā raitā riksītī pavadam bērnu pusceļā uz skolu un atpakaļ uz māju. 20 minūtes un miers mājās. Un tad viņa iet gulēt, jo es braucu uz darbu. Man ir svarīgi, lai viņa nokārtojas šajā pastaigā, lai var sagaidīt sausā mūs mājās, kas pašlaik ir pietiekami ilgi priekš tāda maza sunīša. Nu pašlaik ir tā, ka pāris reizes ir bijušas peļķītes, bet pārsvarā tomēr sagaida mūs sausā. :stiligs2:
Bonny Rain
Puppy
Puppy
 
Posts: 99
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Mio, manu Mio!

Postby Sisija » 14 Sep 2017, 13:48

Bonny Rain wrote:Atvainojiet, ka piespamošu šo brīnišķīgo blogu, bet man ir jautājums mazsunīšu īpašniekiem: kā jūs savus suņukus izžāvējat un notīrat pēc pastaigas slapjā (dubļainā) laikā? Es ar dvieli ķepas un vēderu slauku, bet nu sauss suns noteikti pēc šīs procedūras nav. Pēc tam palēnām pati izžūst. Bet tas nav minūtes jautājums. :neparliecinats:
Un vēl viens (ne tikai mazsunīšiem): vai vajag jau pieaugušu suni vest ārā nokārtoties uzreiz pēc pamošanās, vai var suns pagaidīt stundu un iet tikai pēc ēšanas, kad mēs ejam garākā pastaigā? Pašlaik es viņu ātri izvedu uzreiz pēc pamošanās uz dažām minūtēm, lai nokārtojas. Tad mēs dodamies ēst. Un pēc stundas mēs dodamies pastaigā. Nu jau sunīte paaugusies un es domāju, vai varbūt var šo padarīšanu apvienot. Vai tomēr nē?

Es saviem suņiem ķepas mazgāju pēc katras pastaigas (neatkarīgi no suņa izmēra), vēderus pēc nepieciešamības, pēc tam noslauku, neko nežāvēju. Lai nebūtu jāsaspringst ar žāvēšanu pēc lietus, tad uzvelku lietus mētelīšus, man tā ir daudz ērtāk un ātrāk, nekā pēc tam žāvēt 3 suņus, jo šeltija un mudi spalva nav no īsajām, bet slapju atstāt, manuprāt nav labi.
Kas attiecas uz pastaigām, tad, vispirms ir pastaiga un tikai pēc tam ēšana, nav īsti labi ar pilnu kuņģi iet staigāt, sevišķi ja ir paredzēta kāda iespēja paskriet. Ar kucēniem bija tieši tāpat, pēc pamošanās fiksi pastaigāt un tad ēst.
Image Image
Sisija
Veteran
Veteran
 
Posts: 2262
Joined: 13 Jan 2010, 21:45
Location: Rīga, Pārdaugava

Re: Mio, manu Mio!

Postby ash » 14 Sep 2017, 23:21

Mani suņi arī labprātāk skrien pa asfaltu nevis zāli gar to. Es arī ļauju, jo nebraucam katru dienu un parasti tomēr lielākā daļa maršruta sanāk pa pilsētas nomalēm, kur grants ceļi un mežu.
Par ātrumu - kaut kur lasīju ka vidējais skriešanas ātrums, kur sunim sanāk tā kā rikšot, ir fiziski grūtāks un nogurdinošāk, nekā lielāks ātrums, kad var lēkšot. Kad vajag suņus nogurdināt, speciāli braucu pārmaiņus lēkšošanas un rikšošanas ātrumā. Pēc tam ir miers mājās :)
Image
Image
User avatar
ash
Champion
Champion
 
Posts: 872
Images: 3
Joined: 06 Apr 2011, 13:07

Re: Mio, manu Mio!

