Pixy. Suņu stāsti.

Blogs and Chats

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 02 Jul 2019, 09:32

Apsveicu ar pagājušajiem svētkiem! Lai nu tās labās dienas, kad ir prieks par sadarbību, ir krietnā pārākumā par tām, kur vecums atgādina par sevi!
Nu jau gandrīz mēnesis pagājis, kopš mēs ar Reinu esam pārtraukušas sportot. Tas bija ļoti grūts lēmums. Un sāpīgs. Vismaz man. Jūtos tā, it kā daļiņa no manis būtu aizgājusi. Bet tomēr, es nolēmu, ka ieklausīšos savā sunī. Tagad, vai nu ar vasaras iestāšanos, vai vēl sazin kādu iemeslu dēļ, viņa ir pasākusi atteikties arī no tā vienīgā ēdiena, kuru līdz šim ēda bez atteikumiem. Laikam vagadzētu nofilmēt viņas ēšanas procesu un kādam zinošākam parādīt. Tas izskatās visai interesanti. Sākumā viņa stāv pa gabalu no bļodas un ne par ko negrib pat pieiet paostīt. Nu izskatās tā, it kā ēšana būtu viņai kā tāds sods. Bet pēc kāda laiciņa tomēr pieiet, paosta un lielākoties arī visu izēd. Un pat bļodiņu izlaiza. Ne vienmēr gan. Dažreiz apēd tikai daļu. Bet ir tādas reizes, kad nemaz nepieiet un paliek bez ēšanas. Man jau nebūtu pretenziju viņu pabadināt, ja jau viņai negribas. Bet es taču viņu baroju ar jēlu gaļu, kas jau nākamās dienas beigās būs metama ārā. Es uz ēdiena mešanu ārā esmu īpaši neiecietīga. Tad nu piemānu viņu te ar kefīru, te ar biezpienu, te ar olu, pat eļļas pilieni ēdienā dažreiz nostrādā. Nu, to gan es izmantoju tikai tad, ja jādod atkārtoti to, ko viņa neēda iepriekšējā ēdienreizē. Un kas interesanti, kad viņa izēd tukšu bļodu un izlaiza, viņa skatās uz mums badīgām acīm, varbūt vēl kaut ko var dabūt. Tad jau laikam porcijas lielumu nevajadzētu samazināt. Īsāk sakot, esmu baigā neizpratnē par viņas ēšanas manieri.
Bet vislielākā škrobe man par to, ka līdz ar to, nekāda strādāšana par ēdienu mums nesanāk. 2 nedēļas vispār neko ar viņu nedarīju. Bet es taču nevaru neko nelikt darīt. Nu tā kā ar nazi nogriezt. Ik pa brītiņam vismaz 2-3 komandas palūdzu izpildīt. Kaut vai tāpēc, lai nepazūd viņas paklausība ikdienā, kas mums pastaigas laikā ir nepieciešama. Vakar Reinai bija spēlīgs garastāvoklis un es kāreiz gadījos pavisam brīva blakus un izmantoju to. Cik brīnišķīgi bija atkal iet sportiskajā blakus un izpildīt kompleksu! Ja tādu brīžu būtu vairāk!
Brīvdienās iepazinos ar vīramātes kaimiņu jauno kucēnu - labradoru. Kamēr viņš meditēja par to, kas mēs tādi esam, Reina paspēja n reizes riņķus pa dārzu izskraidīt. Es kaut kā nesaprotu, vai tas kucēns ir totāls bremze, vai arī es īsti nesaprotu, ko nozīmē high energy dog. Jau ģimenē smējāmies, ka mums ir vai nu Džeka Rasela buldogs vai franču terjers. Ārā Reina ir enerģijas iemiesojums. Atliek satikt kādu citu suni, ar ko paskraidīt, viņa to var darīt stundām. Mierīgas pastaigas viņu nenogurdina. Tatros pa kalniem viņai nogurums parādījās tikai pēc 5 stundām gājiena normālā tempā. Mājās gan Reina ir mierīga. Piemērojas mums. Ja neviens negrib dauzīties, ieskaitot kaķi, tad liekas gulēt. Izvēloties savu pirmo suni, mans galvenais nosacījums bija, lai suns ir mazaktīvs. Zinot to, cik mēs paši esam mazaktīvi, meklēju tādu suni, kas būtu piemērots mūsu slinkajam dzīvesveidam. Nu, faktiski, meklēju couch potato dog. No visām šķirnēm, kas skaitītos dīvānsuņi, franču buldogs bija vienīgais, kas mani uzrunāja. Bet rezultātā es tiku pie Reinas. Nu, nezinu, vai šito var nosaukt par dīvānsuni. Dīvānā gan viņa labprāt guļ, bet atliek man pateikt: ejam ārā!, un viņa ir gatava skriet.
Kāda tad ir dzīve ar aktīviem suņiem? (nu varbūt vienīgi izņemot borderus) Varbūt es velti izvairos no aktīvām šķirnēm, maldīgi domājot, ka nespēšu nodrošināt pietiekami aktivitāšu? Esmu sastādījusi veselu sarakstu ar šķirnēm, kas varētu būt mans potenciālais otrais suns. Un neviens no tiem pēc aprakstiem nav pat ar vidēju aktivitātes līmeni. Varbūt es neriktīgi saprotu, ko nozīmē aktīvs suns? Es nerunāju par hiperaktīviem, bet nu ar ko būtu jārēķinās Vācu aitu suņa īpašniekam vai labradora īpašniekam. Es atturējos no domas par labradoru tieši tāpēc, ka visur teikts, ka šie suņi ir ļoti aktīvi un tiem nepieciešama liela fiziska slodze. Biju to sapratusi tā, ka viņiem nepietiek ar stundu garu pastaigu un regulāriem ikdienas paklausības treniņiem mājās. Bet skatoties uz to kaimiņu kucēnu un atceroties, kāda bija Reina viņas vecumā un vēl līdz šim brīdim, kaut kā sāku šaubīties, vai pareizi saprotu.
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 02 Jul 2019, 16:42

