Brīvdienas pagājušas. Ir ko pārdomāt. Reina sevi parādīja no sliktākās puses. Nu nav jau tā, ka nevarēja vēl sliktāk. Nekad nav tik s..īgi, ka nevarētu būt vēl s..īgāk. Sestdien bija karsti. Un mans sunc jau izkāpjot no mašīnas pārvērtās par ķīseli. It kā pat nebija tik nenormāli karsts, vējiņš patīkams pūta, bet manam brahicefālim bija ļoti grūti. Pirmā trase bija absolūta katastrofa. Bija tāda sajūta, ka viņa nevienu komandu nekad nav mācījusies. Vienu vienīgu zīmi viņa izpildīja labi. Pārējās
Bāc, nu man nevienā treniņā tik s..īgi nav bijis. Otrā trase bija par kāmīti labāk. Mākoņi saulei bija priekšā un bija vieglāk, bet suni savākt man neizdevās tāpat. Peldētāja Zuzanna
Nu labi, bija karsti un tā. Bet svētdienā nu noteikti karsti nebija. Bet rezultāts tikpat
Nu mēs taču katru treniņu daram visu to pašu. Viņai pat izdevās sačakarēt to, kas mums parasti labi izdodas. Bet nu sēdi kustībā mani vienkārši sagrāva. Nu nekad līdz šim viņai ar to nav bijušas problēmas. Bet te viņa izdomāja izdarīt visu ko citu, tikai ne apsēsties. Bet pats trakākais bija viņas acis - es redzēju, ka viņa vispār ir neizpratnē par to, kāpēc esmu neapmierināta, jo viņa taču kaut ko izdarīja. Kāda starpība, ka ne to, ko vajadzēja. Nu, komanda kaut kāda bija, nu tad arī kaut ko izdarīšu. Tas parādīja to, ka viņa absolūti nebija ar mani. Koncentrēšanās mums pietika tikai pirmajiem 2 uzdevumiem, kurus viņa malacītis izdarīja uz 10. Attieksme pret svešiem cilvēkiem - 10. Un tas ir pie visa tā, cik viņai ļoti patīk cilvēki. Tāds prieks! Izturība sēžot - 10. Pie tā, ka viens no grupas biedriem izdomāja apgulties, bet otrs aizskriet pie saimnieka, manējā ar lielām acīm skatījās uz mani - vai es pareizi daru? Vienā brīdī redzu, ka viņa jau taisās skriet, ķermenis saspringst, tūlīt jau skries, bet tomēr nolemj, ka laikam bija jāsēž un paliek sēžot. Kāda laime! To nevarēja neredzēt manā ģīmī, cik laimīga biju. Bet pārējais bija
Neizdevās man viņu pirms mūsu starta noskaņot ne ar kārumu, ne ar mantiņu, spēli. Aizbrauca tālēs zilajās. Nu un rezultāts uz acīm. Sačakarēja visu, ko vien varēja.
Atbraucu mājās negarastāvoklī. Lai arī to it kā neizrādīju, bet skatos, mana sunce raugās uz mani, meklē manas acis. Redzu, ka saprot, ka kaut kas nav bijis labi. Nez, pareizi vai nē, nevarēju tās acis neizmantot. Pastrādājām par ēdienu. Tad nu pēc pilnas programmas. Ek, ja viņa šitā strādātu vienmēr. Laikam jau nav viss tik bezcerīgi. Strādāsim. Man patiešām bija liels prieks izmantot iespēju pabaudīt OB sacensību gaisotni. Bija tik forši. Nu patīk man šis sporta veids. Baigi gribētos arī ar šo suni izdarīt ko vairāk par pilnīgu izgāšanos. Lai gan jāsaka, ka savu sākotnējo misiju: "Gribu paklausīgu suni" esmu izpildījusi. Man jau 2 kaimiņi ar sajūsmu teica, cik man paklausīgs suns. Nu jā, ja ņem vērā, ka paklausīgs suns ir tāds, kurš vispār dzirdot savu vārdu atsaucās un pat izdara to, ko prasa saimnieks, tad jau man ir super paklausīgs suns. Meitai skolā kaut kādā no stundām tika uzlikts video ar suni, kuram saimnieks lika apsēsties blakus un apgulties. Kā meita teica, ka nu, varēja jau arī labāk izpildīt. Bet toties visi klases biedri vēl ilgi bija sajūsmā par TIK paklausīgu suni.
Pixy, jautājums Barf/Raw speciālistiem - vai suns var ēst tikai un vienīgi liellopu. Mes esam pārgājuši uz Rafusmenu. Vistu Reinai nedrīkst - alerģija. Domāju, tītars varētu derēt, bet no tā viņa atteicās. Knapi tiku vaļā no iepirktās barības. Tā kā pārējie varianti ir ar vistu, tad atliek tikai plikais liellops. To nu viņa ēd. Un pat beidzot vismaz mājās ir gatava strādāt par savu ēdienu. Nav parāk ērti. Ārā ar tādu īsti neiesi, bet vismaz mājās varam ar šito strādāt. Bet vai viņai pietiks savākt nepieciešamās barības vielas tikai ar šo un tā, iespējams, visu atlikušo mūžu? Vai varbūt tomēr kaut kas vēl būtu jādod klāt?
Mums priekšā sterilizācijas operācija pēc 2 nedēļām. Pie viena daktere paskatīsies, vai mana brahicefālim nav nepieciešama operācija arī nāsīm vai augslējām. Man nav ar ko salīdzināt, bet elpot gan viņa varēja arī labāk. Tā kā iespējams, pie vienas narkozes arī to mums operēs. Kad izvēlējos savu kucēnu, īpaši pievērsu uzmanību kucēnu nāsīm. Zināju, ka tā ir baigā problēma viņiem. Bet tas, ka kucēnam tik mazā kucēna vecumā ir smukas nāsis, nemaz nenozīmē, ka izaugot arī tādas būs. Reinas tētim ir smukas nāsis, bet mammai ir tādas, kā ir vairākumam. Reina ir visa mātē. Gan augums, gan nāsis. Tā kā mums priekšā vēl arī piespiedu dīkstāve. Moš pēc operācijas Reinā pamodīsies borders un būs man borderdogs?
Nu, īsāk sakot, OB no manis tik viegli vaļā netiks. Un es ļoti gribētu cerēt, ka jau ar šo suni.
Nu, vasarā, kad mūsu trenere rīkoja Elibird Dogs treniņsacensības RO, mēs piedalījāmies RO-1. Izgājām abas trases ar 90%. Nez, cik stingri tiesnese mūs visus vērtēja, bet es biju pietiekami apmierināta ar mūsu sniegumu. Tas tiešām atbilda tam līmenim, ko varējām.