Uff, beidzot esmu tikusi līdz rakstīšanai
Omīte atradās pilnīgi nejauši. Tā teikt - nav ļaunuma bez labuma. Vīrs nošķīla mašīnu, kamēr šis jautājums tika risināts, uz darbu brauca ar sabiedrisko, tbš, nācās no mājām iziet mazliet agrāk kā parasti. Nu, lūk, es palūdzu iznest miskasti, un... Un pie miskastēm bija Omīte. Rokās nedevās.'Tik kāda metra radiusā skraidīja apkārt un žēli ņaudēja. Cienītais atnāca pakaļ gaļai un sausajai paikai. Uz gaļu nulle reakcijas, ar sauso piemānīja tuvāk un nogrāba. Kamēr viņš viņu aiz čupra tos 100m no misenēm nesa, Omīte paspēja sacaurumot Raimondam rokas līdz elkonim, kā rezultātā viņš nabags pavadīja zināmu laiku traumu uzņemšanā, līdz rokas kārtīgi sadakterēja.
Pēc tam nabaga Omīte vairāk kā nedēļu nelīda ārā no vannas istabas, kur tika "ievietota'' uz karantīnu, jo mājās mazs bērns. Kad likās, ka nu jau varētu nākt ārā, Omīte "paziņoja", ka viņai turpat ir labi. Taču es esmu viens briesmīgs cilvēks, sava slinkuma dēļ nabaga radījumu atstāju bez pārtikas no 1-iem naktī līdz 7-iem rītā. nabaga radījums neizturēja tik sūru pārbaudījumu un no rīta pats iznāca ārā. Visas garīgās, morālās, fiziskās utt. traumas jau bija aizmirstas, galvenais, ka ĒST!!! dod
Nu, tas tā, īsumā