Paldies no Keliņas par apsveikumiem :flirts: .
Bonny Rain, bēdīgi, ka bija jāpieņem tāds lēmums, atceros, cik man bija skumji, kad sapratu, ka adžiliti vairs neskriesim, jo Keli tas pilnīgi un galīgi nepatīk. Bet man vismaz palika paklausība, kurā viņas acīs dega pavisam cita uguntiņa. Pavisam pārtraukt sportot - nu tas ir kā tagad pensijā, bet mēs mājā ik pa brīdim kaut ko izdarām un tad sajūtas ir ļoti duālas - no vienas puses tas ir prieks par to, cik viņa fantastiski vēl joprojām var izpildīt jebko, ko kādreiz mācījusies un no otras puses, sirdssāpes par to, ka nekad to nekur vairs neiznesīsim. Jo to gribētu gan es, gan viņa, bet ar to šoreiz ir stipri par maz...
Par tiem labradoriem - kā visās populārās šķirnēs tur ir milzu spektrs ar temperamentiem. Nu tāpat kā franču buldogos, ko Tu esi izmērījusi no viena gala līdz otram, gan iepazīstot šķirni teorētiski, gan pēc tam uzzinot, ka praksē tas ne vienmēr ir tā :D . Pie manis ir nākuši visvisādi labradori, gan ļoti, ļoti aktīvi, kam noteikti nepietiks ar stundiņu pastaigas, gan tādi, kas noguļas un guļ pat tad, kad saimnieks aicina viņu sadarboties... Viens suns galīgi nav rādītājs un, ja Tu zini, ko gribi, tad vienkārši ir jāmeklē audzētājs, kas to sapratīs un suņa vecāki, kam piemīt tās īpašības, kas Tev nepieciešamas. Un tad vēl no konkrētā metiena jāmeklē piemērotākais. Nu katrā ziņā to, vai suns būs guļošs pelmenis vai raķete, var labi redzēt pirmajos divos mēnešos, tas nemainīsies tai brīdī, kad kucēns aizbrauks uz jauno māju. Tas būs visās populārās šķirnēs un arī ne tikai - tais pašos lendzīros temperamenti pietiekoši atšķiras, par ko te bijis ne mazums runas. Mums ir jāmeklē konkrēts suns, nevis vienkārši šķirnes pārstāvis. Un es Tev no sirds novēlu atrast to, kas Tevi uzrunā un tad atrast tajā piedāvājumā to vienīgo īsto, ar ko vari realizēt savus sapņus un ieceres :labipadarits: . Patiesībā es pati arī šobrīd mīņājos un mīņājos pat ļoti, ļoti. Un kur un pie kā tas beigās novedīs, man pagaidām nav ne jausmas (vienīgi, ja pie bordera pēkšņi, tad gan jutīšos riktīgi pārsteigta :kanepe: ).
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4112
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 03 Jul 2019, 09:50