Postby ash » 14 Sep 2017, 23:26

Esmu slinka, ķepas nemazgāju un neslauku. Mitrā laikā koridorā nolieku paklājiņu, suņi ir iemācīti sēdēt uz tā, kamēr nožuvuši, paklāju pēc tam izpurinu. Vai arī lieku sēdēt vietā, kamēr sausi. Bet mani ir asspalvainai un garām kājām. :kanepe:
Image
Image
User avatar
ash
Champion
Champion
 
Posts: 872
Images: 3
Joined: 06 Apr 2011, 13:07

Re: Mio, manu Mio!

Postby Sisija » 15 Sep 2017, 08:20

ash wrote: Mitrā laikā koridorā nolieku paklājiņu, suņi ir iemācīti sēdēt uz tā, kamēr nožuvuši, paklāju pēc tam izpurinu. Vai arī lieku sēdēt vietā, kamēr sausi. :kanepe:

Tad jau manējās lietainās dienās dabūtu uz tā paklājiņa visu diennakti dzīvot :kanepe:
Image Image
Sisija
Veteran
Veteran
 
Posts: 2262
Joined: 13 Jan 2010, 21:45
Location: Rīga, Pārdaugava

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 15 Sep 2017, 08:41

Lasu atbildes un priecājos, ka man ir īsspalvains suns. :kanepe:
Es Mio parasti noslauku dvielī (gan mašīnā, gan mājās pie durvīm vienmēr stāv viņas dvielis) un viss. Ja nu viņa ir ļoti dubļaina (kas nav retums ņemot vērā Mio patiku peldēt peļķēs), tad ielieku dušā un noskaloju bez šampūna, pēc tam noslauku dvielī un viss. Pavisam sausa viņa, protams, nepaliek, bet es nedomāju, ka tā ir problēma sunim ar tik īsu spalvu.

Ārā tieši tā arī ejam - vispirms Mio paēd, pēc tam ārā. Bet mums no rīta nav nekādu pastaigu, es tikai Mio izlaižu pagalmā nokārtoties.

Atgriežoties pie velo braukšanas - es visu laiku biju pārliecināta, ka pa asfaltu neļauj suņiem skriet tāpēc, ka locītavām lielāks trieciens, bet tagad palasoties apkārt skatos, ka visur runā par to, ka asfalts ir nedraudzīgs suņa ķepām. Bet Mio ir visai cietas, izturīgas ķepas un tur viņai asfalts nudien neskādē, tad varbūt man nav tik ļoti jāsatraucas par to, ka viņai sanāk skriet pa asfaltu?
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1051
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Sisija » 15 Sep 2017, 10:46

Spigana wrote:Atgriežoties pie velo braukšanas - es visu laiku biju pārliecināta, ka pa asfaltu neļauj suņiem skriet tāpēc, ka locītavām lielāks trieciens...

Tā arī, tas ir galvenais iemesls. Runājot par ķepām, tās katram sunim ir atšķirīgas, viens ātri var noberzt ķepu spilventiņus un nagus pat līdz asinīm, bet citam nekas, ļoti individuāli. Bet skriešana pa asfaltu nudien nav laba lieta, sevišķi ja suns auļo, nevis skrien riksī.
Image Image
Sisija
Veteran
Veteran
 
Posts: 2262
Joined: 13 Jan 2010, 21:45
Location: Rīga, Pārdaugava

Re: Mio, manu Mio!

Postby lauva » 15 Sep 2017, 11:48

Aslans nu jau gandrīz desmit gadus deso pie velo, bez siksnas, siksna tikai tad,kad citādi patiešām nevar, tad arī - ar iemauktiem,kuriem jābūt ērtiem. Skrien gan pa zāli, gan pa asfaltu, tur nu viņš pats izvēlas, kad saguris - pa zālīti, gan vajag desot kā nelabajam - pa asfaltu. Tur katrs suns pa savam - citam ķepas ļoti jūtīgas, citam nepatīk, citam vēl kas,pašam jāsakatās. Par ātrumu - mēs vienmēr iesākam nesoties uz pašu ātrāko, jo tam sunim enerģijas ir daudz, tas ja distance paredzēta neliela (teiksim 5km), ja garākas distances, tad ātri, lai tāds labs galopiņš ir, riksītis tiešām nogurdina, ja bez siksnas tad pats regulē ātrumu, ja ir par ātru ir iemācījies signalizēt un mēs samazinām ātrumu.

