)Tad izdomāju-jāizveido mūsu zvēriņiem savs mazs blodziņš, kurā varēsim saglabāt skaistus mirkļus.
Tātad-sāka jau krēslot, kad ar Madjas pārliecināto roku vadītā sudrabainā mašīna mums izveda no sakarsētās pilsētas. Izdomājām, ka jāapmeklē Bolderajas jūrmalu-pēc nostāstiem, tur var iznākt krastā ar suņiem.
Saulriets bija satricinosi skaists.
Un jūra bija rāma un gluda, kamēr... tajā neiedrāzās divas jaunas ķēvītes.
Tās ar baudu ņēmās un šļakstījās ūdenī.
Bet pēkšņi vinām izlikās, ka citai tiek lielāks jūras gabals, un sāka mūsu jaunavas jūru dalīt.
Pēcāk tomēr saprata, ka jūra ir liela, visiem pietiks. Un nav ko to dalīt, bet labāk paspēlēties, kamēr vēl vasara!
...
!