O, jā - kur un pie kā novedīs šī mīņāšanās tiešām nav ne jausmas. Un manā gadījumā arī, vai vispār novedīs pie kaut kā. Lai cik man ļoti gribētos suni, ar kuru sākt nopietni sportot jau no pirmās dienas, man ar skaidru galvu jāpadomā, vai es finansiāli varu atļauties otru suni. Nepietiek suni tikai nopirkt, suns prasa nopietnus tēriņus arī pēc tam ikdienā. Nu, jā, un vēl jau vajag arī vīru pierunāt. Uz pirmo suni dabūju veselu gadu pa brīdim kaukt.
Konkrēti labradors šobrīd ir pēdējais manā vēlamo šķirņu sarakstā. Mana mīņāšanās pašlaik ir novedusi pie tā, ka nu jau es sāku skatīties arī uz VASiem. Bet tikai un vienīgi working line. Un tikai tad, ja vecākiem ir puslīdz normālas muguras, bez tām pussaliektajām kājiņām. Un vēl tikai tad, ja abi vecāki nav vienkārši skaistumam, bet nodarbojas ar sportu ar labiem rezultātiem. Un vēl un vēl un vēl... Cik interesanti, bet VASs vēl nesen man bija šķirne sadaļā "noteikti NĒ". :jautri: Pie VASa nonācu dēļ Baltajiem Šveiciešiem, kas faktiski atvasināti no VASiem. Bet tev vispār pilnīga taisnība, ir jāskatās nevis šķirne kā tāda, bet konkrētais kucēns, jo tajā superīgajā vēlamajā šķirnē kucēni gadās tik dažādi. Es piedalījos Zaigas mazo šiperkēnu testēšanā. Filmēju to procesu, kā Vlada testēja kucēnus. Cik interesanti bija skatīties! Nu tiešām, nav divu vienādu kucēnu. Līdzīgi bija, bet vienādi noteikti nē. Un bija arī pilnīgi citādāks. Būtu vienkārši ideāli, ja pašai izdotos notestēt vēlamo metienu un izdarīt izvēli. Jo sportam ir nepieciešamas konkrētas kucēna īpašības, kuras jau var redzēt 7 nedēļu vecumā.
Ak jā, un vēl, vai vari man apstāstīt, vai IPO obedience daļa neiet pretrunā Obedience? Izskatās līdzīgi BH eksāmenam plus vēl aporti un vēl šis tas. Man sāk iepatikties arī IPO. Bet nu tas skatoties video no sacensībām. Vai reāli gribēšu ar to nodarboties, nezinu. Precīzāk, tikai tad, ja tas neies pretrunā ar Obedience, kas man ir prioritāte.
Tagad, skatoties uz Vladas izliktajiem video feisītī ar borderkucēnu Fro, sāk iepatikties arī borderi. Nu tik skaisti strādā. Superīgs kucēns, superīga komanda viņiem izveidojusies jau. Izskatās, ka augsti rezultāti sportā nebūs ilgi jāgaida.
No otras puses, žēl, ka mani tā neuzrunā šiperkīši. Brīnišķīgi kucēni Zaigai sanākuši. Un meitiņa peciņa, kuru Zaiga sev atstāja, tik brīnišķīgi strādā savos 3 mēnešos. Prieks skatīties.
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 07 Jul 2019, 08:56