Mums ir Spīganas variants - dvielītis pie mājas durvīm (nu labi 3 dvielīši, lai tos gabarītus labi var apsusināt), dvielītis mašīnā. Noslauka pavēderi un ķepas un beigta balle. Ja dikti līst - mētelītis, suni gandrīz nekad nemazgāju. Tur patiešām es nezinu,kur viņam ir jānovārtās, lai tiktu mazgāts.
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Veteran
Veteran
 
Posts: 2535
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 15 Sep 2017, 13:24

Es gan zinu, kur jāvārtās - Mio Rumānijā kalnos izvārtījās aitu mēslos. Ak dies, cik es biju dusmīga! Sagrābu aiz siksnas un pa taisno aizstiepu mazgāt kalnu upē, pēc tam viesnīcā divreiz mazgājām ar šampūnu, bet to smaku vispār nevar dabūt ārā. Ceļojumā vispār Mio gandrīz katru dienu nācās likt dušā, bet vēl tagad laiku pa laikam no Mio uzvēdī aitu smaka, ja viņa drusku samirkst.
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1051
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Bonny Rain » 15 Sep 2017, 13:42

:jautri: Prieks lasīt, ka ne es vienīgā ar dvielīti ņemos. Man jau likās, ka es tāds mazais meža dīvainītis, kas sunim kājas slauka pirms iekāpt mašīnā. Nevienam citam neesmu redzējusi dvielīti mašīnā. Nu un mājās es arī vienmēr noslauku ķepas pirms laižu tālāk pa māju. Mums gan īsspalvains suncis, bet tās spalvas slapjā laikā vēl kādu brīdi mitras paliek. Nu, laikam jau neko sliktu tas sunim nenodara. Mazgāt suni es esmu laikam par slinku. It īpaši, ja ņem vērā, ka manējā nav sajūsmā par šo procedūru. Lai gan, ja iet runa par peļķēm un jūru, tur gan lien iekšā bez bremzēm.
Par to asfaltu un suņa ķepām taisni lasīju par risku noberzt pēdiņas, kā jau te meitenes minēja. Bet droši vien tad ir nu tā riktīgi ilgi jāskrien, lai noberztu. Vai arī tādos gadījumos, ja suns ikdienā bieži nestaigā pa šādu virsmu, bet te pēķšņi pie riteņa skrienot cits virsmas pārklājums.

Aitu smaka - nu, vai nav kaifīgi :jautri: . UK suņiem ir atrakcija izvārtīties lapsu sūdos, kuru tur ir pagalam daudz. Viņiem tur lapsas lielos vairumos mazpilsētās staigā apkārt. Arī forši laikam :medos:
Bonny Rain
Puppy
Puppy
 
Posts: 99
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Mio, manu Mio!

Postby Imagine » 15 Sep 2017, 20:00

Suņi parasti izvēlas "taisnāko un vieglāko, un pārredzamāko" ceļu - Smaidiņš arī labprāt pa asfaltu deso.

Tepat blakus blogā par Paulu bija ieraksts par uzberztām tulznām - viewtopic.php?f=29&t=6181&start=140 - tā ka pēc kopīgām riteņbraukšanas aktivitātēm paskaties, kādi Mio ir tie ķepu spilventiņi un nagi. Neesi domājusi ar velo un Mio uz mežu aizbraukt? Ir Rīgā vietas, kur ir taisnas stigas ar cietu pamatu.
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 452
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 16 Sep 2017, 00:04

Es nedzīvoju Rīgā. Meklēsim māju apkaimē kādu braucamu mežu, līdz tam būs jāiztiek ar asfaltu. Mio ķepas pārbaudu pēc katra izbrauciena, problēmas nav bijušas.

