Bonny Rain wrote:Nē, nu nav jau TIK traki, ka tēmu baigi vajadzētu mainīt. Viņi tāpat pieraduši, ka es darīšu pa savam. Tikai gribējās viņiem apstāstīt, ka patiesībā pašiem suņiem tie treniņi ir vajadzīgi. Un paši suņi patiesībā ļoti grib, lai ar viņiem saimnieki darbojas. Bet kaut kā nesanāk man to ieskaidrot. Varbūt ar laiku sapratīs... Lielākoties viņi man jautā, vai tad es vēl eju uz treniņiem? Un cik vēl ilgi es taisos iet? Nu, te viņiem pārmest nav ko. Es tak pati vēl gadu atpakaļ domāju līdzīgi. Kā saka, izgāji kursu ar 10 nodarbībām un gatavs - suns ir pilnīgs Rexis.
Nu jā, katrs jau citādāk, man tikai tie, kas tiešām gatavi uzklausīt manu stāstījumu, bijuši ĻOTI maz. Nereti - noklausās, liekas, ka nu ir, cilvēks jautāja, klausījās un beigās izsprāgst teikums, ka skaidrs, bija tieši nekāda jēga.
Taču, man ir pacietīgs vīrs, kurš gatavs stāstīt un no viņa iemācījos veidu - kā. Ja nu tiešām vajag
Viss sākās ar to, ka cilvēkiem neeeeeenormāli svarīgi bija, cik tad mūsu suņi maksā, jo cena liela ne jau tāpēc, ka kvalitāte, temperaments, c/r, veselība vai kas tāds, bet tāpēc, ka RETI, protams (haha, aizbrauciet uz Zviedriju
). Sākumā par summu melojām, teicām, ka maksā 500eur un i tad cilvēki ķēra pie sirds. Attiecīgi, summai nebija nozīmes, bija jāpaskaidro, jo sapratām, ka ja teiksim arī 200, ķers pie sirds. Un mans ģeniālais vīrs dievina salīdzinājumus un šeit tas noderēja. Atrast to lietu, kas tam klausītājam interesē, nu tur, makšķerēšana, motocikli, ornitoloģija, fotogrāfēšana - jebkas. Kaut kulinārija. Katram ir kāds hobijs, darbs vai lieta ar ko darbojas. Lielākoties. Vai cilvēkam ir zināms kāds, kurš kaislīgi aizraujas ar kādu hobiju. Un tad nu sākām vilkt paralēles ar citiem hobijiem. Cik tādam kaislīgam sporta makšķerniekam maksā makšķere? Viss pārējais ekipējums? Un tad dodas uz semināriem, lekcijām, izgāž tur naudu, tādos skaitļos, kas kopā neaptverami. Motocikli - pats motocikls maksā uiuiui, apkope, sacensības, treniņi. Fotogrāfēšana - tehnika pati, dažādi kursi, un vai nu izbraucieni dabā, lai bildētu, vai studija mājās, tas viss prasa lielu ieguldījumu, darbu.
Un tad nu lūdzu - suns ir MANS hobijs. Izgāžu milzu naudu par suni, apmeklēju treniņus, piedalos sacensībās. Kāds makšķerē, kāds suņojas. Hobijiem veltītās summas ir lielas un laika apjoms - tāpat. Iemesls - patīk.
Tāpat kā fotogrāfs strādā, lai iegūtu labu fotogrāfiju (vai kādam varbūt saprotamāk šķistu salīdzinājums ar gleznošanu un gleznu), tu - lai iegūtu tādu suni, kādu vēlies. Strādā pie rezultāta. Un ja kādam pietiek, ka suns prot iedot ķepu, tava hobija ietvaros tas ir par maz, tu tiecies tālāk. Pietam sunim tas sagādā prieku.
Tā mēs reizēm kaut ko vēl stāstām.
Nu un vēl var apstāstīt, ka smadzeņu kustināšana tomēr suni nogurdina vairāk nekā plika skriešana, no sērijas, man nav laika tik garām pastaigām, es labāk pakustinu suņa galvu un voila, plus bonusā - gudrāks zvērs.
Lai tev pacietība un labi klausītāji!
. Bet, lai nebūtu, ka es tik vien ierakstu, mazs atskats uz šīs vasaras šausmīgo sausumu. Šāda izskatās mana aka - sietiņš ir tādēļ, ka normālajai trubai galā pieķeksēts plastmasas trubas pagarinājums, bet tas ir jau tik zemu pie apakšas, ka rauj iekšā duļķi. Nē, nu jau vairs neko nerauj, sistēma ir pārtaisīta uz mucām, tā dzīvosim līdz salam. Pēc tam - nu kas to lai zina, uz lietiem lielu cerību nav. Nenormāli sauss, meži no sēnēm tukši, dīķi tukši un akas arī. Atliek cerēt, ka tas ir kaut kas unikāls un paliks vien atmiņās, nevis tā tagad būs. Bet traukus nomazgāt ir sarežģīti, tādēļ nekāda lielā desmittūkstošā posta ballīte nebūs 
Šis acīmredzami ir lasītākais un pierakstītākais blogs šajā portālā. Ar ko arī apsveicu. 
Un neskatoties uz to, ka mūsdienās laikam jau vairs nepanākt cilvēku vēlmi aktīvi piečalot šo blogu, tomēr novēlu nepazust jaunajā īsās komunikācijas laikmetā. Ir vēl tādi, kuri lasa un lasīs šo blogu. Šajās lapās ir daudz vērtīgas informācijas.
kolosāli sadarbīgi suņi 
Ceru, ka viņai iegaršosies arī kvadrāts un konuss. Bet blakus iešana mums vienkārši 
Kā sākas kustība, tā deguns ir lejā. Visu laiku brīnos, kā viņa spēj nolasīt manas kājas. Protams, līdz ar to, ne vienmēr izdodas un viņa aiziet sazin kur. Nu neizdodas man to degunu pacelt uz augšu kustībā. Kaut ko es nedaru kā vajag. Pat mājās ar visu klikeri tās acis uz augšu ir liels retums.
Toties manu klausīgo suni gan ievērtē. Patīk, kad suns klausa uz vārda. Ja es vēl savai mazsunei iemācītu, ka nedrīkst lekt augšā uz cilvēkiem. Un kā lai to iemāca, ja paši cilvēki noliecas un gaida, kad tas mazsunis pastiepsies uz augšu... Atkal jau mana neizdarība. Kaut ko esmu palaidusi garām apmācībā.
. Bet, iespējams, es biju ļoti pārliecināta par savu ceļu, kad cilvēks pats nešaubās un neminstinās, tad jau arī apkārtējie to tā saprotošāk uztver - katram savi tarakāni un miers. Ja mēs sākam kaut kādā mērā taisnoties par to ko darām, tad ļoti daudzi mēģina pārliecināt par pretējo, jo viņi taču domā tā un ir pārliecināti par to, ko domā. Bet biežāk vajag uzturēties domubiedru kompānijās, tur neviens nekādus dīvainus izteikumus neteiks, visiem galvā vienas šķirnes tarakāni 