Skatos tiešraidi no OB PČ Čehijā, šodien vēl fināli, kas solās būt nenormāli interesanti, līmenis ir vienkārši neiedomājami augsts. Baudu gan pašu procesu, gan tās emocijas, kas tur valda :alinji: .
Bonny Rain wrote:Ak jā, un vēl, vai vari man apstāstīt, vai IPO obedience daļa neiet pretrunā Obedience? Izskatās līdzīgi BH eksāmenam plus vēl aporti un vēl šis tas. Man sāk iepatikties arī IPO. Bet nu tas skatoties video no sacensībām. Vai reāli gribēšu ar to nodarboties, nezinu. Precīzāk, tikai tad, ja tas neies pretrunā ar Obedience, kas man ir prioritāte.
IPO tagad ir IGP, bet tas, protams, nemaina lietas būtību. Paklausības daļa nav pretrunā, bet es nezinu pilnīgi nevienu, kas nopietni nodarbotos ar IGP un OB vienlaicīgi. Nevis tādēļ, ka būtu pretruna, bet tādēļ, ka katrs no šiem sportiem prasa milzu ieguldījumus un gan cilvēka, gan suņa darba spējām tomēr ir limiti. Bet no šī gada ir atsevišķi uztaisīti trīs līmeņi paklausības sportam, kas atvasināts no IGP paklausības daļas (IBGH), bet piemērotāks visiem suņiem. Ja redzēji FB bildes, kur Habītis traucas pāri kalnam, tad tas ir no tā. Grūtības līmeni raksturo tas, ka IBGH-3 var startēt visi tie suņi, kam ir OB-1. Tātad tiem, kam ir mazliet vairāk tāda izklaidējoša piedeva pie tā, ar ko jāķimerējas OB-2 un OB-3. Bet nav tā, ka tur nav ko darīt, galīgi nav. Par to var izlasīt FCI mājas lapā te - http://www.fci.be/en/Utility-Dogs-58.html sadaļā IGP (Internationale Gebrauchshunde Prüfungsordnung) (valid as from 01/01/2019) no 29.lpp. par paklausību. Bet, ja gribas nopietni, uzsverot vārdu "nopietni" nodarboties ar visu IGP, to ar OB savienot laikam tomēr nebūs iespējams. Un otrādi - ja ir lieli plāni OB, tad paralēli tikpat nopietni kāpt uz priekšu IGP arī nebūs tik vienkārši. Nē, nu var jau būt, ka kaut kur kāds monstrs ir vai arī niša brīva to īstenot :) .
Darba līniju VAS ir ļoti nopietns "ierocis", ja patiešām uz to pusi velk, ļoti iesaku iepazīties ar cilvēkiem, kam tādi ir un parunāt par šķirnes specifiku. Tava Reina ir maza sniegpārsliņa salīdzinot ar šo sniega piku, kas veļas no kalna... Bet, ja apzinās, ko paņem un iegulda tur milzīgu darbu, tad arī laukā var dabūt lielisku rezultātu. Pie mums gan ar VASiem praktiski ar OB nenodarbojas, arī pasaulē nav ļoti populāra šķirne OB, vairāk tiešām IGP, bet tas nenozīmē, ka to nevar darīt :jaa: .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4112
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 08 Jul 2019, 10:13

Es ceru, ka arī šogad youtube būs pieejami sacensību starti. Brīvdienās pie kompja nesēžos, bet telefonā skatīties - neesmu tāds mazohists :jautri: Divus jau telefonā noskatījos, ko Elena Limonova savā lapā nošārēja. Prieks bija redzēt labi strādājošu, nepārbarotu un motivētu labradoru. Zinu, ka mums LV arī ir labi strādājoši labradori, bet tomēr, lai vai kā, Obedience pasaules līmenī pārsvarā startē borderi. Tāpēc vēl jo lielāks prieks bija redzēt viņu startu.
Ar tiem jaunajiem noteikumiem noteikti iepazīšos, lai gan pašlaik man vispār nav strādājoša suņa ;( Bet cerība vienmēr pastāv. Ja ne tagad, tad kaut kad man tāds būs. Un viens nu noteikti ir skaidrs, ka šoreiz nepaļaušos uz to, ko varu uziet internetā, bet gribēšu personīgi iepazīties ar šķirni, apčamdīt suņus, iztaujāt audzētājus.
Es visu laiku domāju, kāpēc Obedience tik reti redz VASus. Tagad skaidrs, ka viņi visi ar IGP nodarbojas. Nu, tie, kas vispār ar sportu nodarbojas. Un laikam taisnība, ja nopietni grib kādu no šiem sporta veidiem, tad kādam citam laika vairs neatliek. Es vislapbrātāk gribētu gan Balto Šveicieti, bet pārāk reti redzu šo šķirni Obedience vai IGP. Lielākoties tos, kurus esmu internetā uzgājusi, tie ir šova suņi bez ievirzēm sportā. Tas tiešām liek aizdomāties. Nu bet labi, laiks rādīs, pie kā tad beigās nonākšu.
Un, jā, gribās redzēt, kas būs jūsu nākamais partneris :viltigs:
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 12 Jul 2019, 08:58