Šovakar pirmo reizi izbraucām arī uz nopietnākas ielas, mums netālu ir burvīgs velosipēdu celiņš kopā ar ietvi. Cilvēku gandrīz nebija, bet divi puikas sajūsmināti noelsās par to, cik ātrs sunītis. Diez ko viņi teiktu, ja redzētu Mio brīvā skrējienā? :kanepe:
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1051
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 18 Sep 2017, 12:21

Pārrunas ar teroristu

Vakar noskrējām pēdējās sacensības pirms mēneša pauzes un, kā jau tas bija paredzams, nekas labs no šī neiznāca. Mazā Pakaļa sapakaļojās un es secināju, ka skriet ar Mio agility ir kā veikt pārrunas ar teroristiem: "Nē, tu man vispirms parādi bumbiņu un tad mēs parunāsim par to, vai varam skriet agility!"
Sliktā daļa ir tā, ka kaut kad šo divu gadu laikā es nemanot esmu padevusies Mio un spēlēju šo spēli pēc teroristu noteikumiem. Mio agility uztver kā spēli, kas principā ir labi, bet man nav izdevies viņai līdz galam iemācīt spēles noteikumus un viņas lomu šinī pasākumā. Mio izpratnē spēle ir skriešana un dauzīšanās, nevis sistemātisks darbs un trases loģiska izskriešana, nezivēloties mīļākos šķēršļus. Pirmajā trasē Mio vispār nebija gatava ar mani sadarboties un pēc tam viņu bija arī nereāli atsaukt - viņa dabūja savu bumbiņu un visu laiku aicināja mani uz spēli, gaidīja, ka viņai kāds skries pakaļ un dauzīsies, nevis liks klausīt. Viss aizgāja tik tālu, ka manu suni ķēra viss klubs un galu galā iesūtījām Mio tunelī, katrā galā piestājās pa cilvēkam, lai Mio nevar izšmaukt āra. Kādu laiku viņa tur vidū pasēdēja, gaidot kādu izdevību, bet beigās nolaistu asti atrāpoja pie manis, saprotot, ka spēle ir galā. Visvairāk mani mulsina tas, ka pirms mūsu startiem Mio ar mani superīgi strādaja. Uz bumbiņām lieliski patrenējām gan trikus, gan paklausību, gan izturību un Mio bija absolūti gatava sadarboties, bet tikko kā sākām skriet trases, tā visa veiksmīgā komunikācija pačib. Abās trasēs galu galā dabūju Mio vilināt tālāk ar bumbiņu (kas agility nav atļauts, par to dod diskvalifikāciju trasē), bet nekāds labais risinājums tas nav, jo ilgtermiņā neiemācīs Mio ar mani skriet, un pēc būtības ta pati padošanās vien ir: "Negribi strādat? Nu nekas, re ku iedošu tev bumbiņu paspēlēties!"

Labā ziņa ir tā, ka tagad mums būs mēnesis pauze no agility sacensībām (treniņus turpināsim), un tikko esam sākušas iet pie fantastiskas treneres mācīties palausību un viņa solīja, ka domāsim par to, kā risināt tieši šo konkrēto problēmu ar jebkādu respekta trūkumu no Mio pret mani iekš agility. Nedomāju, ka pēc mēneša jau redzēsim super rezultātus, bet ļoti iespējams, ka kaut kas uzlabojies būs, Mio tomēr ļoti ātri pielec lietas, un mūsu pirmais treniņš pie šīs treneres bija absolūti fantastisks, Mio tur 5 minūšu laikā iemācījās lietas, ko līdz šim no viņas 2 gadu laikā nebiju varējusi izspiest.





