Šoreiz ne sports un ne suņi, šoreiz rudens. Pilns FB ar dažādiem sarkasmiem par to, ka cilvēkiem šķiet, ka rudens ir tikai Siguldā
. Man tā nešķiet, man pietiek apiet ap māju. Bildes ir skaistas, protams, bet tajās nav viss tas, ko es baudu - skaistums, siltums, saulīte, miers bez vēja un kā pie svētdienas pilnīgs klusums, kad skaļākās skaņas ir lapu pakšķēšana, krītot lejā un kādas zīlītes piu-piu. Absolūta idille, ceru, ka arī lasītājiem ir laika pabaudīt šo neaprakstāmi skaisto dāvaniņu
Rīts bija ar ilgu miglu, uz saulīti mierīgi varēja skatīties, acis nemiedzot:
Bezgala, bezgala skaista mežmala:
Zirnekļtīklājs saulē, tūkstošiem smalku tīkliņu ar tūkstošiem mikroskopisku rasas pilieniņu:
Un manas mīļās ragainītes arī bauda rudens saulīti un siltumu:
Es atsakos šādā dienā domāt par to, ka man nav ūdens. Es par to padomāšu rīt
.
. Bet, lai nebūtu, ka es tik vien ierakstu, mazs atskats uz šīs vasaras šausmīgo sausumu. Šāda izskatās mana aka - sietiņš ir tādēļ, ka normālajai trubai galā pieķeksēts plastmasas trubas pagarinājums, bet tas ir jau tik zemu pie apakšas, ka rauj iekšā duļķi. Nē, nu jau vairs neko nerauj, sistēma ir pārtaisīta uz mucām, tā dzīvosim līdz salam. Pēc tam - nu kas to lai zina, uz lietiem lielu cerību nav. Nenormāli sauss, meži no sēnēm tukši, dīķi tukši un akas arī. Atliek cerēt, ka tas ir kaut kas unikāls un paliks vien atmiņās, nevis tā tagad būs. Bet traukus nomazgāt ir sarežģīti, tādēļ nekāda lielā desmittūkstošā posta ballīte nebūs 
Šis acīmredzami ir lasītākais un pierakstītākais blogs šajā portālā. Ar ko arī apsveicu. 