Jūlijs - jubileju mēnesis, un, lai vieglāk atcerēties, arī datumi sakārtoti pareizi - Keli 1.jūlijā, man 2.jūlijā un Habī 12.jūlijā :alinji: . Jau seši gadi, tas ir nenormāli daudz. Vienmēr esmu teikusi, ka tie seši gadi ir pirmā jubileja, kuru sagaidīt nu galīgi nav nekāda prieka. Tā arī šorīt jūtos, bet čakli mēģinu tikt laukā no šīm izjūtām. Habī jūtas labi, mēs vēl joprojām rāpjamies uz augšu, negribu sabojāt dzīvi ar prātuļojumiem par to, ka tā sāk uz otru pusi iet... Tā nu atkal svinam, dāmas ēd torti un bauda saulīti :)
Torte ar sešinieku:
Image
Habītis domīgi lūkojas tortē. Vai arī sešiniekā :D
Image
Kas no vienas puses 6, no otras 9. Nu vismaz Keliņa to redz tā un arī pilnīgi godīgi pretendē uz torti :svecipusam:
Image

Bonny Rain wrote:Es ceru, ka arī šogad youtube būs pieejami sacensību starti.
Varētu būt, ka nebūs, šogad oficiālie filmētāji bija citi, tiešraide tāpat kā iepriekšējos gados bija par maksu, bet, atšķirībā no tiem, cik zinu Working dogs arī pēc tam video pārod par naudu. Tie, kas ir ielikti, ir iepriekšējo gadu tiešraides nodrošinātāju filmēti, jo tur tā dāma ir liels OB fans un daudziem apsolīja, ka safilmēs un atdos tāpat. Tā, ka tie video arī parādās grupā un pašu sportistu likti. Un arī tādi, ko vienkārši kāds no publikas filmējis. Bet tie, kas bija tiešraidē nefigurē nekur...
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4112
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Imagine » 20 Jul 2019, 00:25

Bonny rain - lasu tavus rakstus par Reinu un tavām ambīcijām sportā, kas nav piepildījušās, par domām par otru suni un, patiesību sakot, tavā stāstā redzu tik daudz līdzības ar manējo, esot Smaidiņa saimniecei pirmos divus gadus. Atskatoties uz to laiku, reizē kauns par lietām, ko rakstīju un domāju, un reizē radusies dziļāka izpratne pašai par sevi un aizvien vairāk un vairāk novērtēju to, ka mans suns ir tieši tāds, kāds viņš ir.

Smaidiņš pie manis atnāca tad, kad liels un svarīgs posms manā dzīvē bija noslēdzies un es biju meklējumos, ko darīt tālāk un kā sevi realizēt. Un šunelis, kas nācis no briesmīgiem apstākļiem un kas jāatgriež atpakaļ dzīvē, savā ziņā bija pirmais solis tam, lai es pierādītu pati sev, ka esmu kaut kam vērtīga. Mazi panākumi ir viela tam, lai rastos aizraušanās. Un pirmajā dzīves gadā Smaidiņa progresu varēja novērot visstraujāk - sevišķi tad, kad mēs aizgājām uz apmācību laukumu un no "es neko nezinu un nesaprotu" pamazām auga pašpārliecinātība un prieks darboties. Protams, tajā brīdī gribas to latiņu pastumt vēl drusciņ augstāk un vēl drusciņ vairāk. Pienāk brīdis, kad tavas vēlmes un ambīcijas nesakrīt ar to, ko var un vēlas darīt tavs suns. Vajadzēja laiku, lai saprastu, ka es esmu tā, kurai vajag izaicinājumu un azartu dzīvē, ka otrs suns nebūtu atbilde un ka suns nedrīkst būt vienīgais hobijs.

Tāpēc es sāku apmeklēt kursus un mācīties pati - man tas bija ļoti pietrūcis un savas ambīcijas piepildīju šādā veidā, bet Smaidiņam ļāvu atpūsties. Pēc kāda laika lēnā garā, paši savā tempā atsākām atkārtot trikus. Pa drusciņai, pa mazumiņam, tik daudz, lai viņam būtu interesanti. Katru reizi, kad puika "izslēdzās", ievilku dziļi elpu un laiku aizpildīju ar kaut ko citu, kamēr viņš bija gatavs atkal kaut ko darīt. Mums ir izveidojusies patīkama ikvakara rutīna, kurā 3 - 5 minūtes veltām tam, lai atkārtotu trikus (un viņš no atkārtošanas nenogurst), bet pārējais laiks atvēlēts, lai draugs varētu spēlēties ar domājamām mantām.