Ar suņiem aizliegts

Savukārt pēc sacensībām devāmies uz radu ballīti dārzā. Liels bija mans pārsteigums, kad no rīta netīšām uzzināju, ka šoreiz nedrīkstot ņemt suņus līdzi, drusku tā kā arī apvainojos, jo radu pasākumos vienmēr ir tikuši atļauti suņi, plus man to neviens laicīgi nebija pateicis. Jau sāku apsvērt to, vai esmu gana apvainojusies, lai uz pasākumu nebrauktu vispār, kad piepeši izrādījās, ka Spīganu neviens par suņu aizliegumu nav informējis, jo Spīganas suns ierakstīts izņēmumos un uz ballīti ir laipni aicināts. Izrādās, ka Spīganai esot superīgi paklausīgs suns, no kura citi ģimenē varētu pamācīties, un tā nu mēs ar Mio uz ballīti devāmies kopā.

Nezinu, ko man par šo domāt, bet pasākumā Mio patiešām arī uzvedās priekšzīmīgi. Visām komandām klausīja uz vārda, bija superīgi atsaucama, un pat godīgi novērsās no zemē nolikta šašlika šķīvja, kad norādīju, ka tas nav paredzēts suņiem. Šašlika šķivis tā arī palika neaiztikts, tikai Mio stāveja blakus un žēlām acīm uz to skatījās.

Protams, radi arī zināja, ka esam pa taisno atbraukušas no sacensībām un cītīgi iztaujāja, kā mums gāja, un absolūti nebija gatavi ticēt tam, ka šitais mazais, uzvedīgais enģelītis sacensībās būtu sapakaļojies. Principā viņiem jau iepriekš bija aizdomas, ka Spīganai ir aizbraucis jumts attiecībā uz suņiem, bet nu tagad pārliecinājās pilnībā, jo Spīgana sēž un sūdzās par savu super uzvedīgo suni. :kanepe:

Un vispār šī situācija man liek domāt par to, ka mūsu problēma nav gluži 100% respekta trūkums no Mio puses, jo sadzīvē Mio lielākoties nudien ir uzvedīga un spējīga reaģēt uz aizliegumiem un komandām, plus vēl pati piedomāt, kāda būtu pareizākā uzvedība. Šobrīd drusku domāju par to, kā Mio esmu mācījusi dažādās situācijās - ja sadzīvē esmu bijusi stingrāka pret viņu, tad agility vienmēr esmu mācījusi kā spēli un izklaidi. Principā jau tā arī skaitās pareizi mācīt agility un daudziem tas der, bet terjers šo daudzo vidū neierakstās un visticamāk man jādomā par to, kā šo sadzīves disciplīnu pārcelt arī uz agility.
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1051
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Bonny Rain » 18 Sep 2017, 12:52

Lai izdodas atrast pareizo piegājienu viņas ietekmēšanā Agility! Jauns treneris, jauns skatījums uz suni. No katra var kaut ko labu iegūt. Ko tā izdomājāt pie jaunas iet?

Es esmu neizpratnē, ko man darīt ar savējo sunci. Vakar bijām izstādīties. Gribēju vismaz vienu reizi izmēģināt, lai zinātu, kas tas tāds ir, ko tur dara un vai man patīk. Nu mans bēbis tika novērtēts kā lieliski izaudzēts kucēns. Kā saka, izstādēm derētu, tikai nedaudz jāuzbaro tomēr. Bet... viņa uzvedās kā maza izmēra psihopāts. Nu reāli hiperaktīvs bēbis. Citiem suņi kā suņi, bet manējā raujās uz visām pusēm. Ar visiem metās draudzēties. Likās, it kā nekad mūžā citus suņus nebūtu redzējusi. Nu vienkārši šausmas. :histerija:. Labi, ka vēl varēju pateikt, ka maziņa. Bet citi tikpat maziņi uzvedās normāli - stāvēja vai sēdēja blakus saimniekiem, uzvedās normāli. Bet manējā ;( . Mājās viņa ir paraugsuns. Klausa, komandas izpilda. Pastaigu laikā arī brīžiem rauj aiz pavadas, kur pati grib, bet principā, baigi drausmīgi nav. Problēmas sākas, kad ir citi suņi blakus. Jau treniņos ir grūti savākt darbam. Bet nu izstādē bija daudz, daudz, daudz suņu. Un ko man tagad darīt ar to? :jaut: Es vēl ceru, ka uz gada vecumu tomēr mierīgāka un atturīgāka (prātīgāka) paliks. A ja nu tomēr nē? Man baigi vajag padomu no viediem suņucilvēkiem.
Bonny Rain
Puppy
Puppy
 
Posts: 99
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Mio, manu Mio!

Postby Māra » 18 Sep 2017, 14:08

Hihi, nu nu - piesakās visi, kuri uzskata sevi par viediem :kanepe:
Domāju, ka pareizo atbildi jāmeklē pie treneriem-kinologiem. Ja tas, pie kā ejat, nevieš pārliecību, iesaku aiziet uzklausīt vēl kādu treneri. Ja esat Rīgā vai vismaz ciemojaties, arī iesaku treneri, ko tagad apmeklē Spīgana. Gāju ar savējo kucēnskoliņā pie viņas. BURVĪGA trenere. Jūt katru suni un tam piemērotāko variantu. Un pati ir ļoti jauka. Plus vel ir vairākas superīgas treneres Rīgā.
Bet es, kā gribētu-būt-vieda pielikšu tikai to, ka jums tomēr taču vēl jauns suns un vēl daudz apgūstamā, daudz prieka, daudz jauna. Tā ka tikai stradāt un rezultāti būs. Ja no dabas viņa ir un paliks enerģiska, tad jums jāpiemēro viņas kontrolēšana tieši viņai, nevis kā jebkuram buldodziņam. Nu ja, un to kā to izdarīt - lai stāsta treneri.
Plus vēl varu ieteikt pastaigāt pa izstādēm kā apmeklētājiem. Lai aprod ar suņaino vidi. Sākumā var iet uz rīta pusi, kad masa mazāk un tad jau apjomu palielināt. Un arī laika posmu, ko tur pavadīt. Ķīpsalā septembra beigās kā reiz lielā izstāde uz divām dienām.
http://www.dogs.lv/lv/dazadi-faili/rigas-uzvaretajs-2017/
Apmeklētājsunim ieeja bez maksas, tikai pase jāpaņem, lai var uzrādīt potes. ^^
Plus - tur vienmēr ir diezgan daudz labu veikalu ar labam izstādes cenām. Gan gultiņas, gan pavadas, būri, mantiņas utt
:pukudupsis:
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2383
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 18 Sep 2017, 14:50

Agility mums paliek tā pati trenere, paklausības nodarbības savukārt jau sen gribēju pie tās pašas treneres (Karīna Grigore), pie kuras ejam ar Dobiju, galvenokārt jau tāpēc, ka staigāšana pie dažādiem treneriem man drausmīgi čakarēja treniņu procesu - katram sava pieeja un ieteikumi, kuri visi ir labi un derīgi, bet tos jāievēro konsekventi, ko ir grūti darīt, ja man jāpārslēdzas starp dažādiem treneriem. Tagad beidzot parādījās iespēja gan Mio, gan Dobiju trenēt pie viena trenera, būs vieglāk. Papildus bonuss - šī trenere ir viena no absolūti lieliskākajām agility sportistēm Latvijā, man ir sapnis, ka man kādreiz ar kādu suni arī būs tikpat fantastisks kontakts kā Karīnai ar Gepu. Redzu ļoti daudz, ko gribu no Karīnas iemācīties un piedevām mana Mio problēma ir galvenokārt tieši agility, ir labi, ka treneris smalki pārzina šo jomu.

P.S.- Boning Rain, kur vakar vispār bija suņu izstāde? Biju palaidusi garām, ka kaut kur notiek.
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1051
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Bonny Rain » 18 Sep 2017, 19:35

Mēs no LKBA :tikainesaki: . Izstāde bija Skonto hallē.