Lai arī man sākumā bija žēl par uzceltajām sapņu pilīm, kuras tā arī neizdevās sasniegt, es saprotu, ka mēs no laukuma un trenera paņēmām tieši tik daudz, lai tālāk varētu darboties patstāvīgi un atrast to ceļu, kas mums abiem derētu vislabāk. Šogad Smaidiņš pilnībā zaudēja redzi un šī pārmaiņa, kas nebija novēršama, viņa dzīvē ir ieviesusi dažas korekcijas. Taču darbs, kas viņā ir ieguldīts pēdējo trīs gadu garumā, tagad nes augļus. Viņš nav zaudējis neko no treniņos iegūtās pašpārliecinātības, reiz atmodinātā interese par dzīvi un visu jauno atrodas tepat līdzās. Piesaukšana noder pastaigās, kad viņam vajag noorientēties, kur es atrodos, bet pārējie paklausības elementi ir patīkama izklaide mājās. Es no treniņiem laukumā šajā posmā esmu paņēmusi līdzi bezgala daudz pacietības un miera. Jo svarīgākais, ko es kā cilvēks - akla suņa pavadonis - viņam varu dot, ir laiks.

Galu galā izrādās, ka mūsu kopīgās mācīšanās mērķis nebija sacensību rings, vietas un medaļas, bet gan kaut kas lielāks un daudz nozīmīgāks.

Ar to vēlos tev pateikt, ka ir labi paņemt pārtraukumu un visu labi pārdomāt. Ja jāsāk atkal no pašiem pamatiem - dari tā. Vēro savu suni un piefiksē to, kas viņam dzīvē sagādā prieku. Un turpini treniņus kaut īsās sesijās, lai labāk saprastu, kas "izslēdz" tavu suni, kas strādā, kas nē. Ja ir jādomā, ka otrs suns sportam būtu labāk, jo pašreizējais nav piemērots, tad vērts labi padomāt, vai patiešām suņu sports ir tas, kas tev dzīvē pietrūkst, vai tā urdošā nemiera cēlonis tomēr ir kaut kas cits. Jo tukšumu sevī neviens suns neaizpildīs, to vari izdarīt tikai tu pati.

Trenere Vlada par Smaidiņu jau pašā pirmajā treniņā teica ļoti patiesus vārdus: "Sportam viņš ir ne visai, bet, lai mācītos, ideāls." Pēc šiem gadiem es pat varu teikt, ka pravietiski un varbūt palīdzēs arī tev. :)

Lai tev veicas!
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 582
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 02 Aug 2019, 12:23

Imagine, Tavs un Smaidiņa ceļš ir lielisks, mīlestības un atbildības pilns :sirsninas: . Un tomēr es Tev nevaru piekrist, ka vienmēr jāmeklē tieši tas ceļš, kas sunim ir ērtākais. Tavā gadījumā droši vien jā, ja tur vēl ir veselības problēmas un patversmes pagātne, bet tas ir drīzāk izņēmums, nevis tā būtu jādara visiem. Atceros, ka arī man Tu teici, ka ko es te ņemos ar to Keli, grūti iet un nesanāk un tamlīdzīgi, ka vajag meklēt kaut ko vienkāršāku, kas sunim sagādā prieku, paspēlēt slēpšanas spēles vai kaut ko tādu. Keli tai brīdī tas varbūt būtu bijis vieglāk un priecīgāk, bet man? Uzskatu, ka mēs paši arī esam vērtības, man bija ļoti svarīgi turpināt šo iesākto ceļu, kas bija ļoti grūts gan man, gan sunim. Nu tagad jau, redzot, kā tas viss beidzies (vai varbūt nevar vēl teikt, ka beidzies), nav tās sajūtas, ka bija baigi nepareizi, bet, ja tā nebūtu sanācis? Katrs cilvēks ir savādāks un katrs suns ir savādāks un ne vienmēr ir jāatsakās no sapņa, ja tas nāk grūti un šķiet, ka ir diezgan bezcerīgi, ka tur kaut kas varētu sanākt. Suņu lieliskā īpašība ir, ka viņi tomēr mums tik ļoti piemērojas un tik maz ar sevi apspriež to, vai saimnieka lēmumi ir jēdzīgi vai nav, vai tas, ko viņiem prasa, ir normāli vai nav. Un patiesībā viņiem visiem kaut kur iekšā tomēr gribas šo sadarbību, jautājums ir, cik mēs kaut kādā veidā varam palīdzēt nonākt līdz izpratnei, ka tieši tā sadarbības forma, ko grib saimnieks, ir visforšākā. Keli šobrīd mierīgi varētu sēdēt "uz dīvāna", bet viņa bija tik nelaimīga, kad pēc kājas operācijas es gāju ārā strādāt ar Habīti un teicu viņai, ka ar viņu nekā, ka viņa nevar. Pirmo reizi, kad pēc atlabšanas paņēmu mazliet patrenēties, viņai tā mirdzēja acis :aizlaimes: . Jo tagad viņa zina, cik forša ir blakus iešana, cik forši ir skatīties acīs saimniekam, cik forši ir mierīgi sēdēt un nedricelēties. Un es saku, ka bija tā vērts, bija tā vērts nepamest to, kas šķiet grūti un nepiemēroti. Tā, ka var būt visādi :) . Starp citu, tieši šodien bija lielisks moments, kad sapratu, ka mana uzmanība ir mazāk noturīga kā Keliņai. Strādājam un pēkšņi gandrīz degungalā atskan švīkstoņa un stārķis, kas, izrādās, ganījies sētas mūsu pusē pļavā, ļoti neveikli ceļas augšā. Es uz viņu noblenžu un vēl skaļi nosaku - re, kā, stārķīts pagalmā bijis - un domāju, ka Keliņa tūliņ metīsies viņu ķert. Paskatos uz leju un tur no labās puses "blakus" ļoti centīgs purniņš uz mani skatās un gaida nākamo uzdevumu... Gandrīz sakaunējos, ka es tā darba laikā uzmanību atrāvu :D . Čakla mana večiņa un tas tomēr ir sapilināts pa mazam, mazam pilieniņam deviņu gadu garumā. Ar vārdu sakot, tas, ko es ar to visu gribu pateikt - ejam katrs savu ceļu, neviens ceļš nav slikts vai nepareizs. Ja mēs to ejam - tātad tas ir vislabākais un vispareizākais :jaa: .
Un sveiciens Smaidiņam, viņam ir visforšākā dzīve - jo tādu jūs dzīvojat :samilejies: .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4112
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Imagine » 04 Aug 2019, 19:00