Nu trenere vieš gan uzticību, bet līdz trenerei mums vēl vesela nedēļa. A man gribas pačīkstēt jau tagad :sarkstosa:
Bez tam, gribas dzirdēt citu pieredzi. Moš kaut kas vērtīgs arī mums būs. Trenerei viss labi izdodas, arī tas, kas man neizdodas. Man tādas līkas rociņas laikam / pieredzes trūkums / vai vēl kaut kas, ka man suns ārpus mājas tāds nesavākts. Es jau labprāt uz treniņiem biežāk ietu, bet mums tas visai sālīti sanāk. Jau tātap vienu reizi nedēļā uz Rīgu braukt ir gana dārgi. Bet diemžēl tuvāk mūsu pilsētai nav treneru. (vai arī es neesmu atradusi) Bez grupu treniņiem diemžēl neiztikt - tas manuprāt ir tas, kas vajadzīgs, lai kaut kad šo situāciju labotu, jo mēs citādāk neietusējam ar citiem suņiem. Nesanāk. Nezinu nevienu, ar kuru varētu suņus satusināt. Mūsu rajonā visi suņi nu tādi, nezinu, kā lai pasaka, pagalma suņi, ar kuriem ārā nestaigā... Nu, strādāsim.

Paskatījos ieliktos video. Nu tiešām izskatās, ka viņai tikai ietusēt gribas - darīt to, kas patīk, ko gribas. Vot negribu tagad tajā trubā līst un nelīdīšu, ko tev no manis vēl vajag. Ak tos mietiņus apskriet. Nu lūdzu. Ko nepietiek? Bet es tak jau skrēju... :noliedz: .
Ja šī trenere labi pārzin agility, cerams viņai izdosies atrast pareizo pieeju.
Bonny Rain
Puppy
Puppy
 
Posts: 99
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 23 Sep 2017, 18:25

Turpinām Latvijas dabas taku apgūšanu, šoreiz izstaigājām Imulas dabas taku. Šī no Latvijas takām pagaidām ir grūtākā, ko esam izgājuši - zeme visur ir mālaina un slidena un taka iet augšā lejā, kāpieni bija diezgan daudz. Kas mani iepriecināja - šī ir ļoti mežonīga taka, ļoti maz kas ir cilvēku aiztikts un faktiski staigāšana sanāk pa mazu meža stigu; vietām arī nopietni rāpāmies pāri sagāztiem kokiem. Ļoti skaists, nepieradināts mežs, ārkārtīgi izbaudījām šo pastaigu.
Man vienīgā sāpe par to, ka takas pa vidu iziet uz lauksaimniecības lauku un tai vietā acīmredzot pazuduši takas apzīmējumi - mēs nospriedām, ka taka tur arī beidzas un ka internetā norādītais garums ir nepareizs, tur arī griezāmies atpakaļ, jo taka uz riņķi neved, jāiet turp un atpakaļ. Tikai tagad iedomājos palasīt dodies.lv komentārus un izrādījās, ka paši sevi esam apšmaukuši - gribējām iziet 5km vienā virzienā, bet reāli pusceļā esam pagriezušies atpakaļ un turp atpakaļ kopā nostaigājām tikai nedaudz vairāk par 5 km. :histerija:

Protams, bez piedzīvojumiem ar neiztikām. Šoreiz taku atradām nevis dodies.lv, bet kaut kādā oficiālākā Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā, kur bija dotas ļoti smalkas norādes par to, kā aizbraukt uz stāvlaukumu. Braucam pa ceļu, skatamies, ka ir ceļa malā norāde uz Vītiņiem (vieta, kur mašīnu atstāj), bet tā norāde nesakrīt ar to ceļu, kas aprakstīts mājaslapā, tur norādīts garāks apkārtceļš. Nospriedām, ka īsākais acīmredzot nebūs izbraucams un braucam vien uz to tālāko. Ak, tavu naivumu! Tas viss rezultējās ar to, ka iekūlāmies šaurā, šaurā celiņā, kas beigās pārtapa šaurā, šaurā dubļu slidkalniņā. Daudz netrūka, ka tur arī būtu norakusi mašīnu (pasāts nudien nav piemērots šādām izklaidēm), un kādu gabalu pa ceļu braucām ar šķērsām sagriezušos mašīnu, jo neko citu tur vienkārši izdarīt nevarēja. Kāda velna pēc birokrāti mūs tur izdzina, nav ne mazākās nojausmas, jo atpakaļ atbraucām pa mūsu sākotnēji noskatīto ceļu, ērti izbaudot labu ceļa segumu. :shock:

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1051
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 25 Sep 2017, 10:47

Sestdienas staigāšanu pa takām svētdien papildinājām ar vēl diviem suņu pasākumiem: nakts vidū cēlos, lai 7 kurtu kompānijā rītausmā pastaigātu gar jūru Mangaļsalā, un pēc tam aizbraucām ciemos pie radniecīgajiem raseliem, ar kuriem spontāni nolēmām doties uz mežu nomedīt sēņu mērci. Kopumā svētdien es nostaigāju ar suņiem drusku vairāk kā 6 stundas un pēc šitādām izklaidēm pat Mio ir gatava mājās tikai gulēt.

Agrā rīta Mangaļsalas pastaiga bija absolūti brīnišķīga un totāli negulētas nakts vērta. Kopā bijām ar 8 suņiem - 6 afgāņu kurti, 1 saluki un viens psihs rasels, kas gatavs noskriet visu to baru. Tik agri pie jūras cilvēki praktiski nav sastopami, arī suņu gandrīz nebija un tie paši, kas bija, īpaši neriskēja nākt pie mūsu bara, tad nu izbaudījām absolūti netraucētu pastaigu. Un Mio arī bija jauka un visnotaļ klausīga, drusku pat varējām patrenēt pāris komandas pa vidu visai skriešanai. Bet nu galvenokārt jau Mio un Rūsa tēloja saldo pārīti, nemanāmi mēģināja nozust niedrēs, dzenāja viens otru un pārējai suņu kompānijai pievērsa vien virspusēju uzmanību.

Savukārt raselu tusiņš bija krietni lielāks pārbaudījums maniem nerviem. Ja citur Mio sadzīvē kļūst arvien foršāka un arvien saprātīgāka, tad kopā ar šo kompāniju viņai vispār atslēdzās dzirde un viņa vispār neuzskata par vajadzīgu mani klausīt, kad esam šinī kompānijā. Piedevām vēl mežā bija daudz cilvēku, suņus ne mirkli nevarējām laist pavisam brīvi skriet, visu laiku jāskatās, vai tik tuvumā nav kāds cilvēks, kam mūsējie izdomātu uzbāzties ar savu bezgalīgi kaitinošo draudzību. Toties viens labums bija gan - atklājās, ka piejūras mežos pīlādži vēl nav pārgatavojušies un es sev ar tiem pielasīju pilnas kabatas (lai slavētas jakas ar MILZU kabatām!), un dodoties uz mežu ar sēnes zinošu cilveku, sēņu mērci salasīt var pat tad, ja uz katru sēni mežā ir pieci sēņotāji, jo izrādās, ka lielākā daļā čigānenes vai priežu bekas, kas maskējas par čigānenēm neriskē ņemt.

Image

Man bija milzu šoks par to, ka Mio nolēma plunčāties ūdenī, jo parasti tik aukstā laikā viņa ūdenī vairs nelien.
Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Suņus redzi? :kanepe:
Image

Image

Mīlīgs māsu apskāviens
Image

Image

Image

Image

Image

Image

Un beidzot viena bilde, kurā var novērtēt Mio un Keiko augumu atšķirības.
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1051
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 2 guests