O, jā - es piekrītu. :)

Mans toreizējais viedoklis par Keli bija balstīts tikai uz to vien, ko par tolaik rakstīji. Un, ja paliek iespaids, ka cilvēkam ir viens sarūgtinājums pēc otra un nākamā, tad rodas jautājums, kāpēc sevi tā mocīt? Bet blogu ēnas puse ir tā, ka lasītājs patiesībā redz tikai mazu, mazu sadzīves daļiņu. Galu galā - katrs savu suni pazīstam vislabāk un neba jau lasītājam būs spriest un teikt, ko iesākt un kā rīkoties.

Arī par nepiekāpšanos - pilnīga taisnība. Darbā ar bailīgiem un nepašpārliecinātiem suņiem tieši tas ir būtiskākais. Nevis žēlot - ai, kāds tu nabadziņš, bet parādīt rakstura stingrību. Nebūs, vecīt, tā. Mums ir jāiet, Tev ir jānāk, ir jābrauc, ir jādara, kamēr tas aiziet inercē un tās bailes aizmirstas, varbūt parādās citas, bet tad jau tikt galā ir vieglāk. Suns iemācās, ka viņam par pasaules problēmām nav īpaši pašam galva jālauza.

Man iemācīt Smaidiņam to, ka dzīvot ir forši un pasaules izzināšana ir brīnišķīga lieta, ir tas pats, kas tev pārliecināt Keli, ka sportot ir jauki. Un tagad Tava meitene priecājas par darbu, bet mans suns ir priecīgs mani pavadīt it visur.

Bet pauzes ir vērtīgas, lai sakārtotu savas prioritātes. Tas gan. Man tās izrādījās citādākas nekā man pašai šķita sākumā. Man otrs suns sportam nekādā veidā nebūtu risinājis neapmierinātību ar dzīvi kopumā. Es varbūt no problēmām aizmuktu laukumā, bet tas jau nemainītu visu pārējo. Un tagad, kad pēc pāris mēnešiem atkal gaidāmas lielas pārmaiņas, man ir prieks, ka es toreiz neuzņēmos vairāk nekā spētu celt tagad.
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 582
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 13 Aug 2019, 14:54

Imagine wrote:Mans toreizējais viedoklis par Keli bija balstīts tikai uz to vien, ko par tolaik rakstīji. Un, ja paliek iespaids, ka cilvēkam ir viens sarūgtinājums pēc otra un nākamā, tad rodas jautājums, kāpēc sevi tā mocīt?
Nu būsim godīgi, Tavs iespaids bija pilnīgi objektīvs, prieka no visa tā ārprāta patiešām bija visai maz. Drīzāk tas, ka, ja būtu pametusi, prieka būtu vēl mazāk un bez perspektīvas, ka kādreiz tas varētu mainīties. Jo diži sliktāk jau vairs nevarēja būt, nu vienīgi tad, ja viņa būtu vēl arī agresīva :sajucis:

Gribu visus, kam šķiet, ka "varbūt varētu mēģināt" uzaicināt uz Limbažu Suņu sporta svētkiem 25.augustā. Tie būs svētki, nevis ļoti oficiālas sacensības, būs jautrības trases un nopietnas trases, bet tieši te var izmēģināt spēkus arī tur, kur pārliecība nav tik liela, jo svētki ir svētki - ja nesanāk, turpinām svinēt un aizmirstam :alinji: . Te facebook afiša, tur komentārā ir arī apraksts, kas, cikos un kā :)
https://www.facebook.com/photo.php?fbid ... LGPlzJ44d4
Notiek ne tikai nopietno sportu sacensības, bet arī izklaides, kur kaut ko sev noteikti var atrast jebkurš ;) .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4112
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 24 Sep 2019, 08:29

Te nekas vairs nenotiek, bet tas nekas, jo gan jau lasīt tomēr kāds ienāk. Un ienāk varbūt tieši tie, kas vēl tikai ir sava suņa meklējumos un kam visapkārt ir dažādi viedokļi par to, kā ir "pareizi" un "kā vispār ir". Stereotipi un dziļi iesakņojušies mīti par suņiem ir vairāk kā par jebko citu, visi šie "kucei vienreiz jādzemdē", "nerausti mantu, suns Tev uzkāps uz galvas", "melni suņi ir nikni" utt., dažam ir saprotamas kaut kādas saknes, par dažiem vispār nav ne jausmas, kur kaut kas tāds ir uzradies un kāpēc iedzīvojies. Par to arī parunāsim, masāžas un grūminga salons "Lira" ir uzaicinājis mani parunāties, atbildēt uz jautājumiem un kopīgi noskaidrot, "kur tas suns aprakts". Ja ir interese - laipni aicināti visi, gan tie, kam mājā ir suns, gan tie, kam nav, bet ir interese par šādām tēmām :) .
Te links uz FB pasākumu - https://www.facebook.com/events/1496267563847214/
Tiem, kas FB nedzīvo, iekopēšu informāciju:

Otrdiena, 2019. gada 1. Oktobris plkst. 19:00 – 21:00
Salons Lira, Stendes iela 7, k5, dz.4, Rīga.

Vai būrī suns jūtas kā cietumā? Vai spēlējot vilkšanas spēles varu padarīt suni agresīvu? Vai jēlu gaļu ēdot suns sāks slepkavot?
Uz šiem un citiem jautājumiem par dažādiem stereotipiem, suņu domāšanu un uzvedību atbildēs kinoloģe Lauma Zutere. Lauma ir arī paklausības apmācības instruktors, sportists (Obedience jeb Paklausības sports) un divu labi skolotu un mīlētu suņu īpašniece. Ikdienā Lauma strādā ar daudziem un dažādiem suņiem, gan palīdzot apgūt gudrības sacensību laukumam, gan arī apmācot suņus būt labiem kompanjoniem ikdienas sadzīvē. Šajā sarunu vakarā tieši par to arī runāsim - ko vajag un ko nevajag darīt, lai dzīve kopā ar suni sniegtu vislielāko prieku un gandarījumu. Mūsdienās informācijas ir daudz un reizēm sadzīvē ar suni rodas apjukums - kas ir pareizi un kas nē?

Kliedēsim mītus kopā brīvas formas sarunu vakarā - esiet gatavi, ka dažas sēdvietas nebūs uz krēsliem, būs kafija/tēja, dažādi gardumi un diskusijas labā kompānijā!

Svarīgi! Ļoti priecāsimies, ja pirms pasākuma iesūtīsiet savus jautājumus par šo tēmu - mums vieglāk sagatavoties, jums - interesantāk klausīties!

Piedalīšanās pasākumā 25 EUR.
Pieteikšanās Salons Lira FB lapā, rakstot epastu uz salonslira@gmail.com vai arī pa tel. 29116849
Pieteikšanās OBLIGĀTA - pieteikums apstiprināts tikai pēc avansa rēķina apmaksas.

P.S. Starp citu, šodien paiet seši gadi, kopš atvedu mājā Habīti. Laiks iet neiedomājami ātri...
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4112
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Previous

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 9 guests